Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks

Iesalnieks dēvē par kalpiem deputātus, kuri nav aizlieguši aģitāciju krievu valodā

25
(atjaunots 08:58 23.06.2018)
Iepriekš Latvijas Saeimas deputāti pieņēma lēmumu neaizliegt politisko aģitāciju citās valodās, tostarp arī krieviski.

RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks ir sašutis par to, ka deputāti noraidījuši partijas "Visu Latvijai!" ierosināto likumprojektu par politiskās aģitācijas aizliegumu krievu valodā. Šos politiķus viņš nosaucis par kalpiem.

Iepriekš deputāti neaizliedza politisko aģitāciju svešvalodās, citastarp arī krievu valodā.

"Nožēlojami, ka vēl 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas Saeimas vairākumam ir kalpu domāšana. De facto divvalodība turpinās visos līmeņos," — vēsta Iesalnieks savā lapā Twitter.

​Partija "Visu Latvijai!" ierosināja papildināt arī Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodu par valsts valodas neizmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā 100-700 eiro apmērā fiziskām personām un 500-5000 eiro apmērā juridiskām personām.

Nacionālais bloks piedāvā aizliegt aģitāciju citās valodās ne tikai pirms Saeimas vēlēšanām, bet arī pirms pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms referendumiem un kampaņām likumu ierosināšanai.

Partijas pārstāvji pauda pārliecību, ka piedāvātie grozījumi palielināšot nepieciešamību vēlētājiem apgūt latviešu valodu. Turklāt, pēc Nacionālās apvienības domām, jaunās normas veicinātu mazākumtautību iekļaušanos latviešu valodas telpā, tādējādi nodrošinot sabiedrības saliedētību.

Latvijas politiķu attieksme pret Nacionālās apvienības inicatīvu bija neviennozīmīga. Piemēram, "Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paziņoja, ka partija atbalsta koalīcijas partnera piedāvājumu, bet Zaļo un zemnieku savienība bija noskaņota skeptiski. ZZS saista Nacionālās apvienības aktivitāti ar nepārdomātiem priekšvēlēšanu lēmumiem.

Opozīcija kritizēja grozījumus, norādot, ka aizliegums aģitēt jebkurā valodā, izņemot valsts valodu, ierobežos krievvalodīgā elektorāta piekļuvi partijām, kuras ikdienā biežāk sazinas latviski.

Latvijā valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai. 40% iedzīvotāju dzimtā ir krievu valoda, taču tai piešķirts svešvalodas statuss.    

25
Pēc temata
Ždanoka vēlas, lai Drošības policija izvērtētu "spēka valodu"
Pasūdzējies par nacionālistu – saņem bloķēšanu Facebook
Latvijas Tieslietu ministrijas sekretārs: nepatīk skolu reforma – brauciet uz Krieviju
Maksa par dzīvi Latvijā: maksājiet nodevu NA un vairojieties pēc patikas
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

1
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

1
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

6
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

6
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts