Partijas Saskaņa kongress

Mamikins: "Saskaņa" "sēdina tronī" cilvēkus, kuri iznīcināja krievu skolas

173
(atjaunots 16:58 23.06.2018)
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins uzskata, ka "Saskaņas" līderi, par kuru balsoja Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, padarījuši partiju par Trojas zirgu.

RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins komentējis partijas "Saskaņa" ministru kandidātu sarakstu, kas tika apstiprināts 21. jūnijā partijas valdes sēdē. Mamikins bija pārsteigts par to, ka "Saskaņa" izvirza vēlēšanām virkni politiķu, ko "lietojusi" partija "Vienotība". Īpašu kritiku Mamikins veltīja izglītības ministra kandidātei Evijai Papulei.

Politiķis atzīmēja, ka pats "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs nav izvirzīts Latvijas premjerministra postenim.

"Viņa un citu partijas locekļu vietā izvirzītas tā saucamās jaunās sejas — virkne partijas "Vienotība" palietotu personāžu. Kāpēc "Saskaņa" neizvirza savu līderi, kāpēc pašā partijā neatradās cilvēki, kas cienīgi stāties saraksta priekšgalā? No kurienes radies tāds kadru bads, ka "tronī jāsēdina" cilvēki no Kārļa Šadurska partijas?" — pauda Mamikins savā komentārā.

Par "absurda kanlgaliem" partijas valdē eirodeputāts nosauca Evijas Papules izvirzīšanu izglītības ministra postenim.

"Gandrīz 20 gadus Papule pārvedusi krievu skolas uz latviešu mācību valodu. Viņa to darīja aizrautīgi un centīgi. Viņa ir pelnījusi kļūt par ministru no partijas, par kuru balsoja Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji," — pauda viedokli Mamikins.

Politiķis uzskata, ka "Saskaņas"  līderi padarijuši partiju par savdabīgu Trojas zirgu, izraugoties vēlēšanām "ierēdņu atliekas skaistā iesaiņojumā" un piedāvājot krievvalodīgajiem vēlētājiem "aizmirst visu, ko tie sastrādājuši".

Papule tiek uzskatīta par vienu no 2004. gada skolu reformas ideologiem. Tolaik viņa aizstāvēja modeļa 60:40 priekšrocības, kas paredz 60% vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanu latviešu valodā.

Aizvadītā gada novembrī Papule pameta Izglītības ministriju un paziņoja, ka IZM valsts sekretāres Līgas Lejiņas un dažkārt arī paša ministra Kārļa Šadurska "sabotāža" bremzē virkni ministrijai svarīgu dokumentu, tostarp arī starptautisko projektu jomā, kas saistīti ar ES līdzekļu apgūšanu. Savukārt Šadurskis pārmeta projektu kavēšanu pašai Papulei.

Pēc aiziešanas no IZM Papule kļuva par Rīgas mēra padomnieku izglītības jautājumos.

"Saskaņas" kandidāti

Pēc "Saskaņas" valdes sēdes kļuva zinams, ka partija izvirzījusi satiksmes ministra postenim bijušo "Vienotības" locekli Anriju Matīsu, izglītības un zinātnes ministra postenim — bijušo IZM ierēdni Eviju Papuli, ekonomikas ministra postenim — Saeimas deputātu Ivaru Zariņu, iekšlietu ministra postenim — atvaļināto robežsardzes ģenerāli Ivaru Zālīti, labklājības ministra postenim — Saeimas deputātu Andreju Kļemetnjevu, bet vides un reģionālās attīstības ministra postenim — Daugavpils domes izpilddirektori Ingu Goldbergu.

Tieslietu ministra kandidāts — Guntars Grīnvalds, kurš šo posteni iepriekš ieņēma kā Aināra Šlesera partijas pārstāvis, veselības ministra kandidāts — Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops, aizsardzības ministra kandidāts — bijušais Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis.

Finanšu ministra amatam partija ieteikusi bijušo VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieci Ļubovu Švecovu.

Nav izvirsīti zemkopības, kultūras un ārlietu ministru kandidāti. Nils Ušakovs vēsta, ka partija vēl piedalās pārrunās un nevēlas iepriekš nosaukt pretendentu vārdus.

Ušakovs norādīja, ka Saiemas vēlēšanās piedalīsies visi pašreizējie "Saskaņas" frakcijas deputāti, Rīgas domes pārstāvji — Regīna Ločmele-Luņeva un Viktors Paškovs. Darbā piesaistīti Garkalnes, Salaspils, Stopiņu, Olaines, babītes, Daugavpils un Rēzeknes domes deputāti.

Saraksta līderis Rīgā — "Saskaņas" kandidāts premjera postenim Vjačeslavs Dombrovskis, Vidzemē — partijas kandidāts prezidenta postenim Pēteris Sproģis, Latgalē — deputāts no Rēzeknes Jānis Krišāns, Zemgalē — Ivars Zariņš, Kurzemē — Anrijs Matīss.    

173
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Pavisam drīz kļūs zināms 13. Saeimas deputātu kandidātu skaits
Varbūt laiks mainīt karogu jeb Kāda ir Latvijas orientācija
Aģitācija par simtiem tūkstošiem eiro: Latvijā sākusies priekšvēlēšanu cīņa
Varasvīru ērkšķainais ceļš: vai tiešām Saskaņai un ZZS nāksies vienoties

Sezona šogad sākusies agrāk: ārsti brīdina par lielu pulku ērču

8
(atjaunots 17:10 03.06.2020)
Siltā ziema būtiski ietekmējusi ērču populāciju, turklāt Latvijā aizvien straujāk izplatās šajā reģionā relatīvi jauna ērce, slimību pārnēsātāja, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centrs (LIC) apstiprinājis entomologu bažas par to, ka šogad gaidāms milzīgs ērču skaits, vēsta jauns.lv.

LIC pastāstīja, ka pirmā ērce pārbaudei atnesta jau janvārī, un piezīmēja, ka Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jaunas sugas ērce, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Pļavu ērces mitinās aizaugušās pļavās. Viena mātīte vidēji izdēj līdz 6 tūkstošus olu, tāpēc to populācija ir ļoti liela.

Ērču izplatība Latvijā saistīta ar pamestajām cirsmām, atmatā aizlaistajiem laukiem, kuros gadiem ilgi nav izcirsti krūmāji, un dzīvnieku migrāciju.

Pļavu ērces ir encefalīta, Laima slimības un erlihiozes, kā arī suņiem bīstamās babeziozes pārnēsātājas.

Līdztekus Latvijā relatīvi jaunajai ērču sugai siltās ziemas dēļ ļoti aktīvi ir arī divu citu sugu ērču parstāves. 2020.gada pirmajos 5 mēnešos LIC pārbaudei saņemta 551 ērce, no tām 4,5% izrādījušies encefalīta pārnēsātāji.

Slimību profilakses un kontroles centrs informeja, ka līdz 7. maijam diagnosticēti trīs ērču encefalīta un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

8
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
National Geographic paskaidroja, kāpēc Baltija varētu aiziet zem ūdens
Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
 Vilis Krištopāns

Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne medīt zaķus

28
(atjaunots 16:52 03.06.2020)
Visgudrākā politika būtu panākt, lai Latvijā ierastos bagātnieki, taču valdība plānveidīgi iznīcina valstij izdevīgo uzturēšanās atļauju programmu.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 48% atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām, 32% respondentu to uzskata par nevajadzīgu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš iepriekš paziņoja, ka programma vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Cilvēkiem Latvijā patlaban nav laika pārdomām par uzturēšanās atļauju programmu, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja valsts bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns.

"Vienkāršo cilvēku patlaban nodarbina jautājums, kā nepalikt bez darba un par ko nopirkt maizi – kādas tur uzturēšanās atļaujas! Sabiedriskais viedoklis rāda, ka 90% cilvēku tas ir absolūti vienaldzīgi. Un vēl ir cilvēki, kuri saka – nē, mēs nevienu šurp nekādā gadījumā nelaidīsim. Tā ir tuvredzīga un stulba domāšana," uzsvēra Krištopāns.

Diemžēl tikai retais saprot, ka nav liela muiža – piespiest pusmiljonu nabagu aizbraukt, atzīmēja ekspremjers.

"Pati gudrākā politika ir panākt, lai Latvijā ierastos bagātie. Tā ir uzturēšanās atļauju programmas būtība, un to ierobežo līdz ar tranzītu un dzelzceļu. Tad jau slēgsim ciet visu ekonomiku un dzīvosim kā agrāk – medīsim mežā zaķus. Diemžēl šī valstij izdevīgā programma jau ir iznīcināta, un tas ir muļķīgi. Virkne valstu cenšas piesaistīt bagātos, bet Latvijā visi pret to iebilst," konstatēja Krištopāns.

Statistika liezina, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēma 19 121 cilvēks. Kopējie ieguldījumi Latvijas ekonomikā, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujām, šajā periodā sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

Martā Kariņš uzdeva vadībai sagatavot ierosinājumus ar mērķi pieņemt stingrākus uzturēšanās atļauju programmas noteikumus. Plānots, ka nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāts termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiks palielināta divkārt – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Криштопанс: власти топят экономику, будущее - ловить зайцев в лесу
28
Pēc temata
Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus kā okupētu cilti
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

0
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

0
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību