Cilvēki uz skatuves. Foto no arhīva

Gasparjans: Latvijas valsts turpinās "pievilkt skrūves"

109
(atjaunots 16:19 17.06.2018)
Latvijas valdība paļaujas uz to, ka cilvēki valstī baidās zaudēt pēdējo. Jautājums ir tikai par to, kas šiem cilvēkiem patiesībā vēl palicis, uzskata politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija atbalstījusi grozījumus likumā par augstskolām, kuri paredz aizliegt studijas krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās. Tagad grozījumi tiks izskatīti Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka visām augstskolām un koledžām pēc 2019. gada 1. janvāra slēgt mācību programmas, kurās krievu valoda nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai, tātad – valodas un kultūras programmas.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik paskaidroja, ka pilnīga mācību pārtraukšana krievu valodā Latvijā nav nejaušība – tā ir politisko programmu konsekventa izpildīšana.

Aizsargāsim to, nezin ko

Gasparjans atsauca atmiņā iepriekšējās nedēļas ziņu izlaidumu, kurā viņš runāja par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju inertumu, un atzīmēja, ka viņu šokējuši pārraides klausītāju komentāri.

"Daži Latvijā apvainojās par kritiku, ko es sev atļāvos, vaicājot, kāpēc lielākā daļa iedzīvotāju vispār nepiedalās valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Mani ļoti pārsteidza viens arguments, es pat gribēju atbildēt cilvēkam, taču biju tik ļoti šokēts, ka pat neatradu, ko atbildēt. Kāds lietotājs uzrakstīja, ka esmu teicis nepatiesību, kad minēju, ka Latvijā ir 300 tūkstoši krievu, kuri nevēlas aizstāvēt savas tiesības, jo patiesībā viņu skaits pārsniedz pusmiljonu," – pastāstīja politologs un atzīmēja, ka līdz šim nezina, kā atbildēt uz šo piezīmi.

Gasparjans pauda arī viedokli par krievu valodas aizstāvju — Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas pārstāvja Konstantīna Čekušina un tiesībsardzes, akcijas "Nemirstīgais pulks" organizatores Margaritas Dragiles – iestāšanos Rīgas mēra Nila Ušakova partijā "Saskaņa".

Jāpiebilst, ka tiesībsargi šo soli pamatoja ar vēlmi panākt izglītības ministra Kārļa Šadurska reformas atcelšanu.

"Es jau teicu, jau teicu, ka iedzīvotājiem jākļūst par politikas subjektu, lai ietekmētu to. Labi, ka viņi ir aizgājuši un iestājušies partijā. Jebkura partija ir laba. Rodas tikai viens vienkāršs jautājums – vai Nils Ušakovs pēdējos gados vispār aizsargā krievu tiesības? Par ko tas īsti liecina? Par to, ka cilvēkiem, kuri apņēmušies aizstāvēt krievu valodu politiskā līmenī, nav ne mazākā priekšstata par pašu politiku," – paskaidroja Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka, pirms iziet politiskā līmenī, viņš aktīvistu vietā būtu painteresējies, kādas partijas patiesībā aizstāv tiesības. Izriet secinājums – viņiem patīk būt politikas objektam, ne subjektam.

"Protams, noskatoties uz to, Latvijas valsts "pievilks skrūves" tālāk. Kāpēc ne? Tā taču neredz nekādu nopietnu pretošanos šim procesam," – uzsvēra politologs.

Bailes zaudēt pēdējo

Gasparjans piezīmēja, ka uz jautājumu, kāpēc tā notiek, daudziem patīk atbildēt: tā notiek, jo cilvēki baidās zaudēt pēdējo. Kas tad īsti šiem cilvēkiem vēl palicis, painteresējās politologs.

"Jūs esat nepilsoņi, dzimto valodu jums atņem, no politiskās dzīves jūs esat izspiesti, pat iet tajā negribat. Kas vēl palicis? Vai tiešām šie cilvēki neliekuļoti uzskata, ka nacionālistiskie latviešu politiķi apdomāsies tāpēc, ka viņi nepiedalās politiskajā dzīvē?" – bija pārsteigts Gasparjans.

Viņš atgādināja arī iniciatīvu bērnudārzu jautājumā, kas šonedēļ izskanēja Igaunijā. Tur ierosināja daļēji ieviest igauņu valodu visos bērnudārzos valstī, ieviešot papildu mācību programmu un radot papildu vietas igauņu valodas skolotājiem.

"No vienas puses es saprotu, ka valsts iedzīvotājiem ir jāpārvalda valsts valoda. Taču ir jautājums, uz kuru pagaidām neesmu saņēmis atbildi, lai arī ļoti gribētos. Runa ir par izglītības programmu igauņu bērnudārziem. Vai tajā būs iekļauta, piemēram, arī SS leģiona glorifikācija? Tas nav tik muļķīgs jautājums, kā izklausās. Gribu atgādināt, ka Latvijā pa skolām jau staigāja nacionālistisko organizāciju brīvprātīgie SS leģiona formastērpos un vadīja vīrišķības mācību stundas. Tas viss jau ir bijis, un tam ir pierādījumi. Kā tagad būs Igaunijā? Pārsteidzoši, ka šo jautājumu esmu uzdevis tikai es. Skaidrs, ka visi atkal ar visu ir apmierināti," – secināja Gasparjans.

109
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (53)
Pēc temata
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu
Gasparjans: tagad apdraudēti visi Latvijas iedzīvotāji
Gasparjans: Latvijas specdienests sarīkojis tīrīšanu pirms Saeimas vēlēšanām
Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju

Izdalīs trūcīgajiem: Latvija iepirks 400 tūkstošus medicīnisko masku

6
(atjaunots 11:05 02.06.2020)
Tuvākajā laikā Labklājības ministrija un pašvaldības izdalīs sejas maskas bez maksas maznodrošināto iedzīvotāju grupām.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Elektroniskajā iepirkumu sistēmā šonedēļ jābūt izsludinātam 400 tūkstošu sejas masku iepirkumam maznodrošināto iedzīvotāju grupām, raksta jauns.lv ar atsauci uz Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktori Ingu Apsīti.

Pēc viņas sacītā, pēc iepirkuma šīs maskas tiks bez maksas izplatītas caur Labklājības ministriju un pašvaldībām Latvijas maznodrošināto iedzīvotāju grupu vidū.

Covid-19
© Sputnik / Владимир Астапкович

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju, Latvijā sejas maskas plāno ražot pieci-seši uzņēmumi. Tiem bija jāuzsāk darbs maija vidū, taču tas nenotika, jo ārzemju laboratorijas, kuras drīkst sertificēt individuālos aizsarglīdzekļus, ir pārāk noslogotas.

Taču kolīdz parādīsies iespēja, Latvijas masku ražošana nekavējoties tiks uzsākta. Ekonomikas ministrijā cer, ka tas notiks jau tuvākajā laikā.

Atgādināsim, ka no 12. maija Latvijā ir ieviests obligāts sejas masku režīms sabiedriskā transporta pasažieriem.

Ārkārtējās situācijas režīms, kurš tika ieviests Latvijā ar mērķi novērst koronavīrusa izplatību, tika pagarināts līdz 9. jūnijam.

6
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 hronikas: seši miljoni inficēto pasaulē un otrais vilnis Japānā
Covid-19 informatīvais tālrunis maina darba laiku: tā pieprasījums krīt
Ne tikai ar lietotnes palīdzību: kā Latvijā apzina Covid-19 slimnieka kontaktpersonas
Latvijā diennakts laikā nav reģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Bijušais Latvijas premjers: leģionāri drīz aizies no dzīves, un 16. marts tiks aizmirsts

7
(atjaunots 10:58 02.06.2020)
Latviešu SS leģiona dalībnieki jau ir sirmgalvji un pēc dažiem gadiem aizies no dzīves, tad varētu beigties arī masveida gājieni 16. martā, un pati uzmanība šim datumam aizies nebūtībā, uzskata Vilis Krištopāns.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Latviešu leģionāru piemiņas dienas, kuru Latvijā neoficiāli atzīmē 16. martā, nākotnē var kļūt mazāk manāma, jo no dzīves aizies pēdējie Otrā pasaules kara notikumu dalībnieki, paziņoja radio Baltkom ēterā bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns.

Katru gadu 16. martā Rīgā notiek latviešu Waffen SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens. Tas izraisa neapmierinātību un sašutumu antifašistu organizācijām visā pasaulē. KF uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kaunu.

Pašam Krištopānam latviešu leģionā tika iesaukts tēvs. Bijušais premjers pastāstīja, ka viņa tēvu izsauca uz komandantūru, kur viņu ierakstīja bataljonā, kad viņam bija 20 gadi.

"Viņu pierakstīja. Bet kas negribēja brīvprātīgi, to izveda pagalmā un nošāva. Lūk, cik brīvprātīgi. Nu pagaidiet vēl dažus gadus. Lūk, manam tēvam parīt paliek 96 gadi, viņš joprojām ir dzīvs, viens no pēdējiem palicis," sacīja Krištopāns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka padomju periods Latvijā joprojām ir tik jūtīgs temats vēstures redzējumu atšķirību dēļ.

"Kad amerikāņi un angļi ienāca Francijā, viņi uzreiz no turienes aizgāja. Kad Padomju Savienība ienāca Polijā un Čehoslovākijā, tā aizgāja no turienes tikai 1991. gadā. Lūk arī starpība," sacīja Krištopāns.

Latvijā, līdzīgi citām Baltijas valstīm, uzskata, ka PSRS to okupēja no 1940. līdz 1991. gadam. Krievija neatzīst šādu jautājuma uzstādījumu. Iepriekš Krievijas ĀM skaidroja, ka izskata Baltijas valstu pievienošanos PSRS kā atbilstošu tā laikā starptautiskajām normām, savukārt termins "okupācija" šeit nevar tikt pielietots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbības, savukārt karaspēku ievešana notika uz vienošanās pamata un ar spilgti izteiktu šajās republikās pastāvējušo varasiestāžu piekrišanu.

Turklāt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to atrašanās laikā Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Otrā pasaules kara gados) darbojās nacionālās varasiestādes.

7
Tagi:
Krištopāns, Waffen SS, SS Latviešu leģions
Pēc temata
Pabrika sacītajā: Latvija pasludinājusi sevi par nacistiskās Vācijas sabiedroto
Atnāk vācieši, nodedzina visu: Jurkāns aicina LR valdību pateikt taisnību par leģionāriem
SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV
Waffen SS bijušais karavīrs uzskata par kļūdu kalpošanu nacistiem