Latviešu valodas dialektu atlants

Izglītības reforma: bērnu vecāki pārdomā alternatīvas latviešu skolām

91
(atjaunots 09:29 19.06.2018)
Izglītības neapmierinošā kvalitāte Latvijā un gaidāmā vidējās izglītības pāreja pie mācībām latviešu valodā piespiež vecākus izvēlēties mājmācības saviem bērniem.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Laikā, kad Latvijā rit kaismīgas debates ap izglītības reformu, kura paredz plašas pārmaiņas, tostarp arī vidējās izglītības pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā un skolu programmas jaunu saturu (kopumā — 72 jaunievedumus), skolēnu vecāki aktīvi domā par nākotni.

Izrādījies, ka daudzi meklē alternatīvas mācību metodes, turklāt  daži tās jau sekmīgi īsteno.

Vētraina diskusija šajā jautājumā izvērtās krievu izglītībai Latvijā veltītā publiskā grupā Facebook. Bērnu vecāki ir nonākuši pie slēdziena, ka slīcēju glābšanās ir pašu slīcēju rokās, jo krievu skolotājus Latvijā neviens negatavo, tāpēc sākta aktīvi citu variantu meklējumi.

Запись на стене группы Русское образование в Латвии в Facebook
Publikācija grupas "Krievu izglītība Latvijā" lapā Facebook

Piemēram, kāds Latvijas iedzīvotājs vaicāja, vai viņš var ar tālmācības metodi apmācīt savu bērnu Krievijas skolā.

"Ja es — Latvijas rezidents, negribu laist bērnu nevienā skolā Latvijā, bet gan saņemt izglītību tiešsaistē TIKAI Krievijas skolā ar KF licenci, vai man var atņemt vecāku tiesības par to, ka bērns neapmeklē skolu Latvijā? Vai šādam nolūkam labāk palikt uzņemtam Latvijas skolā mājmācībās, kārtot latviešu valodas normatīvu? Vēl viens variants — līdz 9. klasei bilingvālajā skolā, pēc tam — profesionālā izglītība (piemēram, IT koledža) + brīvajā laikā un brīvdienās ar mājskolotāju — vidējās izglītības saņemšana ar KF licenci tiešsaistē. Vai kāds ir domājis par tādu risinājumu?" — vaicā vecāks.

Ko pieprasa specdienesti

Publikācijas lasītāji sāka strīdēties par to, kāpēc skolniekam no Latvijas vajadzīga KF izglītība, ja viņš tālāk, piemēram, vēlēsies mācīties Latvijā un ES. Vieni uzstāja, ka KF izglītība nodrošina labākas zināšanas nekā Latvijā un pasaulē kotējas augstāk, citi iebilda, ka ar Latvijas apliecību daudz vienkāršāk turpināt studijas ES augstskolās.

"Eksāmeni klātienē jākārto tikai 9. un 11. klasēs. Pati patlaban iekārtoju meitu Krievijas digitālajā skolā 9. klasē. Paralēli nekādas skolas Latvijā nebūs. Pēc dokumentiem bērns mācīsies reālā Maskavas skolā," — par savu pieredzi pastāstīja Alla Š.

Pēc viņas domām, problēmas ar Latvijas sociālajiem dienestiem nevarētu rasties, jo likums prasa, lai bērns apmeklētu iestādi, kam ir skolas statuss. Krievijas digitālajai skolai šis statuss ir, un ar to pietiek.

Allai iebilda, ka tamlīdzīgas darbības nav iespējamas.

"Izglītība pie mums ir obligāta. Jūs varat laist bērnu valsts skolā vai akreditētā privātskolā, vai izmantot mājmācības (ar ārsta izziņu) kādā no valsts skolām, kur jūs divas reizes gadā kārtosiet eksāmenus un atskaitīsieties par to, kā jūs tur mājās mācaties. Kaut kā tā," — rakstīja Olga G.

Alternatīvas izejas ir

Tomēr Alla ir pārliecināta: taisnība ir viņas pusē. Grupas dalībniekiem viņa paskaidroja, ka mājmācības latviešu skolā un tālmācības citas valsts skolā ir gluži atšķirīgas.

"Latvijas likumi nosaka, ka pamatizglītība bērnam jāsaņem skolā. Taču likums nenosaka, kādā tieši. Jūs varat atdot bērnu angļu skolā. Vai vadāt viņu uz igauņu skolu, un pēc nodarbībām vest mājās uz Latviju," — viņa ir pārliecināta.

