Artuss Kaimiņš

"Atvainojieties krievvalodīgajiem": sociālie tīkli sašutuši par Kaimiņa partiju

204
(atjaunots 08:54 19.06.2018)
Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātās politiskās partijas KPV LV priekšvēlēšanu aktivitāte izraisījusi īstu vētru sociālajos tīklos.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Sociālo tīklu lietotāju apjukumu izraisīja vairākas lietas — diskusija par izglītību, Artusa Kaimiņa partijas reklamēšanās krievu valodā, kā arī kāda šīs partijas līdera — advokāta Alda Gobzema svaiga publikācija, kurā viņš uzdrošinājies palūgt piedošanu krieviem par to, ka "domājis par viņiem kā par okupantiem".

Jāatzīmē, ka ielūgums uz diskusiju par "kvalitatīvu izglītību" izraisīja apjukumu ne vien sociālo tīklu latviešu, bet arī krievu segmentā. Piemēram, Latvijas Krievu savienība pievērsa sociālo tīklu lietotāju uzmanību tam, ka partijai KPV LV, šķiet, sākusies personības dalīšanās.

"Neprāts un drosme: no sākuma KPV LV partijas deputāts Artuss Kaimiņš 2018. gada 22. martā nobalso Saeimā par krievu izglītības iznīcināšanu, savukārt pēc tam viņa partija uzaicināja krievvalodīgos iedzīvotājus uz diskusiju par "kvalitatīvu izglītību" un ielūgumā paziņoja par nezināmo "kādu", kurš "bezgalīgi kurina konfliktus starp dažādās valodās runājošajām Latvijas kopienām", un par "gadiem ilgu parazitēšanu uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem". Kāda intriga? Kurš tad ir šis nezināmais "kāds"? Vai tiešām pats Kaimiņš? Nē! Kā mēs varējām ko tādu padomāt! Krievu skolu žņaugšana — tā nebūt pat nav "konflikta kurināšana kopienu vidū". Brīnumu pilni tavi darbi, Dievs! Un "patriotu" nekaunībai nav gala…" — savā lapā Facebook sarkastiski rakstīja Latvijas Krievu savienības pārstāvji.

"Latvijieši" vs "latvieši"

Vēl negatīvāku attieksmi izraisīja ielūgums uz šo pasākumu sociālo tīklu latviešu segmenta lietotājiem. It sevišķi daudz tika vārdam "latvijietis", par kura pastāvēšanu un autortiesībām latviešu valodā joprojām turpina strīdēties (vārdu "latvijietis", kurš apzīmē teritoriālo piederību Latvijai kā valstij, izdomājis Jānis Rainis — red.).

"Nu ko, latvijieši, kā jums šis patīk?" — vaicā Twitter lietotāja ar segvārdu Velobraucēja.

​"Ņemot vērā viņa elektorātu — subjektīvi tie ir sociāli  neapmierinātie taisnības cīnītāji, ļoti precīzi. Valoda viņiem neno nenozīmē," — raksta Gints Celmiņš. Tālāk viņš turpina savu domu par to, ko tas nozīmē: viena valsts — vairākas valodas.

Publikācijas autors laikam ir pārliecināts, ka vārda "latvijieši" autortiesības pieder Ušakovam, taču tagad to sākuši lietot arī vietējie latvieši. Taču daži tomēr iebilda.

"Vai tik tas nebija Rainis, kas šo nevārdu sacerēja?" — pārjautā Kārlis.

Citi komentētāji saskata šajā diskusijā jaunās partijas krahu.

​​"Manuprāt ar šo Kaimiņš ir sevi noracis. Pārsālījis, vajadzēja apdomīgāk, bet nu labi ka tā. Žēl, ka atņems kādas balsis citiem​," —spriež Ēriks Zaharovičs.

​​"Esmu latvietis, prasi latvijiešiem. Krievu taču nesauksi par latvieti, vai ne?​" — pauž sašutumu lietotājs BlackHalt.

Taču bija arī tādi komentētāji, kuri nesaprata pretenziju būtību izsludinātajai diskusijai.

​​"Ko tad darīt — par to nerunāt? Ignorēt? Varbūt uzreiz uz Sibīriju izvest? Ar ko tad mēs esam labāki par iepriekšējiem okupantiem?​" — asi iebilda Uldis Varnevičs.

Žurnālistam Jurim Vaidakovam izskatās arī ārkārtīgi nepatīk vārds "latvijietis".

​​"​Pamēģiniet tikai mani nosaukt par "latvijec"!" uzrakstīja viņš Twitter.

​"​Okupācijas advokāts"

Vēl viens neapmierinātības vilnis saistīts ar publikāciju avīzes portālā diena.lv, kurā Aldis Gobzems (advokāts izvirzīts premjera amata kandidātos no KPV LV partijas) it kā atvainojas krievu priekšā par to, ka domājis par viņiem kā par okupantiem.

​​"​Pēdējās dienās Gobzema kunga akcijas manās acīs kritušās par 300%, ja ne vairāk. Viņa piedāvātos atmaskojumus pieņemu zināšanai, bet nekad neapsvēršu domu balsot par ļaudīm, kas man piedāvā tāda veida vainas apziņas izkopšanu kā šis okupācijas advokāts," — raksta Vents Zvaigzne, kurš acīmredzami nav pietiekami uzmanīgi iedziļinājies Gobzema publikācijas būtībā.

Pāris vārdu par Alda Gobzema publikāciju: tajā viņš paziņo, ka ir pārliecināts: naids vairo naidu, tas ir ceļš uz nekurieni, un tādēļ viņš vēlas palūgt latvietim pienākt pie krieva un pateikt: "Piedod, ka esmu par Tevi domājis kā par okupantu, kā nelieti un valsts nodevēju, ka esmu turējis aizvainojumu, pat arī tad, ja man ir bijis pamats.  Zini, man ļoti patīk Puškina dzeja, bet varbūt arī Tu vēlies iepazīt Raini vai izcilo Imantu Ziedoni. Es ļoti gribu Tevi paņemt līdzi uz Dziesmusvētkiem, lai arī Tev ir iespēja nokļūt tajā enerģijas kodolreaktorā. Tu zini, es tik ļoti mīlu savu zemi un savu valodu, ka esmu gatavs veltīt laiku, lai palīdzētu to Tev apgūt, lai palīdzētu Tev iemīlēt latvisko. Es vēlos draudzēties ar Tevi, šodien un vienmēr.​"

Zem Venta Zvaigznes publikācijas izvērsās tradicionāli asa diskusija par krievu valodu un okupantiem.

​"Man tomēr patīk tas, ka viņi izvēlas uzrunāt vēlētājus arī krievu valodā. Līdz šim tas bija tikai Saskaņas jājamzirdziņš. Man šķiet drosmīgi. Man ir noriebies šis politizētais dalījums: latvieši un krievi. P.S. Nebalsošu par Saskaņu un visticamāk arī par KPV ne,​" — atzīmēja Madars Zvagulis.

Vēl asāka Gobzema publikācijas apspriešana sākās VL-TB/LNNK ģenerālsekretāra Raivja Zeltīša Facebook.

​"Gobzems bija viens no tiem, kuri dēļ pārliecinošā NĒ krievu valodai kā valsts valodai referendumā uzsāka latviešu "nomierināšanas" kampaņu — latviešiem esot jāatvainojas krievvalodīgajiem, nekādā gadījumā nevar pieļaut nacionālās pašapziņas pieaugumu. To, kas patiesībā ir Zatlera projekts, visi ieraudzīja pēc vēlēšanām, šeit viss jau ir skaidrs,​" — uzrakstīja Raivis Zeltīts.

"Tad tik tālu gan, ko… Man būs jāiet lūgt piedošanu tiem urlām, kas vazājas gar "uzvaras" pieminekli un gāna Latviju? Pretīgi, Gobzema kungs! Pretīgi!" — atzīmējās zem VL-TB/LNNK publikācijas pazīstama latviešu publiciste Elita Veidemane.

Atgādināsim, ka KPV LV partija tika dibināta 2016. gada maijā, tās vadībā ir trīs līdzpriekšsēdētāji — Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, uzņēmēja Linda Liepiņa un Atis Zakatistovs. Saskaņā ar SKDS aptaujām, aprīlī par KPV LV nobalsotu 2,4% aptaujāto.

Savukārt Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis savā Twitter mikroblogā uzrakstīja, ka Latvijā politiskajām partijām  uzticas 5% iedzīvotāju. Zemāks rādītājs ir tikai Grieķijā.

204
Pēc temata
Kaimiņš Nacionālajam blokam: Jums darīt nav ko? Ļeņins miris. Pietiek kurināt naidu!
Jurkāns: Latvijai Krievija ir kaimiņš, nevis ideoloģisks bubulis
Drošības policija nav konstatējusi krimināla rakstura informāciju Iesalnieka izteicienos
Krievijas vēstniecība par draudiem ierobežot telekanālus: taisnība acīs kož