Studenti. Foto no arhīva

Saeima apstiprinājusi aizliegumu studijām krievu valodā privātajās augstskolās

184
(atjaunots 08:59 22.06.2018)
No 2019. gada 1. janvāra studentu uzņemšana programmās ar studijām krievu valodā privātajās augstskolās Latvijā būs aizliegta.

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. 21. jūnijā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par augstskolām, kas paredz aizliegumu studijām krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosinājusi ļaut augstskolām un koledžām, kuru programmas izstrādātas Augstskolu likumam neatbilstošās valodās, turpināt to īstenošanu līdz programmu akreditācijas termiņa beigām. Taču aizliegts uzņemt studentus šajās programmās pēc 2019. gada 1. janvāra.

Pašreizējais likums nosaka, ka svešvalodā ļauts īstenot apmācības programmās, kurās tas nepieciešams apmācību mērķu sasniegšanai (valodas un kultūras programmas).

Savu ierosinājumu IZM skaidro ar to, ka, ņemot vērā Izglītības likuma grozījumus sakarā ar mācību programmu īstenošanu vidējās izglītības posmā ir jānosaka konkrētas prasības mācību programmu valodām augstskolās un koledžās. Tā kā valsts regulē mācību programmu realizācijas kritērijus un to akreditācijas kritērijus, tai ir tiesības noteikt programmu valodas, uzskata IZM.

Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, taču augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, tātad, pēc IZM domām, tādas pašas izmaiņas nepieciešamas arī privātajās augstskolās.

Studijas augstskolās vēl joprojām būs iespējamas vienā no ES valodām. Latvijas valsts augstskolās studijas ES valodās iespējamas tikai atsevišķos gadījumos — ārvalstu studentiem programmās, ko paredz starptautiskās sadarbības līgumi. Pie tam ārvalstu studenti obligāti apgūst latviešu valodu, ja studijas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

Iepriekš "Turības"rektors, Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis kritiski izvērtēja grozījumus, kuri liedz studijas krievu valodā privātskolās. Viņš uzsvēra, ka jebkuri ierobežojumi augstskolās bremzē augstākās izglītības attīstību. Grozījumiem būs arī ekonomiskas sekas: tiek, kuri iepriekš brauca uz Latviju mācīties krievu valodā, maksāja par to augstskolām, kuras savukārt maksāja budžetā. Latvija šo naudu zaudēs, pieņemot tamlīdzīgus grozījumus, uzsvēra Baumanis.

Atteikšanos no studijām krievu valodā privātajās augstskolās viņš nosauca par politiski motivētu un slikti pārdomātu soli.

Aizvadītajā gadā aptuveni trešā daļa studentu privātajās augstskolās mācījās krievu valodā.

184
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Saeimā atbalstīts krievu valodas aizliegums privātajās augstskolās
EDSO apsprieda iespējamo apraides samazināšanu krievu valodā Latvijā
Katrs septītais eirodeputāts iestājies par krievu skolu aizstāvību Latvijā
Kulturkampf: filma par krievu valodas aizliegumiem izraisījusi skandālu Latvijā
Jānis Vitenbergs

Sekojot prezidenta piemēram, no algas pielikuma atteicies Latvijas ekonomikas ministrs

1
(atjaunots 08:49 03.12.2020)
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs nolēma sarežģītajā situācijā ietaupīt budžeta līdzekļus un atteicās no algas pielikuma, kā to iepriekš izdarīja Latvijas prezidents Egils Levits.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Ja Latvijas prezidents Egils Levits atteicās no algas pielikuma un reprezentācijas izdevumu palielināšanas 2021. gadā pēc publiskiem pārmetumiem, kurus izteica gan pazīstamas personības, ieskaitot politiķus, gan parastie Latvijas iedzīvotāji, Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pats nolēma izrādīt solidaritāti sabiedrībai.

Savā Twitter mikroblogā viņš paziņoja, ka atsakās no pielikuma, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, kā arī izrādot solidaritāti sabiedrībai.

"Lūdzu Saeimas Budžeta un finanšu komisiju man kā ministram nepiemērot atalgojuma palielināšanu," uzrakstīja Vitenbergs, pievienojot publikācijai sava iesnieguma fotogrāfiju.

Kā Levits palika bez algas pielikuma

Atgādināsim, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro.

Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Pēc tam sabiedrībā izcēlās skandāls. Latvijas iedzīvotāji aktīvi pauda sašutumu Interneta plašumos. Un Latvijas Prezidenta kanceleja atkāpās, lūdzot Saeimas Budžeta un finanšu komisiju nepalielināt algu Levitam 2021. gadā. Attiecīga vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Beigās Latvijas Saeima pieņēma lēmumu nepaaugstināt prezidenta algu. Turklāt tika pieņemts lēmums nepalielināt Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumus.

1
Tagi:
alga
Pēc temata
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā palielināsies minimālās algas apmērs
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam
Ilze Viņķele

Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā

9
(atjaunots 08:43 03.12.2020)
Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele pastāstīja par hospitāļa izvietošanas iespēju Ķīpsalā Covid-19 pacientu ārstēšanai.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotājus uztraucošo jautājumu par to, vai izstāžu zāle Ķīpsalā, Rīgā tuvākajā laikā var pārtapt hospitālī, žurnālisti uzdeva veselības ministrei Ilzei Viņķelei, vēsta Rus.lsm.lv.

Intervijā Ziņu dienestam Viņķele pastāstīja, ka pagaidām nevar apstiprināt informāciju par to, ka izstāžu zāle tiktu gatavota pārveidošanai pagaidu hospitālī. Tās ir tikai baumas, uzsvēra ministre.

Pēc viņas teiktā, kas tāds var notikt tikai tad, kad Latvijas slimnīcas būs pārpildītas un citas iespējas tiks izsmeltas, kā tas notiek citās Eiropas valstīs.

"Latvijā mēs pagaidām šādā situācijā neesam," paziņoja Viņķele.

Vērts atgādināt, ka Viņķele iepriekš pati pastāstīja par to, ka Ķīpsalas izstāžu zāli varēs izmantot kā Covid-19 hospitāli. Šāda veida palīdzību gadījumā, ja tas būs nepieciešams, piedāvāja BT1 valdes priekšsēdētājs un zāles īpašnieks Viesturs Tīle.

Viņķele pat bija paziņojusi, ka nepieciešamais aprīkojums ir un glabājas noliktavā – tātad, šādas idejas īstenošanai Rīga ir gatava.

Taču pēcāk ministre spēra soli atpakaļ, sakot, ka, ja valstī stacionēšana būs nepieciešama 1000 vai 2000 Covid-19 pacientu un slimnīcas netiks galā, nāksies aizdomāties par to, kā palielināt veselības aprūpes resursus. Taču uz jautājumu tieši par Ķīpsalas iespējām konkrētu atbildi vairs nesniedza.

9
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss
Pēc temata
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
ANO notiks Krievijas vakcīnas Sputnik V prezentācija