Latvijas armijas karavīrs

Latvijas bruņotie spēki atraduši iespēju izdot vēl 11 miljonus eiro

117
(atjaunots 16:20 17.06.2018)
Šoreiz Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pirks kvadraciklus Somijā, jo tie ir ļoti piemēroti Latvijas apvidum.

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrijas preses dienests ziņo, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) iegādāsies armijas motorizētos visurgājējus par 11 miljoniem eiro, vēsta Grani.lv.

Motorizētie visurgājēji Outlander MAX 650XT Military Version, kas vizuāli atgādina kvadraciklus, tiks pirkti Somijā.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš informēja, ka bezceļa transporta līdzekļi ir ļoti piemēroti Latvijas apvidum, tiem ir plašs pielietojuma spektrs, un tie uzlabos armijas mobilitāti.

Pirmos motorizētos visurgājējus NBS plāno saņemt jau 2018. gada nogalē, un mašīnu piegādes turpināsies līdz 2019. gada beigām.

Iepriekš vēstīts, ka bruņojuma iepirkumu nozare ir maksimāli slēgta sabiedriskajai kontrolei, taču Latvijas armijā periodiski izceļas skandāli, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un ekipējuma cenu un kvalitāti.

Latvijas armijai noderēs viss

Lielu skaitu jautājumu radīja Latvijas NBS kājnieku brigādes mehanizācija. Pagājušā gadsimta vidū izstrādātās lietotās bruņumašīnas CVR(T), ko Latvijai pārdeva britu karavīri, izrādījās novecojušas un maksāja pārāk dārgi – 123 kāpurķēžu mašīnas Latvijas budžetam izmaksāja ceturtdaļmiljardu eiro. 

Pēc tam izrādījās, la Lielbritānijā aizvērtas visas rūpnīcas, kas ražoja šīm bruņumašīnām paredzētos lādiņus. Taču Latvija paziņoja, ka munīciju ražos pati. Tiesa, līgums vēl nav noslēgts.

2016. gadā zemessargu vajadzībām tika nopirktas nederīgas patronas: mācību laikā lodes iestrēga ieročos. Šajā laikā notika arī incidents ar sapieru lāpstiņām. Daži dati liecināja, ka tās iepirktas Ķīnā un salūza pēc 5 minūtes ilgas lietošanas.

Savukārt 2018. gada janvārī Latvijas NBS noslēdza līgumu par 13 milj. eiro par vācu šauteņu G36 un cita bruņojuma iegādi vācu kompānijā Heckler & Koch GmbH. Jāpiebilst, ka gadu pirms tam Latvijas kareivji treniņos salauza 57 tādas šautenes. Šī gada februārī Valsts kontrole organizēja Latvijas aizsardzības sfēras centralizēto iepirkumu revīziju un secināja, ka tā ir neefektīva. Valsts kontrole atzīmēja, ka iekšējie un ārējie normatīvie akti tiek ievēroti, taču iepirkumu process ir ārkārtīgi birokratizēts, turklāt nodrošinājuma plānošanas sistēma varētu būt daudz labāka.

Bruņojamies, naudas pietiks

Jāpiebilst, ka iepriekš Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas bāzes izdevumu palielināšanu 2019. gadā par 12,369 milj. eiro, 2020. gadā — par 14,309 milj. eiro un 2021. gadā — par 53,532 milj. eiro, lai nodrošinātu 2% iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības sfērai.

Latvijas aizsardzības nozares budžets 2018. gadā sastāda 575 miljonus eiro – par 126,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

117
Pēc temata
Valsts kontrole sagrāvusi Latvijas armijas iepirkumu sistēmu
Latvijas uzņēmumi vēlas piedalīties ASV aizsardzības iepirkumos
Latvija un Lietuva nolēmušas sinhronizēt iepirkumus aizsardzības jomā
Akceptēts Latvijas un ASV savstarpējs līgums par iepirkumiem aizsardzības vajadzībām
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

15
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

15
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju