Iekraušanas darbi ostā. Foto no arhīva

Krievija veiksmīgi nomainījusi Baltijas valstu ostas pret ostām Somijā

90
(atjaunots 15:02 14.06.2018)
Alternatīvu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām Krievijai dāvā ne tikai pašmāju struktūras, bet arī ostas Somijā – importa kravu daļa Hamina Kotka ostā kopš 2018. gada sākuma pieaugusi gandrīz uz pusi.

RĪGA, 14. jūnijs - Sputnik. Krievijas lēmums izvest savu kravu plūsmas no Baltijas ostām devis iespēju ievērojami palielināt kravu apgrozījumu Hamina Kotka osjtā Somijā, vēsta "Politekspert".

Krievija negrozāmi samazina kravu apjomus, kas tiek pārkrauti Baltijas valstu ostās. KF pievērsusies ne tikai pašmāju ostu struktūru attīstībai, bet arī sadarbojas ar citiem partneriem. To vidū ir arī Somija, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko izvietojumu un ilgstošās tirdznieciskās attiecības.

Hamina Kotka ostas pārstāvji informē, ka pēdējā laikā tās kravu apgrozījuma rādītāji būtiski pieaug. 2018. gada pirmo piecu mēnešu laikā kravu apgrozījums audzis par 19,6% salīdzinājumā ar šo periodu 2017. gadā n sasniedzis 7,03 miljonus tonnu. Pie tam importa produkcijas daļa pārsniedz divus miljonus tonnu — par 49,6% vairāk nekā pērn.

Iepriekš jau vēstīts, ka Krievijas kravu apjoms Latvijas ostās samazinās. Piemēram, Rīgas osta informēja, ka 2018. gada pirmo piecu mēnešu laikā atskaitījusies, ka pārkrauti 14,705 miljoni tonnu kravu — par 1,2% mazāk nekā pirms gada. Pērnā gada laikā kravu apgrozījums kritās par 9,2%, turklāt kravu apjoms no Krievijas samazinājās vairāk nekā par 40%. Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks vēstīja, ka ostas darbu nopietni ietekmējusi pašreizējā ģeopolitiskā situācija, un atzīmēja, ka Krievija ļoti daudz paveikusi, lai pārorientētu kravas un tagad Rīga ir "viennozīmīgi zaudējusi" naftas produktus no KF.

Savukārt uzņēmuma Vitol Baltics (tās grupā ietilpst "Ventspils nafta terminals") valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups uzskata, ka Latvijas tranzītu apdraud visu kravu apjoma sarukums. Pēc viņa domām, neizbēgami augs ne tikai Krievijas ostu jauda, bet arī dzelzceļa un cauruļvadu caurlaides spēja, kā rezultātā tranzīts Latvijā kritīsies vēl straujāk, uzskata Kirkups.

Dzelzceļa vagona izkraušana
© Sputnik / Михаил Мордасов
Pēterburgas ekonomikas forumā maijā tika prezentēts Ustjlugas jūras ostas (Ļeņingradas apgabals) attīstības projekts. Ostā tiks būvēti trīs jauni termināļi — vispārējo un sauso kravu, pārtikas produktu un graudu pārkraušanai. Uz graudu termināli Ustjlugā plānots pārorientēt visu graudu pārkraušanu no Baltijas valstu ostām.

Hamina Kotka universālā jūras osta, kas atrodas pie Eiropas Savienības un Krievijas robežas, tiek aktīvi izmantota kravu transportēšanai uz Vidusāziju un Ķīnu. Iepriekš kļuva zināms, ka Hamina Kotka ostas teritorijā tiek būvēts terminālis sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanai. To plānots uzbūvēt 2020. gadā, projekta vērtība — 95 miljoni eiro. Tas ir otrais SDG terminālis Somijā, pirmais sāka darbu pirms diviem gadiem Tahkoluoto ostā.    

90
Pēc temata
Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem
Uzņēmējs: termināļi Latvijā izmisīgi cīnās par graudiem no Krievijas
Ustjluga palielina pārkrauto ogļu apjomu. Latvija zaudējusi 26% apjoma
Latvijas tranzīts lūdz Eiropas atbalstu un kravas

Šogad studiju uzsākšanai Latvijā ieradīsies apmēram 100 ārzemju studentu

3
(atjaunots 11:53 12.07.2020)
Ārzemju studentiem ir piešķirtas 95 studiju stipendijas un 24 stipendijas dalībai augstskolu pētnieciskajās programmās.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. 2020./2021. akadēmiskajā gadā gandrīz 100 ārzemju studentiem piešķīra stipendiju mācībām Latvijas augstskolās, raksta Press.lv ar atsauci uz Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA).

Šogad VIAA saņēma 348 iesniegumus stipendijas saņemšanai no 33 valstu pārstāvjiem. Stipendijas tika piešķirtas studentiem no 27 valstīm.

Vislielāko stipendiātu skaitu – 44 studentus un vienu pētnieku – pieņems Rīgas Stradiņa universitāte, 14 studentus un 11 pētniekus pieņems Latvijas Universitāte, 21 studentu un trīs pētniekus – Rīgas Tehniskā universitāte.

Visvairāk stipendiātu pārstāv Ukrainu – 16. Tāpat stipendijas piešķirtas 11 Uzbekistānas pārstāvjiem, 10 Somijas pārstāvjiem, no Vācijas, Itālijas un Izraēlas būs pa deviņiem stipendiātiem, no Azerbaidžānas – astoņi.

Iepriekš Rīgas varasiestādes sakarā ar krīzi pasaulē solīja palīdzēt ārzemju studentiem, izmaksājot pabalstu 128 eiro apmērā. Taču palīdzību grasījās sniegt tikai tiem studentiem, kuri pierādīs, ka atrodas grūtā dzīves situācijā.

3
Tagi:
studenti, apmācība, augstākā izglītība
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Rīgas varasiestādes sola palīdzēt ārzemju studentiem pārdzīvot krīzi
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā
Augstākā izglītība krievu valodā: kurš paziņos spriedumu?
Toyota C- HR

Latvijas iedzīvotāji iecienījuši Toyota marku: 2020. gada pārdotākie automobiļi

3
(atjaunots 11:37 12.07.2020)
Pirmās divas vietas pārdošanas līderu sarakstā 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijā ieņem Toyota markas automobiļi, aiz tiem ar vērā ņemamu starpību seko Peugeot.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Auto asociācijā pastāstīja, kādas automobiļu markas 2020. gadā Latvijā ir vispārdotākās, vēsta Bb.lv.

Un Toyota popularitāte Latvijā nav apstrīdama. Šī marka ir pirmajās divās vietās pārdošanas līderu sarakstā.

Pirmajā vietā ir Toyota RAV4. 2020. gada pirmajos sešos mēnešos tika pārdotai 374 jauni šīs markas automobiļi. Otrajā vietā ir Toyota Corolla – pārdotas 300 jaunas mašīnas.

Trešajā vietā ierindojās Peugeot 308 marka. Latvijā 2020. gada pirmajā pusgadā bija pārdoti 242 šādi automobiļi.

Vēl Top 10 iekļuva Volkswagen Tiguan ar 221 pārdotu jaunu automobili, Škoda Octavia – 220 automobiļi, Volkswagen Golf – 207 mašīnas un Volkswagen Passat – arī 207 automobiļi, Kia Sportage – 200 mašīnas, Peugeot 5008 – 185 jauni automobiļi, kā arī Škoda Kodiaq – 182 mašīnas.

Tiesa, tiek atzīmēts, ka 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāju kāre pēc jaunu auto iegādes ir ievērojami mazinājusies. Tajā pašā periodā 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji nopirka par 30,4% vairāk mašīnu.

Taču jau 2019. gadā eksperti konstatēja, ka Latvijas autoparks noveco.

Toreiz Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš ziņoja, ka vidējais Latvijas autoparka vecums sastāda 13,8 gadus. Turklāt, kā norādīja Rūtiņš, šis rādītājs gadu no gada stabili pasliktinās.

3
Tagi:
auto, Latvija
Pēc temata
Cilvēki masveidā pameta Rīgu: pie izbraukšanas no pilsētas veidojās milzīgi sastrēgumi
Palika mājās: no Latvijas autoceļiem pazuda katrs ceturtais automobilis
Kā Covid-19 ietekmējis automobiļu tirdzniecību Latvijā
Kārtējais automobilis Rīgā ielūzis bruģī