Kravas vilcieni stacijā

Krievijas kravu aiziešana liek Latvijai slēgt projektus

91
(atjaunots 12:46 19.06.2018)
Latvijas valdība nav pārliecināta, ka 93 miljoni eiro dzelzceļa elektrifikācijai ir laba ideja kravu apgrozījuma krišanās laikā.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Tranzītkravu apjoms Latvijā turpina samazināties — gan uz dzelzceļa, gan ostās. Valdošā koalīcijā izvērtē dzelzceļa elektrifikācijas projekta slēgšanu — tas negatīvi ietekmētu gala tarifu kravu pārvadātājiem, vēsta LSM.

Mīnus 7%

Latvijas dzelzceļu kravu pārvadājumu apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos samazinājušies par 6,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā, — līdz 19,812 miljoniem tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Starptautiskie kravu pārvadājumi sastādīja 19,295 miljonus tonnu (-7%, salīdzinot ar 2017. gada janvāri-maiju), iekšējie — 516 700 tonnas (+2,5%).

Tranzītkravu apjoms sastāda 17, 952 miljonus tonnu (-7%), importa — 1,224 miljonus tonnu (-4,6%), eksporta — 119 300 (-26,6%).

Dzelzceļa kravu tranzīts ostās šī gada pirmajos mēnešos sastādījis 15,701 miljonu tonnu (-12,2%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju — 2,251 miljons tonnu (+57,7%).

2017. gadā pa dzelzceļiem tika pārvesti 43,792 miljoni tonnu kravu, kas ir par 8,4% mazāk, salīdzinot ar 2016. gadu, tostarp, gada pirmajos piecos mēnešos — 21,261 miljons tonnu kravu.

Arī Latvijas ostās vērojama pārkrauto kravu apjomu samazināšanās. Esošā gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 27,072 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn.

Visvairāk pārkrauts beramo kravu — 14,701 miljoni tonnu (-6,7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā), tostarp ogles — 7,852 miljoni tonnu (-12,6%), ķīmiskās kravas — 1,148 miljoni tonnu (-10%), šķembas — 692 500 tonnas (-5,1%).

Lejamo kravu pārkraušana janvārī-maijā sastādīja 6,788 miljonus tonnu, kas ir par 23,9% mazāk, nekā pērn.

Ģenerālkravas Latvijas ostās gada pirmajos piecos mēnešos sastādīja 5,5 miljonus tonnu (+22,1%), tostarp, konteinerkravas — 2,034 miljonus tonnu (+9,5%), kokmateriālu — 1,861 miljonus tonnu (+45,6%), roll on/roll off kravu — 1,459 miljonus tonnu (+17,3%).

2017. gadā kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums sastādīja 61,877 miljonus tonnu, kas ir par 2% mazāk, nekā 2016. gadā.

Elektrifikācija nav lietderīga

Ņemot vērā kravu bāzes samazināšanos, dzelzceļa elektrifikācijai paredzētos līdzekļus būtu iespējams veltīt citiem projektiem, 18. jūnijā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis. Projekta liktenis bija jāizskata valdošās koalīcijas padomē, taču jautājums tika atlikts, jo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tobrīd neatradās Latvijā.

Latvijā elektrificēt dzelzceļu virzienā Austrumi — Rietumi tika plānots līdz 2020. gadam. Pirmajā posmā vadiem bija jāaiziet līdz Rēzeknei un Daugavpilis. Kopējās projekta izmaksas ir 440 miljoni eiro, no kuriem 347 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Taču šobrīd valdībā šaubās, vai projekts vispār ir nepieciešams. Tam esot daudz neatrisinātu jautājumu, paziņoja Kučinskis.

"Kāda izmaksu daļa šajos projektos gulsies uz paša uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš pleciem? Un vai tas neietekmēs tarifus? Un vai tas būs tas efektīvākais veids kā iztērēt Eiropas naudu?" — atzīmēja premjers.

Skeptiski noskaņots ir ne vien premjers.

"Bijušas tikšanās ar nozares pārstāvjiem, kuri neatbalsta šo projektu. Tādēļ mēs vēlamies izvērtēt visu un saprast kopumā. Kāda pēc tam būs pievienotā vērtība Latvijas ekonomikai," — pastāstīja IeM vadītājs Rihards Kozlovskis.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis, transporta jautājumu eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka pavisam atteikties no elektrifikācijas nevajag — lietuvieši jau tagad elektrificē virzienu no robežas līdz Klaipēdai uz pašu rēķina un padara to par pievilcīgu Baltkrievijas kravām. Latvijai jādara tas pats, uzskata eksperts.

"Tik lielā apjomā, kādā tagad tiek plānota elektrifikācija, — tas mums vienkārši nav pa spēkam. Mēs varam pakāpeniski taisīt vienu variantu no Rīgas līdz Daugavpilij, un pēc tam skatīties. Ja kravu apjoms nekrītas, tad nākamajā septiņgadē taisīt nākamo posmu," — teica Linkaits.

Taču pat bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš apstiprināja projektu, šobrīd apšauba tā lietderīgumu. It sevišķi, ja ņem vērā, ka kravu plūsma pa dzelzceļu nokritusies no 60 līdz 40 miljoniem tonnu kravu gadā.

"Var skatīties uz pasažieru pārvadājumiem, elektrovilcieniem, peroniem piepilsētas pasažieru vilcieniem, taču elektrifikācija kā tāda šobrīd ekonomiski ir nelietderīga," — šobrīd uzskata Matīss.

Iepriekš "Baltijas asociācijas — transports un loģistika" prezidente Inga Antāne vairākkārt kritizējusi Latvijas Dzelzceļu par pārvadājumu pakalpojumu tarifu celšanu un dārgās elektrifikācijas plāniem. Pēc viņas sacītā, tas padara LDz par nekonkurētspējīgu, salīdzinot, piemēram, ar Lietuvas dzelzceļiem. Un bez LDz stratēģijas izmaiņām šajā jomā Ķīnas un citu Āzijas valstu kravas uz Latviju neies, uzskata Antāne.

91
Pēc temata
Tranzīta nozares glābšana draud Latvijai ar milzīgiem elektroenerģijas rēķiniem
Antāne: Latvijai nav naudas elektrolokomotīvju palaišanai uz dzelzceļiem
Latvijas dzelzceļš: kurp aiziet kravas no Krievijas

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns