Latvijas armijas karavīrs

Latvijas bruņotie spēki atraduši iespēju izdot vēl 11 miljonus eiro

127
(atjaunots 16:20 17.06.2018)
Šoreiz Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pirks kvadraciklus Somijā, jo tie ir ļoti piemēroti Latvijas apvidum.

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrijas preses dienests ziņo, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) iegādāsies armijas motorizētos visurgājējus par 11 miljoniem eiro, vēsta Grani.lv.

Motorizētie visurgājēji Outlander MAX 650XT Military Version, kas vizuāli atgādina kvadraciklus, tiks pirkti Somijā.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš informēja, ka bezceļa transporta līdzekļi ir ļoti piemēroti Latvijas apvidum, tiem ir plašs pielietojuma spektrs, un tie uzlabos armijas mobilitāti.

Pirmos motorizētos visurgājējus NBS plāno saņemt jau 2018. gada nogalē, un mašīnu piegādes turpināsies līdz 2019. gada beigām.

Iepriekš vēstīts, ka bruņojuma iepirkumu nozare ir maksimāli slēgta sabiedriskajai kontrolei, taču Latvijas armijā periodiski izceļas skandāli, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un ekipējuma cenu un kvalitāti.

Latvijas armijai noderēs viss

Lielu skaitu jautājumu radīja Latvijas NBS kājnieku brigādes mehanizācija. Pagājušā gadsimta vidū izstrādātās lietotās bruņumašīnas CVR(T), ko Latvijai pārdeva britu karavīri, izrādījās novecojušas un maksāja pārāk dārgi – 123 kāpurķēžu mašīnas Latvijas budžetam izmaksāja ceturtdaļmiljardu eiro. 

Pēc tam izrādījās, la Lielbritānijā aizvērtas visas rūpnīcas, kas ražoja šīm bruņumašīnām paredzētos lādiņus. Taču Latvija paziņoja, ka munīciju ražos pati. Tiesa, līgums vēl nav noslēgts.

2016. gadā zemessargu vajadzībām tika nopirktas nederīgas patronas: mācību laikā lodes iestrēga ieročos. Šajā laikā notika arī incidents ar sapieru lāpstiņām. Daži dati liecināja, ka tās iepirktas Ķīnā un salūza pēc 5 minūtes ilgas lietošanas.

Savukārt 2018. gada janvārī Latvijas NBS noslēdza līgumu par 13 milj. eiro par vācu šauteņu G36 un cita bruņojuma iegādi vācu kompānijā Heckler & Koch GmbH. Jāpiebilst, ka gadu pirms tam Latvijas kareivji treniņos salauza 57 tādas šautenes. Šī gada februārī Valsts kontrole organizēja Latvijas aizsardzības sfēras centralizēto iepirkumu revīziju un secināja, ka tā ir neefektīva. Valsts kontrole atzīmēja, ka iekšējie un ārējie normatīvie akti tiek ievēroti, taču iepirkumu process ir ārkārtīgi birokratizēts, turklāt nodrošinājuma plānošanas sistēma varētu būt daudz labāka.

Bruņojamies, naudas pietiks

Jāpiebilst, ka iepriekš Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas bāzes izdevumu palielināšanu 2019. gadā par 12,369 milj. eiro, 2020. gadā — par 14,309 milj. eiro un 2021. gadā — par 53,532 milj. eiro, lai nodrošinātu 2% iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības sfērai.

Latvijas aizsardzības nozares budžets 2018. gadā sastāda 575 miljonus eiro – par 126,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

127
Pēc temata
Valsts kontrole sagrāvusi Latvijas armijas iepirkumu sistēmu
Latvijas uzņēmumi vēlas piedalīties ASV aizsardzības iepirkumos
Latvija un Lietuva nolēmušas sinhronizēt iepirkumus aizsardzības jomā
Akceptēts Latvijas un ASV savstarpējs līgums par iepirkumiem aizsardzības vajadzībām
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"