Sieviete paskaidroja, ka pats galvenais — bērnam jāmācās skolā. Ja viņš mācās skolā Latvijā — spēkā stājas normatīvie akti, kuri regulē mācības Latvijas skolā, ja viņš mācās citas valsts skolā, mācības regulē citas valsts noteikumi. Krievijā ir likums par digitālo izglītību, tāpēc visām digitālajām skolām ir skolas statuss. Latvijas sociālajiem dienestiem pietiek ar izziņu par to, ka bērns mācās skolā, lai tie jūs liktu mierā, uzskata Alla.

"Vai jūs varat piedāvāt man krievu izglītību Latvijā no šī gada septembra? Nē. Un neviens to nevar. Apelācijas un sūdzības ir laika jautājums. Pat ja galarezultāts būs pozitīvs, tas aizņems ne vienu vien dienu. Ko konkrēti manam bērnam darīt šajā laikā? Apstulbināties ar valsts programmu, meklējot 5 sinonīmus vārdam pažobele*? Vai pāriet uz digitālo skolu un mācīties patstāvīgi?"- vaicāja sieviete.

Vai būs ārvalstu skolas?

Cīņā iesaistījās pat Saeimas deputāts Igors Pimenovs, kurš apstiprināja: alternatīvas izglītības iespēja, šķiet, patiešām pastāv.

"Šķiet, mūsu oficiālās iestādes ir apjukušas, un tos, kuri mācīsies ar tālmācības metodi, pašreizējie normatīvie akti patiešām nevarēs ar varu iedzīt Latvijas skolā. To netieši atzina K.Šadurskis savā nesenajā preses konferencē.

Bērni
© Sputnik / Константин Чалабов

Vienlaikus Alla apstiprināja, ka izglītības pārvalde izprot, — pamatizglītība ir obligāta, un pielieto tieši tā, kā es brīdināju. Ja bērns ir Latvijā, viņam ir obligāti (pātaga) jāiet skolā, savā paša mikrorajona skolā bez maksas (burkāns). Un atgādināšu, ka mācības tajā iespējamas tikai saskaņā ar jauno standartu," — rakstīja tautas kalps.

Pēc viņa domām, lielam vairākumam vecāku nebūs pietiekami daudz spēku un iespēju, lai organizētu tālmācības saviem bērniem.

Taču viņš pieļāva, ka iespējama kaut kādu tālmācības centru organizcija, kuri varētu uzņemties tālmācības koordināciju un atbalstu. "Varbūt patiešām iespējama ārvalstu skolu dibināšana Latvijā, kas sniegs pamatizglību, ko piedāvā Konstantīns Čekušins," — Pimenovs uzdeva retorisku jautājumu.

Tomēr politiķis pesimistiski secināja, ka, domājams, tiks īstenots pavisam citāds scenārijs: "Mana pieredze liecina, ka K.Šadurska ideologi darīs visu iespējamo, lai aizvērtu šo pamatizglītības formas brīvās izvēles strautiņu un iedzītu visus skolā, kur bērniem nebūs iespēju izvairīties no asimilācijas programmām un smadzeņu skalošanas."

* Uzdevums trešajā klasē. Pažobele — šaura telpa starp griestu segumu un jumta slīpnes apakšējo daļu. Latviešu valodā vārdam ir arī pārnesta nozīme — attāla vieta, pamests nostūris.  Uzdevumu nespēja izpildīt arī ministrs

91
Pēc temata
Nākamais likums – dzemdēt uzreiz latviešus: kāpēc krievvalodīgie iziet ielās
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu
Ušakovs: nacionālā tematika palīdz novirzīt uzmanību no problēmām ekonomikā
"Zarnica" aiz atslēgas: Latvijas skolniekus paglābs no Krievijas "vervēšanas"

Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā

10
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Daļai Covid-19 izslimojušo simptomi nepāriet pat pēc dažiem mēnešiem kopš izveseļošanās brīža, paziņoja RBC Hārvarda Universitātes profesors Tobiass Kurts, vēsta RIA Novosti.

"Ir pacienti, kuriem neparādās nekādi simptomi, taču ir arī tie, kas izjūt problēmas (tostarp ar plaušām). Daži jauni cilvēki nevar nodarboties ar sportu pat pēc dažiem mēnešiem pēc slimības," paskaidroja zinātnieks.

Kurts uzsvēra, ka pagaidām vīruss nav pietiekami detalizēti izpētīts, lai pētnieki spētu ar pārliecības izjūtu pateikt, vai ar to saistītās veselības problēmas kļūs hroniskas vai ar laiku zudīs.

Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2. Tā, izveseļojušies pacienti visa mūža garumā var ciest no plaušu traucējumiem, hroniska noguruma un psihes un nervu sistēmas traucējumiem.

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Covid-19 Latvijā ir gandrīz izzudis, taču ārsti gaida otru vilni
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

7
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

7
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments