Cilvēki uz skatuves. Foto no arhīva

Gasparjans: Latvijas valsts turpinās "pievilkt skrūves"

109
(atjaunots 16:19 17.06.2018)
Latvijas valdība paļaujas uz to, ka cilvēki valstī baidās zaudēt pēdējo. Jautājums ir tikai par to, kas šiem cilvēkiem patiesībā vēl palicis, uzskata politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija atbalstījusi grozījumus likumā par augstskolām, kuri paredz aizliegt studijas krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās. Tagad grozījumi tiks izskatīti Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka visām augstskolām un koledžām pēc 2019. gada 1. janvāra slēgt mācību programmas, kurās krievu valoda nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai, tātad – valodas un kultūras programmas.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik paskaidroja, ka pilnīga mācību pārtraukšana krievu valodā Latvijā nav nejaušība – tā ir politisko programmu konsekventa izpildīšana.

Aizsargāsim to, nezin ko

Gasparjans atsauca atmiņā iepriekšējās nedēļas ziņu izlaidumu, kurā viņš runāja par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju inertumu, un atzīmēja, ka viņu šokējuši pārraides klausītāju komentāri.

"Daži Latvijā apvainojās par kritiku, ko es sev atļāvos, vaicājot, kāpēc lielākā daļa iedzīvotāju vispār nepiedalās valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Mani ļoti pārsteidza viens arguments, es pat gribēju atbildēt cilvēkam, taču biju tik ļoti šokēts, ka pat neatradu, ko atbildēt. Kāds lietotājs uzrakstīja, ka esmu teicis nepatiesību, kad minēju, ka Latvijā ir 300 tūkstoši krievu, kuri nevēlas aizstāvēt savas tiesības, jo patiesībā viņu skaits pārsniedz pusmiljonu," – pastāstīja politologs un atzīmēja, ka līdz šim nezina, kā atbildēt uz šo piezīmi.

Gasparjans pauda arī viedokli par krievu valodas aizstāvju — Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas pārstāvja Konstantīna Čekušina un tiesībsardzes, akcijas "Nemirstīgais pulks" organizatores Margaritas Dragiles – iestāšanos Rīgas mēra Nila Ušakova partijā "Saskaņa".

Jāpiebilst, ka tiesībsargi šo soli pamatoja ar vēlmi panākt izglītības ministra Kārļa Šadurska reformas atcelšanu.

"Es jau teicu, jau teicu, ka iedzīvotājiem jākļūst par politikas subjektu, lai ietekmētu to. Labi, ka viņi ir aizgājuši un iestājušies partijā. Jebkura partija ir laba. Rodas tikai viens vienkāršs jautājums – vai Nils Ušakovs pēdējos gados vispār aizsargā krievu tiesības? Par ko tas īsti liecina? Par to, ka cilvēkiem, kuri apņēmušies aizstāvēt krievu valodu politiskā līmenī, nav ne mazākā priekšstata par pašu politiku," – paskaidroja Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka, pirms iziet politiskā līmenī, viņš aktīvistu vietā būtu painteresējies, kādas partijas patiesībā aizstāv tiesības. Izriet secinājums – viņiem patīk būt politikas objektam, ne subjektam.

"Protams, noskatoties uz to, Latvijas valsts "pievilks skrūves" tālāk. Kāpēc ne? Tā taču neredz nekādu nopietnu pretošanos šim procesam," – uzsvēra politologs.

Bailes zaudēt pēdējo

Gasparjans piezīmēja, ka uz jautājumu, kāpēc tā notiek, daudziem patīk atbildēt: tā notiek, jo cilvēki baidās zaudēt pēdējo. Kas tad īsti šiem cilvēkiem vēl palicis, painteresējās politologs.

"Jūs esat nepilsoņi, dzimto valodu jums atņem, no politiskās dzīves jūs esat izspiesti, pat iet tajā negribat. Kas vēl palicis? Vai tiešām šie cilvēki neliekuļoti uzskata, ka nacionālistiskie latviešu politiķi apdomāsies tāpēc, ka viņi nepiedalās politiskajā dzīvē?" – bija pārsteigts Gasparjans.

Viņš atgādināja arī iniciatīvu bērnudārzu jautājumā, kas šonedēļ izskanēja Igaunijā. Tur ierosināja daļēji ieviest igauņu valodu visos bērnudārzos valstī, ieviešot papildu mācību programmu un radot papildu vietas igauņu valodas skolotājiem.

"No vienas puses es saprotu, ka valsts iedzīvotājiem ir jāpārvalda valsts valoda. Taču ir jautājums, uz kuru pagaidām neesmu saņēmis atbildi, lai arī ļoti gribētos. Runa ir par izglītības programmu igauņu bērnudārziem. Vai tajā būs iekļauta, piemēram, arī SS leģiona glorifikācija? Tas nav tik muļķīgs jautājums, kā izklausās. Gribu atgādināt, ka Latvijā pa skolām jau staigāja nacionālistisko organizāciju brīvprātīgie SS leģiona formastērpos un vadīja vīrišķības mācību stundas. Tas viss jau ir bijis, un tam ir pierādījumi. Kā tagad būs Igaunijā? Pārsteidzoši, ka šo jautājumu esmu uzdevis tikai es. Skaidrs, ka visi atkal ar visu ir apmierināti," – secināja Gasparjans.

109
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu
Gasparjans: tagad apdraudēti visi Latvijas iedzīvotāji
Gasparjans: Latvijas specdienests sarīkojis tīrīšanu pirms Saeimas vēlēšanām
Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju
 Ilze Znotiņa,  Jānis Reirs, Džons Leslijs Kārvails

Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV

3
(atjaunots 10:00 01.10.2020)
Latvijas finanšu sektora svarīgu datu nodošana citai valstij noformēta kā "tehniska palīdzība".

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Vispirms ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumu tika iznīcināta banka ABLV. Tas sašūpoja banku sistēmu Latvijā. Pēc tam amerikāņu ierēdņi uzraudzīja Latvijas finanšu sektora "kapitālo remontu". Tagad sperts nākamais solis – amerikāņu eksperti piedalīsies Latvijas banku klientu sadalīšanā starp "labajiem" un "sliktajiem", stāsta Neatkarīgā.

Uzņēmēji jau sen žēlojas, ka "kapitālremonta" dēļ bankas kļuvušas tik aizdomīgas, ka ir gandrīz neiespējami strādāt Latvijā, tomēr nesen par jautājumu ieinteresējās arī politķi. Aizvadītajā nedēļā aizsardzības ministrs Artis Pabriks sūkstījās par to, ka nesaprātīgi augsto prasību dēļ pat kompānijām ar amerikāņu investoriem ir grūti atvērt kontus Latvijā. Pabriks pieņēma, ka kontroles iestāžu prasības ir neiespējami izpildīt, tātad cieš pat sabiedrotie, un galu galā – arī visa Latvija.

Jau nākamajā dienā Latvija un ASV Finanšu ministrija parakstīja līgumu, kas paredz amerikāņu "tehnisko palīdzību" cīņā ar naudas atmazgāšanu. No Latvijas puses līgumu parakstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa un finanšu ministrs Jānis Reirs, bet ASV pārstāvēja vēstnieks Džons Leslijs Kārvails.

Finanšu ministrija pastāstīja, ka Latvijā ieradīsies amerikāņu eksperti, kuri "sniegs kvalificētu atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā iesaistītajām institūcijām". Nepieciešamības gadījumā tikšot piesaistīti papildu eksperti no ASV.

ASV vēstnieks Džons Leslijs Kārvails uzskata, ka līgums stiprina abu valstu sadarbību cīņā pret naudas atmazgāšanu un "apliecina mūsu nelokāmo apņemšanos atklāt smagos finanšu noziegumus, kas apdraud mūsu ekonomiku, stabilitāti un kopējo drošību".

Finanšu ministrs Jānis Reirs pastāstīja, ka ārvalstu konsultanti palīdzēs finanšu regulatoriem profesionāli vadīt riskus, nevis norobežoties no tiem, tātad, pēc būtības, paskaidros, kā sašķirot uzņēmumus "sliktajos" un "labajos". Neatkarīgā uzskata: tas nozīmē, ka vieniem uzņēmumiem, ko pēc kritērijiem vajadzētu atzīt par augsta riska zonā esošiem, atļaus strādāt normāli, bet citi saskarsies ar milzu spiedienu – kontu bloķēšanu, aktīvu iesaldēšanu un pēdējos desmit gados veikto darījumu analīzi.

3
Tagi:
bankas, Latvija, ASV
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

8
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

8
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā