Kāpostu vākšana. Foto no arhīva

Latvietis Anglijā: fermā pelnu līdz 6000 eiro, mājās neatgriezīšos

435
(atjaunots 16:11 20.06.2018)
Lielbritānijā minimālās algas apmērs ir ap 1400 eiro, Latvijā tā sastāda 430 eiro.

RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. Zemas kvalifikācijas strādniekiem ir daudz izdevīgāk braukt prom uz ārzemēm, nekā strādāt Latvijā – atšķirība minimālo algu līmenī ir diezgan būtiska, vēsta Mixnews ar atsauci uz raidījumu LNT Ziņas.

Zemas kvalifikācijas strādnieki būs pēdējie, kas atgriezīsies Latvijā, – dzimtenē viņus sagaida samērā zema minimālā alga vai nedaudz par to lielākā nauda. Rietumvalstīs, piemēram, Lielbritānijā minimālā alga spēj nodrošināt cilvēkam visu nepieciešamo. Minimālā likme par vienu darba stundu Lielbritānijā sastāda apmēram 9 eiro. Ar 40 stundu darba nedēļu mēnesī iznāk ap 1400 eiro. Un tā ir minimālā likme, kamēr tie, kas strādā Lielbritānijas lauksaimniecībā, saņem daudz vairāk. 

Rēzeknietis Artūrs, kurš strādā Anglijā augļu un dārzeņu audzēšanas fermā, pastāstīja raidījuma, cik tur var nopelnīt. Pēc viņa sacītā, viņa peļņas apmērs ir atkarīgs no darba sarežģītības pakāpes un virsstundu skaita. Labākais periods esot no janvāra līdz aprīlim, kad jāvāc narcises.

"Narcisēs var pelnīt ļoti labu naudu. Cik kastes sataisi, tik par katru maksā 7 mārciņas. Man vislielākais apjoms bija 36 kastes dienā, tas ir – 260 mārciņas (295 eiro) dienā, vislielākā alga nedēļā — 1600 (1820 eiro), mīnus nodokļi, sanāca 1300 uz rokas nedēļā (1479 eiro). Tagad būs 500 (568 eiro) nedēļā brokoļu griešanā," — pastāstīja viesstrādnieks no Latvijas.

Lielbritānijā ir progresīvā nodokļu sistēma, kas paredz, ka ienākumu nodoklis netiek iekasēts, ja ienākumi nepārsniedz 11 850 mārciņas (13 482 eiro) gadā. Ja ienākumi svārstās no 11 850 mārciņām līdz 46 000 mārciņu (52 335 eiro) gadā, tiek piemērota standarta likme 20% apmērā.

Latvija saskārusies ar iedzīvotāju masveida aizplūšanu pēdējos gados — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi aizvien biežāk brauc uz darbu ārzemēs, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm.

Latvijas valdība meklē iespējas veicināt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.

Februārī darbu sāka pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.

435
Pēc temata
Nodrošiniet darbu, mājokli un skolu: apstākļi Latvijā biedē emigrantus
Kučinskis par emigrantiem: Anglijā alga ir reizi nedēļā, un krodziņš blakus
Latvija bez nerezidentu naudas: ciešāk savilkt jostas vai emigrēt
Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās
Lidosta Rīga

Sēdiet mājās bez algas: iedzīvotājiem neļauj atgriezties darbā pēc atpūtas ārzemēs

5
(atjaunots 10:06 10.07.2020)
Dažās firmās Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, liek sēdēt divas nedēļas pašizolācijā, pat ja valsts, kur viņi ir atpūtušies, ir "drošo" valstu sarakstā; vai darba devējam ir tiesības tā rīkoties un kas jādara, ja jūsu tiesības tiek pārkāptas.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Darba devējam nav tiesību pieprasīt darbiniekam ievērot divu nedēļu pašizolāciju, ja viņš ir atgriezies no vienas no epidemioloģiskā ziņā drošajām valstīm, paziņoja Valsts darba inspekcijā (VDI).

Kā vēsta TV3, šī iestāde sākusi saņemt sūdzības no cilvēkiem, kuriem darba devēji liek ievērot pašizolāciju pat pēc atgriešanās no valstīm, kuras, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra slēdzienu, ir atzītas par dotajā brīdī drošām. Turklāt, tā kā cilvēks bija atpūtā, nevis komandējumā, algu viņam izmaksāt nevēlas.

Valsts darba inspekcijā norādīja, ka tas nav likumīgi.

"Nē, darba devējam nav tiesību aizliegt darbiniekiem ierasties darbā, ja darbinieks atgriezies no tām valstīm, kuras atbilstoši SPKC mājas lapā pieejamajai informācijai nav tās valstis, pēc kurām vajadzīgs ievērot 14 dienu pašizolāciju," atzīmēja VDI.

Ja darba devējs vēlas papildus pasargāt darbiniekus un atstāt no ārzemēm atgriezušos mājās, viņam ir jāizmaksā viņam alga pilnā apjomā neatkarīgi no brauciena mērķa. Cits variants – attālināts darbs gadījumos, kad tas ir iespējams. Ja darba devējs pretlikumīgi liek sēdēt mājās un nemaksā, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

"Drošo" valstu saraksts šobrīd ietver 27 valstis, taču katru piektdienu Slimību profilakses un kontroles centrs to atjauno, tādēļ valsts vienas dienas laikā var tikt atzīta par nedrošu. Šajā gadījumā pēc atgriešanās nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, un darba devējam nav pienākums apmaksāt šo dīkstāvi.

SPKC uzsver, ka tranzīta pasažieri, kuri ir veikuši pārsēšanos "bīstamās" grupas valstīs, arī ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija.

5
Tagi:
Latvija, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Trīskārša kontrole: informācija iedzīvotājiem, kuri vēlas apmeklēt Spāniju
Tērbatas iela, foto no arhīva

"Tā mirst": kāpēc Tērbatas ielu pārveido gājēju ielā

11
(atjaunots 21:30 09.07.2020)
Rīgas varasiestādes vēlas saprast, cik lielā mērā vienas vai vairāku centrālo ielu pārvēršana gājēju ielās ir pilsētai izdevīga.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš izskaidroja radio Baltkom ēterā īslaicīgo transporta kustības slēgšanu Tērbatas ielā.

No 15. jūlija līdz 16. augustam Tērbatas ielā plānots slēgt transporta kustību, pārvēršot to gājēju un tirdzniecības teritorijā, kā arī kultūras pasākumu norises vietā.

Pēc Lapiņa sacītā, jautājumi par gājēju ielu Rīgas centrā ilgst daudzus gadus, taču lēmumu var pieņemt tikai pēc mašīnu satiksmes slēgšanas kādā no ielām. Viņš uzskata, ka īslaicīga Tērbatas ielas pārveidošana gājēju ielā ļaus saprast, vai pilsētai tas ir vajadzīgs.

"Mēs redzam tajā iespēju padarīt vidi par kafejnīcām un vietējiem tirgotājiem pieejamu. Par to tiek runāts jau 20 gadus, taču te ir jāsaprot praksē – vai šo ielu var padarīt ērtāku. Pēc datu analīzes būs skaidra ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem, vai pastāv perspektīva. Pēc tam analizēsim datus, savukārt nākamgad jau varēs atkārtot šo akciju, izskatīt kā pastāvīgu variantu, vai arī neko nedarīt. Tas arī ir variants," paskaidroja Lapiņš.

Tērbatas ielas pārveidošana gājēju teritorijā padarīs ielu ērtāku un atrisinās daudzas problēmas, pastāstīja sabiedriskās organizācijas "Pilsēta cilvēkiem" vadītājs Māris Jonovs radio Baltkom ēterā.

"Ģeogrāfiski tā ir pareiza izvēle, kartē tā ir vislabākajā vietā. Tā ir daudz klusāka, nekā Brīvības iela, tā ir mierīgāka, nekā Krišjāņa Barona iela, taču pēdējos gadu desmitus tā pamazām mirst, jo par to neviens nerūpējas," sacīja viņš.

Jonovs pauda cerību, ka pēc mēneša ar dažādiem pasākumiem uz ielas var parādīties daži pilsētvides elementi.

"Ļoti sliktā stāvoklī ir ietves – pakāpieni, bedres. Taču eksperimenta laikā mēs beidzot redzam problēmas, kuras pirms tam nemanījām. Skaidrs, ka trūkst elektrības pieslēguma, nepietiek solu, trūkst atkritumu urnu. Dažas problēmas šobrīd tiek risinātas šajā pasākumā. Ceru, ka kaut kas no tā paliks uz visiem laikiem," sacīja viņš.

11
Tagi:
Rīgas dome, Rīga