Cilvēki uz skatuves. Foto no arhīva

Gasparjans: Latvijas valsts turpinās "pievilkt skrūves"

73
(atjaunots 16:19 17.06.2018)
Latvijas valdība paļaujas uz to, ka cilvēki valstī baidās zaudēt pēdējo. Jautājums ir tikai par to, kas šiem cilvēkiem patiesībā vēl palicis, uzskata politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija atbalstījusi grozījumus likumā par augstskolām, kuri paredz aizliegt studijas krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās. Tagad grozījumi tiks izskatīti Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka visām augstskolām un koledžām pēc 2019. gada 1. janvāra slēgt mācību programmas, kurās krievu valoda nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai, tātad – valodas un kultūras programmas.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik paskaidroja, ka pilnīga mācību pārtraukšana krievu valodā Latvijā nav nejaušība – tā ir politisko programmu konsekventa izpildīšana.

Aizsargāsim to, nezin ko

Gasparjans atsauca atmiņā iepriekšējās nedēļas ziņu izlaidumu, kurā viņš runāja par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju inertumu, un atzīmēja, ka viņu šokējuši pārraides klausītāju komentāri.

"Daži Latvijā apvainojās par kritiku, ko es sev atļāvos, vaicājot, kāpēc lielākā daļa iedzīvotāju vispār nepiedalās valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Mani ļoti pārsteidza viens arguments, es pat gribēju atbildēt cilvēkam, taču biju tik ļoti šokēts, ka pat neatradu, ko atbildēt. Kāds lietotājs uzrakstīja, ka esmu teicis nepatiesību, kad minēju, ka Latvijā ir 300 tūkstoši krievu, kuri nevēlas aizstāvēt savas tiesības, jo patiesībā viņu skaits pārsniedz pusmiljonu," – pastāstīja politologs un atzīmēja, ka līdz šim nezina, kā atbildēt uz šo piezīmi.

Gasparjans pauda arī viedokli par krievu valodas aizstāvju — Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas pārstāvja Konstantīna Čekušina un tiesībsardzes, akcijas "Nemirstīgais pulks" organizatores Margaritas Dragiles – iestāšanos Rīgas mēra Nila Ušakova partijā "Saskaņa".

Jāpiebilst, ka tiesībsargi šo soli pamatoja ar vēlmi panākt izglītības ministra Kārļa Šadurska reformas atcelšanu.

"Es jau teicu, jau teicu, ka iedzīvotājiem jākļūst par politikas subjektu, lai ietekmētu to. Labi, ka viņi ir aizgājuši un iestājušies partijā. Jebkura partija ir laba. Rodas tikai viens vienkāršs jautājums – vai Nils Ušakovs pēdējos gados vispār aizsargā krievu tiesības? Par ko tas īsti liecina? Par to, ka cilvēkiem, kuri apņēmušies aizstāvēt krievu valodu politiskā līmenī, nav ne mazākā priekšstata par pašu politiku," – paskaidroja Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka, pirms iziet politiskā līmenī, viņš aktīvistu vietā būtu painteresējies, kādas partijas patiesībā aizstāv tiesības. Izriet secinājums – viņiem patīk būt politikas objektam, ne subjektam.

"Protams, noskatoties uz to, Latvijas valsts "pievilks skrūves" tālāk. Kāpēc ne? Tā taču neredz nekādu nopietnu pretošanos šim procesam," – uzsvēra politologs.

Bailes zaudēt pēdējo

Gasparjans piezīmēja, ka uz jautājumu, kāpēc tā notiek, daudziem patīk atbildēt: tā notiek, jo cilvēki baidās zaudēt pēdējo. Kas tad īsti šiem cilvēkiem vēl palicis, painteresējās politologs.

"Jūs esat nepilsoņi, dzimto valodu jums atņem, no politiskās dzīves jūs esat izspiesti, pat iet tajā negribat. Kas vēl palicis? Vai tiešām šie cilvēki neliekuļoti uzskata, ka nacionālistiskie latviešu politiķi apdomāsies tāpēc, ka viņi nepiedalās politiskajā dzīvē?" – bija pārsteigts Gasparjans.

Viņš atgādināja arī iniciatīvu bērnudārzu jautājumā, kas šonedēļ izskanēja Igaunijā. Tur ierosināja daļēji ieviest igauņu valodu visos bērnudārzos valstī, ieviešot papildu mācību programmu un radot papildu vietas igauņu valodas skolotājiem.

"No vienas puses es saprotu, ka valsts iedzīvotājiem ir jāpārvalda valsts valoda. Taču ir jautājums, uz kuru pagaidām neesmu saņēmis atbildi, lai arī ļoti gribētos. Runa ir par izglītības programmu igauņu bērnudārziem. Vai tajā būs iekļauta, piemēram, arī SS leģiona glorifikācija? Tas nav tik muļķīgs jautājums, kā izklausās. Gribu atgādināt, ka Latvijā pa skolām jau staigāja nacionālistisko organizāciju brīvprātīgie SS leģiona formastērpos un vadīja vīrišķības mācību stundas. Tas viss jau ir bijis, un tam ir pierādījumi. Kā tagad būs Igaunijā? Pārsteidzoši, ka šo jautājumu esmu uzdevis tikai es. Skaidrs, ka visi atkal ar visu ir apmierināti," – secināja Gasparjans.

73
Pēc temata
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu
Gasparjans: tagad apdraudēti visi Latvijas iedzīvotāji
Gasparjans: Latvijas specdienests sarīkojis tīrīšanu pirms Saeimas vēlēšanām
Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju