Cilvēki uz skatuves. Foto no arhīva

Gasparjans: Latvijas valsts turpinās "pievilkt skrūves"

109
(atjaunots 16:19 17.06.2018)
Latvijas valdība paļaujas uz to, ka cilvēki valstī baidās zaudēt pēdējo. Jautājums ir tikai par to, kas šiem cilvēkiem patiesībā vēl palicis, uzskata politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija atbalstījusi grozījumus likumā par augstskolām, kuri paredz aizliegt studijas krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās. Tagad grozījumi tiks izskatīti Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka visām augstskolām un koledžām pēc 2019. gada 1. janvāra slēgt mācību programmas, kurās krievu valoda nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai, tātad – valodas un kultūras programmas.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik paskaidroja, ka pilnīga mācību pārtraukšana krievu valodā Latvijā nav nejaušība – tā ir politisko programmu konsekventa izpildīšana.

Aizsargāsim to, nezin ko

Gasparjans atsauca atmiņā iepriekšējās nedēļas ziņu izlaidumu, kurā viņš runāja par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju inertumu, un atzīmēja, ka viņu šokējuši pārraides klausītāju komentāri.

"Daži Latvijā apvainojās par kritiku, ko es sev atļāvos, vaicājot, kāpēc lielākā daļa iedzīvotāju vispār nepiedalās valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Mani ļoti pārsteidza viens arguments, es pat gribēju atbildēt cilvēkam, taču biju tik ļoti šokēts, ka pat neatradu, ko atbildēt. Kāds lietotājs uzrakstīja, ka esmu teicis nepatiesību, kad minēju, ka Latvijā ir 300 tūkstoši krievu, kuri nevēlas aizstāvēt savas tiesības, jo patiesībā viņu skaits pārsniedz pusmiljonu," – pastāstīja politologs un atzīmēja, ka līdz šim nezina, kā atbildēt uz šo piezīmi.

Gasparjans pauda arī viedokli par krievu valodas aizstāvju — Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas pārstāvja Konstantīna Čekušina un tiesībsardzes, akcijas "Nemirstīgais pulks" organizatores Margaritas Dragiles – iestāšanos Rīgas mēra Nila Ušakova partijā "Saskaņa".

Jāpiebilst, ka tiesībsargi šo soli pamatoja ar vēlmi panākt izglītības ministra Kārļa Šadurska reformas atcelšanu.

"Es jau teicu, jau teicu, ka iedzīvotājiem jākļūst par politikas subjektu, lai ietekmētu to. Labi, ka viņi ir aizgājuši un iestājušies partijā. Jebkura partija ir laba. Rodas tikai viens vienkāršs jautājums – vai Nils Ušakovs pēdējos gados vispār aizsargā krievu tiesības? Par ko tas īsti liecina? Par to, ka cilvēkiem, kuri apņēmušies aizstāvēt krievu valodu politiskā līmenī, nav ne mazākā priekšstata par pašu politiku," – paskaidroja Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka, pirms iziet politiskā līmenī, viņš aktīvistu vietā būtu painteresējies, kādas partijas patiesībā aizstāv tiesības. Izriet secinājums – viņiem patīk būt politikas objektam, ne subjektam.

"Protams, noskatoties uz to, Latvijas valsts "pievilks skrūves" tālāk. Kāpēc ne? Tā taču neredz nekādu nopietnu pretošanos šim procesam," – uzsvēra politologs.

Bailes zaudēt pēdējo

Gasparjans piezīmēja, ka uz jautājumu, kāpēc tā notiek, daudziem patīk atbildēt: tā notiek, jo cilvēki baidās zaudēt pēdējo. Kas tad īsti šiem cilvēkiem vēl palicis, painteresējās politologs.

"Jūs esat nepilsoņi, dzimto valodu jums atņem, no politiskās dzīves jūs esat izspiesti, pat iet tajā negribat. Kas vēl palicis? Vai tiešām šie cilvēki neliekuļoti uzskata, ka nacionālistiskie latviešu politiķi apdomāsies tāpēc, ka viņi nepiedalās politiskajā dzīvē?" – bija pārsteigts Gasparjans.

Viņš atgādināja arī iniciatīvu bērnudārzu jautājumā, kas šonedēļ izskanēja Igaunijā. Tur ierosināja daļēji ieviest igauņu valodu visos bērnudārzos valstī, ieviešot papildu mācību programmu un radot papildu vietas igauņu valodas skolotājiem.

"No vienas puses es saprotu, ka valsts iedzīvotājiem ir jāpārvalda valsts valoda. Taču ir jautājums, uz kuru pagaidām neesmu saņēmis atbildi, lai arī ļoti gribētos. Runa ir par izglītības programmu igauņu bērnudārziem. Vai tajā būs iekļauta, piemēram, arī SS leģiona glorifikācija? Tas nav tik muļķīgs jautājums, kā izklausās. Gribu atgādināt, ka Latvijā pa skolām jau staigāja nacionālistisko organizāciju brīvprātīgie SS leģiona formastērpos un vadīja vīrišķības mācību stundas. Tas viss jau ir bijis, un tam ir pierādījumi. Kā tagad būs Igaunijā? Pārsteidzoši, ka šo jautājumu esmu uzdevis tikai es. Skaidrs, ka visi atkal ar visu ir apmierināti," – secināja Gasparjans.

109
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (55)
Pēc temata
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu
Gasparjans: tagad apdraudēti visi Latvijas iedzīvotāji
Gasparjans: Latvijas specdienests sarīkojis tīrīšanu pirms Saeimas vēlēšanām
Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju

Vai daugavpiliešiem ļaus izvēlēties Covid-19 vakcīnu?

6
(atjaunots 09:19 14.04.2021)
Iepriekš tika ziņots, ka Daugavpils vienojās ar Veselības ministriju par to, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties preparātu, tomēr ministrijas vadītājs paziņoja, ka ir izveidojies pārpratums.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Daugavpils iedzīvotājiem ļaus izvēlēties Covid-19 vakcīnu, iepriekš informēja Domes priekšsēdētāja Līvija Jankovska.

Pēc viņas vārdiem pašvaldība vienojās ar Veselības ministriju un Vakcinācijas biroju par to, ka pilsētā tiks piegādātas dažādu ražotāju vakcīnas un jau šonedēļ pedagogi varēšot izvēlēties vienu no preparātiem – "AstraZeneca", "Moderna" vai "Pfizer/BioNTech".

Tomēr vēlāk valdības sēdes laikā veselības ministrs Daniels Pavļuts noradīja, ka Latvijā nav un, visticamāk, nebūs iespēju izvēlēties vakcīnu pret Covid-19, ziņo LSM.

Ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere atzīmēja, ka tomēr ir iespējami izņēmumi – ja vakcinācijas kabinetā pieejamas dažādas vakcīnas, un ārsts kopā ar pacientu vienojas par vienu vai otru variantu.

Patlaban Covid-19 potes saņēmuši 3600 daugavpiliešu, aptuveni ceturtdaļa no tiem saņēma jau otro poti.

Iepriekš ziņots, ka Daugavpilī piecu dienu laikā divu masveida vakcinācijas centru darbības dēļ vakcinācijas ir izdarījušas tikai 467 cilvēki – galvenokārt tāpēc, ka cilvēki nevēlas vakcinēties ar AstraZeneca preparātu.

Ziņas par bīstamām blaknēm atsevišķiem pacientiem, kas vakcinēti ar AstraZeneca preparātu ES, sāka parādīties martā. Virkne ES valstu pieņēma lēmumu apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

Tomēr 18. martā EMA atbalstīja AstraZeneca preparāta tālāku lietošanu vakcinācijas kampaņā. Aģentūras ekspertu vērtējums liecina, ka AstraZeneca preparāta efektivitāte koronavīrusa infekcijas profilaksei pārsniedz tromboembolijas blakusparādību risku.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Eiropas zāļu aģentūra (EMA) sākusi izvērtēt informāciju par kapilāru noplūdes sindromu – jaunu iespējamu bīstamu blakusparādību pēc vakcinācijas koronavīrusa profilaksei ar kompānijas AstraZeneca preparātu Vaxzevria. Pieci ļoti retā sindroma gadījumi, kam raksturīga šķidruma noplūde no asinsvadiem, fiksēti datubāzē EudraVigilance.

Pagaidām speciālisti vēl nevar apgalvot, vai pastāv saikne starp AstraZeneca vakcīnu un minēto sindromu..

6
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
EP priekšsēdētājs stāsta par domstarpībām ES vakcīnas "Sputnik V" dēļ
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Daniels Pavļuts

Sociologs: Pavļuts ir izcils manipulators

9
(atjaunots 09:14 14.04.2021)
Veselības ministrs psiholoģiskā līmenī manipulē ar ministru prezidentu, kurš nevēlas iedziļināties situācijā, uzskata sociologs.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Rodas sajūta, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts manipulē ar premjerministru Krišjāni Kariņu un panāk sev izdevīgo lēmumu pieņemšanu, paudis sociologs Aigars Freimanis kanāla RīgaTV 24 raidījumā "Ziņu TOP 5".

Pagājušajā nedēļā Pavļuts pastāstīja par otrās dienesta pārbaudes rezultātiem saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumiem. Pēc pārbaudes pabeigšanas Veselības ministrijas valsts sekretārei Dainai Mūrmane-Umbraško tika izteikts rājiens par pārkāpumiem, bet attiecībā pret Valsts zāļu aģentūras direktoru (ZVA) Svenu Henkuzenu tika ierosināta disciplinārlieta, jo pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka viņš kļūdaini informējis valdības pārstāvjus par pieejamo vakcīnu apjomu.

Freimanim šī situācija izraisīja aizdomas.

"Šobrīd šī situācija ir dīvaina ar to, ka Veselības ministrija Pavļuta kunga vadībā mēģina kaut ko izmeklēt, un vakar sanāca tāda divbalsība, kas Saeimā tiek dibināta komisija, Pavļuta kungs ķeras sodīt ierēdņus Bet joprojām man ir tā sajūta, ka sistēma ir absolūti necaurspīdīga, tā sistēma ir ļoti korporatīva!" viņš teica.

Pēc viņa domām, Kariņš nevēlas iedziļināties vakcinācijas tēmā, un Pavļuts to izmanto.

"Skatoties valdības sēdes diezgan regulāri tiešraidē, man ir sajūta, ka Pavļuta kungs vienkārši manipulē ar Kariņa kungu, kurš neprot iedziļināties vai negrib iedziļināties. Manipulē psiholoģiskā veidolā. Viņš ir izcils manipulators, kā PR speciālists. Bija situācijas, kad pabeidzot sēdi, Kariņa kungs "uzvārās", un otrajā dienā les redzu virsrakstus, ka viņš pilnībā uzticas Pavļuta darbam," viņš saka.

Kā spilgtu manipulācijas piemēru Freimanis nosaucis līdzekļu piešķiršanu Vakcinācijas biroja darbam laikā, kad valstī nebija vakcīnu.

Lai gan vēl 15. martā Pavļuts ziņoja par vakcinācijas biroja reorganizāciju un to iekļaušanu Nacionālajā veselības dienestā, birojs joprojām ir Veselības ministrijas pakļautībā, un tā darbinieki turpina saņemt augstākas algas, nekā tas pieņemts valsts pārvaldē.

Pagājušajā nedēļā Latvijā tika plānots vakcinēt aptuveni 8 000 cilvēku dienā, bet patiesībā ikdienu tika izmantotas aptuveni 3 800 vakcīnas devu.

9
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijas VDD ķersies pie "koviddisidentiem"
Pavļuts sola priekšrocības pret Covid-19 vakcinētām personām
Pat jūsu piedāvāto C vitamīna dražeju neņems: Ušakovs salīdzināja MK ar "Naša Raša"
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā

Ko KF karavīri darīja Kaukāza kalnos un kur piloti ieraudzīja "pretinieka" zemūdeni?

0
(atjaunots 14:58 14.04.2021)
Krievijas karavīri veic vērienīgas militārās mācības: dažādos Krievijas un tuvo ārvalstu poligonos vienlaikus tiek apgūtas bruņutehnikas un aviotehnikas iespējas.

Kopumā aprīlī Krievijas karavīri ieplānojuši gandrīz 4000 militāro mācību. Ko piloti meklēja Kaukāza kalnos? Kur viņi ieraudzīja nosacītā pretinieka zemūdeni? Un kā Tadžikistānā tankistiem izdevies trāpīt mērķī 70 sekunžu laikā? Paskatieties iespaidīgākās manevru ainas.

0