Kravas vilcieni stacijā

Krievijas kravu aiziešana liek Latvijai slēgt projektus

90
(atjaunots 12:46 19.06.2018)
Latvijas valdība nav pārliecināta, ka 93 miljoni eiro dzelzceļa elektrifikācijai ir laba ideja kravu apgrozījuma krišanās laikā.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Tranzītkravu apjoms Latvijā turpina samazināties — gan uz dzelzceļa, gan ostās. Valdošā koalīcijā izvērtē dzelzceļa elektrifikācijas projekta slēgšanu — tas negatīvi ietekmētu gala tarifu kravu pārvadātājiem, vēsta LSM.

Mīnus 7%

Latvijas dzelzceļu kravu pārvadājumu apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos samazinājušies par 6,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā, — līdz 19,812 miljoniem tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Starptautiskie kravu pārvadājumi sastādīja 19,295 miljonus tonnu (-7%, salīdzinot ar 2017. gada janvāri-maiju), iekšējie — 516 700 tonnas (+2,5%).

Tranzītkravu apjoms sastāda 17, 952 miljonus tonnu (-7%), importa — 1,224 miljonus tonnu (-4,6%), eksporta — 119 300 (-26,6%).

Dzelzceļa kravu tranzīts ostās šī gada pirmajos mēnešos sastādījis 15,701 miljonu tonnu (-12,2%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju — 2,251 miljons tonnu (+57,7%).

2017. gadā pa dzelzceļiem tika pārvesti 43,792 miljoni tonnu kravu, kas ir par 8,4% mazāk, salīdzinot ar 2016. gadu, tostarp, gada pirmajos piecos mēnešos — 21,261 miljons tonnu kravu.

Arī Latvijas ostās vērojama pārkrauto kravu apjomu samazināšanās. Esošā gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 27,072 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn.

Visvairāk pārkrauts beramo kravu — 14,701 miljoni tonnu (-6,7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā), tostarp ogles — 7,852 miljoni tonnu (-12,6%), ķīmiskās kravas — 1,148 miljoni tonnu (-10%), šķembas — 692 500 tonnas (-5,1%).

Lejamo kravu pārkraušana janvārī-maijā sastādīja 6,788 miljonus tonnu, kas ir par 23,9% mazāk, nekā pērn.

Ģenerālkravas Latvijas ostās gada pirmajos piecos mēnešos sastādīja 5,5 miljonus tonnu (+22,1%), tostarp, konteinerkravas — 2,034 miljonus tonnu (+9,5%), kokmateriālu — 1,861 miljonus tonnu (+45,6%), roll on/roll off kravu — 1,459 miljonus tonnu (+17,3%).

2017. gadā kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums sastādīja 61,877 miljonus tonnu, kas ir par 2% mazāk, nekā 2016. gadā.

Elektrifikācija nav lietderīga

Ņemot vērā kravu bāzes samazināšanos, dzelzceļa elektrifikācijai paredzētos līdzekļus būtu iespējams veltīt citiem projektiem, 18. jūnijā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis. Projekta liktenis bija jāizskata valdošās koalīcijas padomē, taču jautājums tika atlikts, jo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tobrīd neatradās Latvijā.

Latvijā elektrificēt dzelzceļu virzienā Austrumi — Rietumi tika plānots līdz 2020. gadam. Pirmajā posmā vadiem bija jāaiziet līdz Rēzeknei un Daugavpilis. Kopējās projekta izmaksas ir 440 miljoni eiro, no kuriem 347 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Taču šobrīd valdībā šaubās, vai projekts vispār ir nepieciešams. Tam esot daudz neatrisinātu jautājumu, paziņoja Kučinskis.

"Kāda izmaksu daļa šajos projektos gulsies uz paša uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš pleciem? Un vai tas neietekmēs tarifus? Un vai tas būs tas efektīvākais veids kā iztērēt Eiropas naudu?" — atzīmēja premjers.

Skeptiski noskaņots ir ne vien premjers.

"Bijušas tikšanās ar nozares pārstāvjiem, kuri neatbalsta šo projektu. Tādēļ mēs vēlamies izvērtēt visu un saprast kopumā. Kāda pēc tam būs pievienotā vērtība Latvijas ekonomikai," — pastāstīja IeM vadītājs Rihards Kozlovskis.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis, transporta jautājumu eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka pavisam atteikties no elektrifikācijas nevajag — lietuvieši jau tagad elektrificē virzienu no robežas līdz Klaipēdai uz pašu rēķina un padara to par pievilcīgu Baltkrievijas kravām. Latvijai jādara tas pats, uzskata eksperts.

"Tik lielā apjomā, kādā tagad tiek plānota elektrifikācija, — tas mums vienkārši nav pa spēkam. Mēs varam pakāpeniski taisīt vienu variantu no Rīgas līdz Daugavpilij, un pēc tam skatīties. Ja kravu apjoms nekrītas, tad nākamajā septiņgadē taisīt nākamo posmu," — teica Linkaits.

Taču pat bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš apstiprināja projektu, šobrīd apšauba tā lietderīgumu. It sevišķi, ja ņem vērā, ka kravu plūsma pa dzelzceļu nokritusies no 60 līdz 40 miljoniem tonnu kravu gadā.

"Var skatīties uz pasažieru pārvadājumiem, elektrovilcieniem, peroniem piepilsētas pasažieru vilcieniem, taču elektrifikācija kā tāda šobrīd ekonomiski ir nelietderīga," — šobrīd uzskata Matīss.

Iepriekš "Baltijas asociācijas — transports un loģistika" prezidente Inga Antāne vairākkārt kritizējusi Latvijas Dzelzceļu par pārvadājumu pakalpojumu tarifu celšanu un dārgās elektrifikācijas plāniem. Pēc viņas sacītā, tas padara LDz par nekonkurētspējīgu, salīdzinot, piemēram, ar Lietuvas dzelzceļiem. Un bez LDz stratēģijas izmaiņām šajā jomā Ķīnas un citu Āzijas valstu kravas uz Latviju neies, uzskata Antāne.

90
Pēc temata
Tranzīta nozares glābšana draud Latvijai ar milzīgiem elektroenerģijas rēķiniem
Antāne: Latvijai nav naudas elektrolokomotīvju palaišanai uz dzelzceļiem
Latvijas dzelzceļš: kurp aiziet kravas no Krievijas
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

26
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

26
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā
Bērns pie datora, foto no arhīva

Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana

19
(atjaunots 12:02 09.08.2020)
Attālināto mācību situācijā personālais dators kļūst par izglītības infrastruktūras neatņemamu daļu, tātad tas bērniem jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības rēķina, uzskata iniciatīvas autori.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss sākta parakstu vākšana petīcijai "Par izglītības ieguves formu brīvu izvēli", kas ierosina rūpīgāk reglamentēt skolēnu attālināto mācību jautājumu.

Iniciatīvas autori uzskata, ka bērnu tiesības attālināto mācību kontekstā nav pietiekami noteiktas likumdošanā. Viņi atzīmē, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas periodā informācijas tehnoloģiju pielietošanas pieaugums skolu izglītībā bija piespiedu pasākums.

"Nenoliedzami, ka digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītības organizācijā un personalizācijā. Arī turpmāk skolām, pedagogiem, skolēniem un ģimenēm jābūt tiesībām izmantot un eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām mācību procesā. Tomēr jaunas tehnoloģijas nes arī riskus – palielina nevienlīdzību izglītībā un var novest pie noteikta veida zināšanu vai kompetenču neapgūšanu.

Lai nodrošinātu labu izglītību visiem un izglītības sistēmas pielāgošanos mūsdienu izaicinājumiem, tehnoloģijām ir jābūt pieejamām, bet to izmantošanai – brīvprātīgai.

Tiem, kas grib un spēj, ir jānodrošina attālinātu mācību iespējas. Tiem, kas tam nav gatavi, ir jāgarantē tradicionālas izglītības ieguves formas.

Izglītības likumos ir jānodrošina izglītības ieguves formu brīva izvēle!" raksta iniciatīvas autori.

Lai aizsargātu bērnu un pedagogu tiesības, ieteikts izdarīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Pirmkārt, nepieciešams precīzāks klātienes izglītības formulējums, paredzot, ka tā ir izglītības ieguves forma, kuras ietvaros zināšanas tiek nododas ar personisku kontaktu, atrodoties vienā telpā. Otrkārt, petīcijas autori iesaka ieviest klātienes-attālinātu izglītības ieguves formu, kuras ietvaros apvienojas mijiedarbība klātienē un tālmācības metodes ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

Tāpat ieteikts piešķirt katram skolēnam tiesības apgūt mācību programmu klātienes formā. Vienlaikus skolēniem un viņu vecākiem ir jābūt tiesībām pāriet uz klātienes-attālinātām mācībām, bet skolām jābūt iespējai piedāvāt tādu formu ar plašu brīvību mācību procesa organizēšanā un adekvāta finansējuma garantijām.

Nav piemirsti arī skolēni, kas pandēmijas laikā nevarēja normāli mācīties attālināti, jo viņiem nebija laba datora. Autori iesaka paredzēt likumā, ka tālmācību situācijā personālais dators pieder pie izglītības pamata infrastruktūras un bērniem tas jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības līdzekļu rēķina.

"Iznākumā izglītības sistēma attīstīsies vienmērīgi, ļaujot saglabāt esošās labās lietas un kvalitatīvi ieviest inovācijas. Tad katrs skolēns un katra ģimene varēs atrast sev piemērotu izglītības ieguves formu," teikts petīcijā.

1. septembrī skolas atsāks darbu ierastajā režīmā, tomēr tām jābūt gatavām pāriet pie tālmācībām, ja epidemioloģiskās situācija pasliktināsies.

19
Tagi:
izglītība, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Esi gatavs: vecāko klašu audzēkņus varētu sagaidīt attālinātās mācības
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām