Partijas Saskaņa kongress

Mamikins: "Saskaņa" "sēdina tronī" cilvēkus, kuri iznīcināja krievu skolas

173
(atjaunots 16:58 23.06.2018)
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins uzskata, ka "Saskaņas" līderi, par kuru balsoja Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, padarījuši partiju par Trojas zirgu.

RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins komentējis partijas "Saskaņa" ministru kandidātu sarakstu, kas tika apstiprināts 21. jūnijā partijas valdes sēdē. Mamikins bija pārsteigts par to, ka "Saskaņa" izvirza vēlēšanām virkni politiķu, ko "lietojusi" partija "Vienotība". Īpašu kritiku Mamikins veltīja izglītības ministra kandidātei Evijai Papulei.

Politiķis atzīmēja, ka pats "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs nav izvirzīts Latvijas premjerministra postenim.

"Viņa un citu partijas locekļu vietā izvirzītas tā saucamās jaunās sejas — virkne partijas "Vienotība" palietotu personāžu. Kāpēc "Saskaņa" neizvirza savu līderi, kāpēc pašā partijā neatradās cilvēki, kas cienīgi stāties saraksta priekšgalā? No kurienes radies tāds kadru bads, ka "tronī jāsēdina" cilvēki no Kārļa Šadurska partijas?" — pauda Mamikins savā komentārā.

Par "absurda kanlgaliem" partijas valdē eirodeputāts nosauca Evijas Papules izvirzīšanu izglītības ministra postenim.

"Gandrīz 20 gadus Papule pārvedusi krievu skolas uz latviešu mācību valodu. Viņa to darīja aizrautīgi un centīgi. Viņa ir pelnījusi kļūt par ministru no partijas, par kuru balsoja Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji," — pauda viedokli Mamikins.

Politiķis uzskata, ka "Saskaņas"  līderi padarijuši partiju par savdabīgu Trojas zirgu, izraugoties vēlēšanām "ierēdņu atliekas skaistā iesaiņojumā" un piedāvājot krievvalodīgajiem vēlētājiem "aizmirst visu, ko tie sastrādājuši".

Papule tiek uzskatīta par vienu no 2004. gada skolu reformas ideologiem. Tolaik viņa aizstāvēja modeļa 60:40 priekšrocības, kas paredz 60% vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanu latviešu valodā.

Aizvadītā gada novembrī Papule pameta Izglītības ministriju un paziņoja, ka IZM valsts sekretāres Līgas Lejiņas un dažkārt arī paša ministra Kārļa Šadurska "sabotāža" bremzē virkni ministrijai svarīgu dokumentu, tostarp arī starptautisko projektu jomā, kas saistīti ar ES līdzekļu apgūšanu. Savukārt Šadurskis pārmeta projektu kavēšanu pašai Papulei.

Pēc aiziešanas no IZM Papule kļuva par Rīgas mēra padomnieku izglītības jautājumos.

"Saskaņas" kandidāti

Pēc "Saskaņas" valdes sēdes kļuva zinams, ka partija izvirzījusi satiksmes ministra postenim bijušo "Vienotības" locekli Anriju Matīsu, izglītības un zinātnes ministra postenim — bijušo IZM ierēdni Eviju Papuli, ekonomikas ministra postenim — Saeimas deputātu Ivaru Zariņu, iekšlietu ministra postenim — atvaļināto robežsardzes ģenerāli Ivaru Zālīti, labklājības ministra postenim — Saeimas deputātu Andreju Kļemetnjevu, bet vides un reģionālās attīstības ministra postenim — Daugavpils domes izpilddirektori Ingu Goldbergu.

Tieslietu ministra kandidāts — Guntars Grīnvalds, kurš šo posteni iepriekš ieņēma kā Aināra Šlesera partijas pārstāvis, veselības ministra kandidāts — Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops, aizsardzības ministra kandidāts — bijušais Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis.

Finanšu ministra amatam partija ieteikusi bijušo VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieci Ļubovu Švecovu.

Nav izvirsīti zemkopības, kultūras un ārlietu ministru kandidāti. Nils Ušakovs vēsta, ka partija vēl piedalās pārrunās un nevēlas iepriekš nosaukt pretendentu vārdus.

Ušakovs norādīja, ka Saiemas vēlēšanās piedalīsies visi pašreizējie "Saskaņas" frakcijas deputāti, Rīgas domes pārstāvji — Regīna Ločmele-Luņeva un Viktors Paškovs. Darbā piesaistīti Garkalnes, Salaspils, Stopiņu, Olaines, babītes, Daugavpils un Rēzeknes domes deputāti.

Saraksta līderis Rīgā — "Saskaņas" kandidāts premjera postenim Vjačeslavs Dombrovskis, Vidzemē — partijas kandidāts prezidenta postenim Pēteris Sproģis, Latgalē — deputāts no Rēzeknes Jānis Krišāns, Zemgalē — Ivars Zariņš, Kurzemē — Anrijs Matīss.    

173
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Pavisam drīz kļūs zināms 13. Saeimas deputātu kandidātu skaits
Varbūt laiks mainīt karogu jeb Kāda ir Latvijas orientācija
Aģitācija par simtiem tūkstošiem eiro: Latvijā sākusies priekšvēlēšanu cīņa
Varasvīru ērkšķainais ceļš: vai tiešām Saskaņai un ZZS nāksies vienoties
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

4
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija