Studenti

BA Turība rektors: Latvija "uzdāvinās" kaimiņiem ārzemju studentu naudu

39
(atjaunots 12:35 21.06.2018)
Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis uzskata grozījumus par mācību pāreju uz latviešu valodu par nepārdomātiem, šāda soļa seku, tostarp, ekonomisko seku, analīze netika veikta.

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Jebkādi augstskolu ierobežojumi bremzē augstākās izglītības attīstību kopumā. Atteikšanās no pasniegšanas krievu valodā Latvijas privātajās augstskolās ir politiski motivēts un slikti pārdomāts solis, paziņoja LR4 raidījuma "Doma laukums" intervijā BA Turība rektors, Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis.

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija jūnija vidū atbalstīja likuma grozījumu par augstākajām mācību iestādēm, kuras paredz aizliegt pasniegšanu krievu valodā privātās augstskolās un koledžās.

Saskaņā ar spēkā esošo likumu, valodā, kura neatbilst likuma nosacījumiem par augstskolām, atļauts īstenot apmācību tādās programmās, kur tas nepieciešams mācību mērķu sasniegšanai (valodas un kultūras programmas). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā augstskolām un koledžām pārtraukt studentu uzņemšanu šajās mācību programmās pēc 2019. gada 1. janvāra. Šos grozījumus vēl jāapstiprina Saeimai.

"Tā ir pietiekami neapdomāta ideja. Kā tas ietekmēs izglītības eksportu, manuprāt, vispār vēl neviens nav rēķinājis," paziņoja Baumanis, komentējot grozījumus.

Viņš paskaidroja, ka tie cilvēki, kuri brauc uz Latviju mācīties krievu valodā, tagad nebrauks.

"Tātad, neatbrauks tā nauda, kuru viņi maksā par studēšanu. Visas privātās augstskolas maksā naudu budžetā. Ja tur maksās mazāk, protams, ka tur arī naudas būs mazāk. To, man liekas, arī neviens nav aprēķinājis. Būs mazāk līdzekļu, mazāk naudas būs pasniedzēju algām. Ja algu fonds kļūs mazāks, protams, mazāk kļūs gan pasniedzēju, gan to kvalifikācijas līmenis. Tas ir visos gadījumos, katrā biznesā, ne tikai izglītībā," atzīmēja eksperts.

Turklāt, nauda, kura nāca par ārzemju studentu mācīšanos, tagad tiks citām augstskolām citās valstīs, kur nav aizliegts pasniegt krievu valodā.

"Tartu universitātē, es zinu, ka ir mācību programmas krievu valodā. Poļi augstākās izglītības globālajā tirgū ātri atradīs savu vietu," uzskata Baumanis.

Turklāt, dažas universitātes, kuras vērtē savu darbību no biznesa viedokļa, var pārvākties uz citām valstīm, atzīmēja eksperts.

Pēc viņa domām, privāto skolu pāriešanas jautājums uz mācībām latviešu valodā cieši saistīts ar politiku.

"Es domāju, ka šeit savu lomu spēlē priekšvēlēšanu periods. Pats sliktākais priekš politiķa, ja par viņu neko nesaka, tad viņu neredz… ja viņš kaut ko saka, kāds nosoda, kāds priecājas par to, ko viņš pateica. Jebkurā gadījumā, reitings būs augstāk par nulli: kāds vienmēr piekritīs, cilvēkiem ir dažādi uzskati. Es domāju, kaut kur šeit ir jāmeklē iemesls, ka šādas pietiekami nopietnas izmaiņas parādījušās 5 mēnešus pirms vēlēšanām, pat mazāk… Tā ir vienkārša priekšvēlēšanu cīņa, tas nav Latvijas izgudrojums, tas notiek visās valstīs," atzīmēja Baumanis.

Pēc viņa domām, pēdējo gadu laikā bija daudz kas izdarīts, lai tie, kas pabeidz mazākumtautību skolas, pietiekami labi zinātu latviešu valodu.

"Nav tādas nopietnas nepieciešamības turpināt speciāli papildus mācīties šo valodu arī augstskolas līmenī. Es šeit vairāk saskatu politisku motivāciju, nekā pedagoģiski pamatotus lēmumu," noslēdz savu domu Baumanis.    

39
Pēc temata
"Atvainojieties krievvalodīgajiem": sociālie tīkli sašutuši par Kaimiņa partiju
Gasparjans: Latvijas valsts turpinās "pievilkt skrūves"
Pedagogs: latviešu valodu nekas neapdraud
IZM piedāvā noteikt minimālo bērnu skaitu klasē
Jānis Jurkāns

Jurkāns paskaidroja, kāpēc Lukašenko ir izdevīgs Latvijai un visiem Rietumiem

12
(atjaunots 07:16 14.08.2020)
Aleksandrs Lukašenko ir izcīnījis uzvaru vēlēšanās, un tā nav Latvijas darīšana, ar kādu balsu skaitu. Rīgai jāvērtē, kā izmantot situāciju savā labā – Lukašenko tai bija pozitīvais varonis, norādīja Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Eiropas Padomes šīsdienas sēdē (ārlietu ministru līmenī) Latvija atbalstīs sankciju ieviešanu pret vairākām Baltkrievijas Republikas amatpersonām, informēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijai - ES dalībvalstij – ir jāseko Briseles principiem un publicētajiem tekstiem, nevis jāskrien pa priekšu lokomotīvei, intervijā Sputnik Latvija norādīja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot Rinkēviča paziņojumu.

Jurkāns atzīmēja, ka politiķi, protams, nāks klajā ar nodeldētām frāzēm, aicinot novērst vardarbību, atlaist demonstrantus, tāpat kā protestu laikā ASV, Francijā un citās valstīs. Globalizācijas laikmetā būtu nepareizi pavisam palikt malā, tomēr Latvijai pašreizējā politiskajā stāvoklī jāmeklē sava interese.

"Latvijai jāsaprot, kāda loma mūsu ārpolitikā ir Baltkrievijai. Amerikāņi tur atkal atvēruši vēstniecību, Rinkēvičs janvārī apmeklēja, aicināja Lukašenko uz Rīgu. Kas tad ir mainījies? Lukašenko ir uzvarējis, un nav mūsu darīšana, ar kādu procentu. Mēs tur neko nevaram pierādīt, ir kaut kādi pieņēmumi, tomēr tā nav mūsu darīšana. Mums jāskatās, kā izmantot polisko situāciju mūsu labā. Lukašenko pēdējā laikā Latvijai bija pozitīvais varonis – viņš saglabāja Baltkrievijas valstiskumu. Tas mums der? Der. Tas der visiem Rietumiem," konstatēja Jurkāns.

Pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kas aizritēja 9. augustā, turpinās protestētāju sadursmes ar likumsargiem. IeM dati liecina, ka aizturēti vairāk nekā 6000 cilvēki, vairāk nekā 250 nogādāti veselīas aprūpes iestādēs ar dažādas smaguma pakāpes traumām, divi cilvēki gājuši bojā.

Юрканс объяснил, почему Лукашенко как президент выгоден для Латвии и всего Запада
12
Tagi:
Jānis Jurkāns, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

9
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

9
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa