Vīrietis ar čemodānu

Te darba diena ilgst 14 stundas: reemigranti bēg no Latvijas atpakaļ uz ārzemēm

95
(atjaunots 13:11 15.06.2018)
Reemigranti Latvijā nevar samierināties ar zemajām algām dzimtenē un visbiežāk atgriežas ārvalstīs.

RĪGA, 14. jūnijs — Sputnik. Daudzi Latvijas valstpiederīgie, nolēmuši atgriezties dzimtenē no Lielbritānijas, iztur tikai dažus mēnešus un nolemj atkal atgriezties ārvalstīs. Viņus biedē zemās algas, virsstundu darbs un darba devēju nevēlēšanās nākt pretī māmiņām ar bērniem, vēsta telekanāls LNT.

"Sapratu to pēc pusgada, ka es neko nevaru. Nevaru tur atvērt savu biznesu, jo nodokļu politika nav tik vilinoša, nav sabalansēta. No tevis tikai prasa, prasa, lai gan neesi lāgā tur sācis strādāt," — pastāstīja Latvijas valstspiederīgā Iveta Zīle no Anglijas, kura trīs reizes mēģinājusi atgriezties Latvijā, taču nu vairs neplāno eksperimentēt.

Treiņu ģimenes stāsts ir līdzīgs. Pirmo reizi atgriežoties Latvijā viņi smagi vīlušies. Tagad uz Lielbritāniju pārvākušies visi, arī vecāki. "Latvijā bija jāstrādā 14 līdz 15 stundas dienā. Latvijā tu gandrīz neredzi ģimeni. Situācija bija tāda, ka, man tik daudz strādājot, bērni par mammu sāka saukt vecmammu. Anglijā es strādāju astoņas stundas, man ir divas oficiālas brīvdienas," — stāstīja Kristiāna Petrovska-Treine, kuras ģimene atmetusi ideju atkal atgriezties Latvijā. Turklāt vecākiem ir veselības problēmas, un ārstēšanās Latvijā prasa ļoti lielu naudu — Anglijā tā izmaksā daudz lētāk.

Starptautisko kravu pārvadātājs Normunds Kāposts ik mēnesi uz Angliju ved cilvēkus, kuri nesen mēģinājuši atgriezties Latvijā, taču izturējuši vien dažus mēnešus.  Viņš paskaidroja, ka cilvēki visbiežāk nevar samierināties ar mazo algu Latvijā, taču ar savu kvalifikāciju neko labāku nav atraduši. Savukārt citi remigranti sākuši ņemt ātros kredītus un drīz vien atkal dodas prom uz Angliju.

Latvija saskārusies ar iedzīvotāju masveida aizplūšanu pēdējos gados — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi aizvien biežāk brauc uz darbu ārzemēs, uz ekonomiski labklājīgām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas veicināt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.

Februārī darbu sāka pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.    

95
Pēc temata
Kučinskis par emigrantiem: Anglijā alga ir reizi nedēļā, un krodziņš blakus
Bijušais rīdzinieks: Latvija novesta nabadzībā, taču problēma ir nacionālais jautājums
Latviju ik gadus pamet 20 tūkstoši cilvēku
Prombraukušie latvieši ir pārsteigti par izdevumiem viņu mājās saukšanai