Artuss Kaimiņš

"Atvainojieties krievvalodīgajiem": sociālie tīkli sašutuši par Kaimiņa partiju

344
(atjaunots 08:54 19.06.2018)
Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātās politiskās partijas KPV LV priekšvēlēšanu aktivitāte izraisījusi īstu vētru sociālajos tīklos.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Sociālo tīklu lietotāju apjukumu izraisīja vairākas lietas — diskusija par izglītību, Artusa Kaimiņa partijas reklamēšanās krievu valodā, kā arī kāda šīs partijas līdera — advokāta Alda Gobzema svaiga publikācija, kurā viņš uzdrošinājies palūgt piedošanu krieviem par to, ka "domājis par viņiem kā par okupantiem".

Jāatzīmē, ka ielūgums uz diskusiju par "kvalitatīvu izglītību" izraisīja apjukumu ne vien sociālo tīklu latviešu, bet arī krievu segmentā. Piemēram, Latvijas Krievu savienība pievērsa sociālo tīklu lietotāju uzmanību tam, ka partijai KPV LV, šķiet, sākusies personības dalīšanās.

"Neprāts un drosme: no sākuma KPV LV partijas deputāts Artuss Kaimiņš 2018. gada 22. martā nobalso Saeimā par krievu izglītības iznīcināšanu, savukārt pēc tam viņa partija uzaicināja krievvalodīgos iedzīvotājus uz diskusiju par "kvalitatīvu izglītību" un ielūgumā paziņoja par nezināmo "kādu", kurš "bezgalīgi kurina konfliktus starp dažādās valodās runājošajām Latvijas kopienām", un par "gadiem ilgu parazitēšanu uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem". Kāda intriga? Kurš tad ir šis nezināmais "kāds"? Vai tiešām pats Kaimiņš? Nē! Kā mēs varējām ko tādu padomāt! Krievu skolu žņaugšana — tā nebūt pat nav "konflikta kurināšana kopienu vidū". Brīnumu pilni tavi darbi, Dievs! Un "patriotu" nekaunībai nav gala…" — savā lapā Facebook sarkastiski rakstīja Latvijas Krievu savienības pārstāvji.

"Latvijieši" vs "latvieši"

Vēl negatīvāku attieksmi izraisīja ielūgums uz šo pasākumu sociālo tīklu latviešu segmenta lietotājiem. It sevišķi daudz tika vārdam "latvijietis", par kura pastāvēšanu un autortiesībām latviešu valodā joprojām turpina strīdēties (vārdu "latvijietis", kurš apzīmē teritoriālo piederību Latvijai kā valstij, izdomājis Jānis Rainis — red.).

"Nu ko, latvijieši, kā jums šis patīk?" — vaicā Twitter lietotāja ar segvārdu Velobraucēja.

​"Ņemot vērā viņa elektorātu — subjektīvi tie ir sociāli  neapmierinātie taisnības cīnītāji, ļoti precīzi. Valoda viņiem neno nenozīmē," — raksta Gints Celmiņš. Tālāk viņš turpina savu domu par to, ko tas nozīmē: viena valsts — vairākas valodas.

Publikācijas autors laikam ir pārliecināts, ka vārda "latvijieši" autortiesības pieder Ušakovam, taču tagad to sākuši lietot arī vietējie latvieši. Taču daži tomēr iebilda.

"Vai tik tas nebija Rainis, kas šo nevārdu sacerēja?" — pārjautā Kārlis.

Citi komentētāji saskata šajā diskusijā jaunās partijas krahu.

​​"Manuprāt ar šo Kaimiņš ir sevi noracis. Pārsālījis, vajadzēja apdomīgāk, bet nu labi ka tā. Žēl, ka atņems kādas balsis citiem​," —spriež Ēriks Zaharovičs.

​​"Esmu latvietis, prasi latvijiešiem. Krievu taču nesauksi par latvieti, vai ne?​" — pauž sašutumu lietotājs BlackHalt.

Taču bija arī tādi komentētāji, kuri nesaprata pretenziju būtību izsludinātajai diskusijai.

​​"Ko tad darīt — par to nerunāt? Ignorēt? Varbūt uzreiz uz Sibīriju izvest? Ar ko tad mēs esam labāki par iepriekšējiem okupantiem?​" — asi iebilda Uldis Varnevičs.

Žurnālistam Jurim Vaidakovam izskatās arī ārkārtīgi nepatīk vārds "latvijietis".

​​"​Pamēģiniet tikai mani nosaukt par "latvijec"!" uzrakstīja viņš Twitter.

​"​Okupācijas advokāts"

Vēl viens neapmierinātības vilnis saistīts ar publikāciju avīzes portālā diena.lv, kurā Aldis Gobzems (advokāts izvirzīts premjera amata kandidātos no KPV LV partijas) it kā atvainojas krievu priekšā par to, ka domājis par viņiem kā par okupantiem.

​​"​Pēdējās dienās Gobzema kunga akcijas manās acīs kritušās par 300%, ja ne vairāk. Viņa piedāvātos atmaskojumus pieņemu zināšanai, bet nekad neapsvēršu domu balsot par ļaudīm, kas man piedāvā tāda veida vainas apziņas izkopšanu kā šis okupācijas advokāts," — raksta Vents Zvaigzne, kurš acīmredzami nav pietiekami uzmanīgi iedziļinājies Gobzema publikācijas būtībā.

Pāris vārdu par Alda Gobzema publikāciju: tajā viņš paziņo, ka ir pārliecināts: naids vairo naidu, tas ir ceļš uz nekurieni, un tādēļ viņš vēlas palūgt latvietim pienākt pie krieva un pateikt: "Piedod, ka esmu par Tevi domājis kā par okupantu, kā nelieti un valsts nodevēju, ka esmu turējis aizvainojumu, pat arī tad, ja man ir bijis pamats.  Zini, man ļoti patīk Puškina dzeja, bet varbūt arī Tu vēlies iepazīt Raini vai izcilo Imantu Ziedoni. Es ļoti gribu Tevi paņemt līdzi uz Dziesmusvētkiem, lai arī Tev ir iespēja nokļūt tajā enerģijas kodolreaktorā. Tu zini, es tik ļoti mīlu savu zemi un savu valodu, ka esmu gatavs veltīt laiku, lai palīdzētu to Tev apgūt, lai palīdzētu Tev iemīlēt latvisko. Es vēlos draudzēties ar Tevi, šodien un vienmēr.​"

Zem Venta Zvaigznes publikācijas izvērsās tradicionāli asa diskusija par krievu valodu un okupantiem.

​"Man tomēr patīk tas, ka viņi izvēlas uzrunāt vēlētājus arī krievu valodā. Līdz šim tas bija tikai Saskaņas jājamzirdziņš. Man šķiet drosmīgi. Man ir noriebies šis politizētais dalījums: latvieši un krievi. P.S. Nebalsošu par Saskaņu un visticamāk arī par KPV ne,​" — atzīmēja Madars Zvagulis.

Vēl asāka Gobzema publikācijas apspriešana sākās VL-TB/LNNK ģenerālsekretāra Raivja Zeltīša Facebook.

​"Gobzems bija viens no tiem, kuri dēļ pārliecinošā NĒ krievu valodai kā valsts valodai referendumā uzsāka latviešu "nomierināšanas" kampaņu — latviešiem esot jāatvainojas krievvalodīgajiem, nekādā gadījumā nevar pieļaut nacionālās pašapziņas pieaugumu. To, kas patiesībā ir Zatlera projekts, visi ieraudzīja pēc vēlēšanām, šeit viss jau ir skaidrs,​" — uzrakstīja Raivis Zeltīts.

"Tad tik tālu gan, ko… Man būs jāiet lūgt piedošanu tiem urlām, kas vazājas gar "uzvaras" pieminekli un gāna Latviju? Pretīgi, Gobzema kungs! Pretīgi!" — atzīmējās zem VL-TB/LNNK publikācijas pazīstama latviešu publiciste Elita Veidemane.

Atgādināsim, ka KPV LV partija tika dibināta 2016. gada maijā, tās vadībā ir trīs līdzpriekšsēdētāji — Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, uzņēmēja Linda Liepiņa un Atis Zakatistovs. Saskaņā ar SKDS aptaujām, aprīlī par KPV LV nobalsotu 2,4% aptaujāto.

Savukārt Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis savā Twitter mikroblogā uzrakstīja, ka Latvijā politiskajām partijām  uzticas 5% iedzīvotāju. Zemāks rādītājs ir tikai Grieķijā.

344
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Kaimiņš Nacionālajam blokam: Jums darīt nav ko? Ļeņins miris. Pietiek kurināt naidu!
Jurkāns: Latvijai Krievija ir kaimiņš, nevis ideoloģisks bubulis
Drošības policija nav konstatējusi krimināla rakstura informāciju Iesalnieka izteicienos
Krievijas vēstniecība par draudiem ierobežot telekanālus: taisnība acīs kož
Georga lentīte, foto no arhīva

Tas ir arī latviešu uzvaras simbols: KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu

1
(atjaunots 12:23 19.09.2020)
Latvijas Saeima jau no pirmajām rudens sesijas darba dienām sākusi laist klajā aizliedzošas iniciatīvas ar rusofobu ievirzi, teikts KF vēstniecības paziņojumā saistībā ar likumprojektiem par Georga lentīšu publiskā lietojuma aizliegšanu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Latvijā komentējusi Latvijas Saeimas atbalstu likuma grozījumu pieņemšanai, saskaņā ar kuriem publiskos pasākumos tiek aizliegts izmantot Georga lentīti. Diplomātiskā misija atzīmēja, ka lentīte ir padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbols, kuri cīnījās pret fašistiem.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Latvijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kuri paredz aizliegt izmantot Georga lenti publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan pulcēšanās, gājienu un piketu laikā. Grozījumus izstrādāja Nacionālās apvienības deputāti.

KF vēstniecība Rīgā, komentējot likumprojektu virzību Saeimā, paziņoja, ka likumdevēja iestāde ar jauniem spēkiem metas laist klajā aizliedzošas rusofobas iniciatīvas.

"Ja kāds pēkšņi naivi uzskatīja, ka, atgriežoties no vasaras "brīvlaika", Latvijas Saeima ķersies klāt sakrājušos aktuālo jautājumu risināšanai ekonomikas un sociālajā jomā, tad viņu sagaida vilšanās," teikts diplomātiskās misijas paziņojumā Facebook. "Jau no pirmajām dienām galvenā LR likumdošanas iestāde ar jauniem spēkiem metās laist klajā aizliedzošas rusofobas ievirzes iniciatīvas. Papildus priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodai "ārpus likuma" valstī nolemts pasludināt arī Georga lentītes publisko izmantošanu – galvenā padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbola, kas izcīnīja uzvaru Lielajā Tēvijas karā, samaksājot par to dārgu cenu."

Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja publisko pasākumu likuma grozījumus, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtību sargājošo iestāžu pārstāvju formastērpa un apģērba elementu izmantošanu.

Kā jau vēstīja Sputnik Latvija, piedāvājums aizliegt Georga lentīti izraisīja asu nosodījumu gan Latvijas krievvalodīgo vidū, gan Krievijā.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO sakarā ar Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas skaidro nosoda šādu iniciatīvu, kura var novest pie nacionālistisku spēku nostiprināšanās un izprovocēt konfliktus un sadursmes.

1
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Georga lentīte, Saeima, Latvija
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

2
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

2
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas