Ādažu poligona rajons

Ceļi Latvijā ir slikti, jo ceļmalās mētājas atkritumi

51
(atjaunots 08:37 14.06.2018)
Lielas summas, ko būtu iespējams veltīt ceļu kvalitātes uzlabošanai Latvijā, tiek tērētas atkritumu vākšanai ceļu malās.

RĪGA, 14. jūnijs — Sputnik. Katru gadu uzņēmums VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) tērē vairāk nekā 400 tūkstošus eiro piegružoto ceļmalu sakopšanai, vēsta Grani.lv.

Autovadītāji un pasažieri, nepievēršot uzmanību tam, kādu kaitējumu nodara ar savu nevīžību, joprojām piegružo ceļus. Ceļmalās izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nemainās.

Cilvēki izmet maisiņus, papīrus, pudeles, nereti atkritumus atstāj pie tvertnēm autobusu pieturās. Bieži vien ceļmalās redzami būvniecības un lielgabarīta atkritumi, kā arī bīstamie atkritumi, ko nevar nodot parastā atkritumu poligonā, piemēram, sadzīves tehnika.

LAU uzskata: ja autovadītāji un pasažieri izmestu mazāk atkritumu, līdzekļus, kas tiek tērēti to aizvākšanai, būtu iespējams atvēlēt lietderīgākām lietām: uzklāt melno segumu zemesceļiem, biežak izlīdzināt zemesceļus un novadīt no tiem ūdeni.

Atkritumi Latvijā

Atkritumu, tāpat kā ceļu problēma, Latvijā ir ļoti aktuāla. Iepriekš vēstīts, ka par Eiropas Savienības prasību nepildīšanu atkritumu utilizācijas jomā valsts var saņemt sodu gandrīz 400 tūkstošu eiro apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone informēja, ka Latvija būs spējīga nodrošināt vismaz 50% atkritumu utilizāciju tikai pēc diviem gadiem. Patlaban gandrīz puse atkritumu tiek nogādāta izgāztuvēs. Tiesa, uzņēmuma "Zaļā josta" valdes pārstāvis Jānis Lapsa norādīja, ka Latvijā ir reģioni, kuros radīti visi atkritumu šķirošanai nepieciešamie apstākļi.

Lai arī iedzīvotāju skaits Latvijā pastāvīgi samazinās, atkritumu apjoms nesarūk. Pirms pieciem gadiem Latvijas iedzīvotājs gadā ražoja 312 kilogramus atkritumu, taču pērn šis apjoms pieaudzis līdz 412 kilogramiem gadā.

Jāpiebilst, ka lielākajā daļā Eiropas valstu izgāztuvēs nonāk ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu, bet viss pārējais nonāk atkritumu sadedzināšanas uzņēmumos un šķirots.

Un ceļi

Ceļu kvalitātes ziņā Latvija tāpat būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm. Globālās konkurētspējas indekss liecina, ka sarakstā starp 137 valstīm ar labākajiem un sliktākajiem ceļiem pasaulē Latvija ierindojusies 107. vietā — starp Gvatemalu un Peru. Eiropā ir tikai divas valstis, kurās ceļi ir vēl sliktāki — Bosnija un Hercegovina, kā arī Rumānija.     

51
Pēc temata
Eirokomisija gatavojas aizliegt vienreizējos plastmasas traukus
Vienkāršāk izmest: Zemgalē nav kur nodot vecās riepas
Rīgā aug lokālo riepu izgāztuvju skaits

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

32
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

32
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju