ABLV Bank

ABLV atļauts veikt pašlikvidāciju

25
(atjaunots 12:56 13.06.2018)
Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprinājusi visus četrus bankas piedāvātos likvidatorus.

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalstījusi ABLV Bank pašlikvidācijas plānu, vēsta Komisijas preses dienests.

​FKTK apstiprinājusi tāpat visus četrus bankas piedāvātos likvidatorus, tie ir zvērinātais advokāts, maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, zvērinātā advokāte, Latvijas Sorainen biroja vadošā partnere Eva Berlausa un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomarovs. Procesā plānots iesaistīt starptautisko auditoru kompāniju Ernst&Young.

Februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV Bank — otru lielāko banku Latvijā, kura ir lielākā neatkarīgā privātbanka valstī, naudas atmazgāšanā, sakaros ar transakcijām, kuras saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Neskatoties uz to, ka bankā apsūdzības nosauca par "neredzētu apmelošanu", beigās ABLV bija spiesta uzsākt pašlikvidācijas procesu.

Eiropas Centrālā Banka (ECB) pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt tā likvidācijas procesu. FKTK, pildot ECB instrukcijas, kopš 19. februāra ieviesa ierobežojumus maksājumu operācijām ABLV Bank, savukārt naktī uz 24. februāri, ņemot vērā to, ka ECB nelika atcelt bankai noteiktos ierobežojumus, pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai nodrošinātu garantēto atlīdzinājumu izmaksāšanu bankas klientiem.

Maijā ABLV Bank un tā lielākie akcionāri iesniedza Eiropas Savienības tiesā prasības pret ECB un Vienoto noregulējuma valdi (VNV). Prasībās tiek minēti šo struktūru pārkāpumi, kuri tika pieļauti attiecībā pret banku, — pilnvaru pārsniegšana, līdzvērtības un vienādas attieksmes principu neievērošana un citi. Tāpat prasībās tiek uzskaitīti nopietni iebildumi pret veidu, kādā tika pieņemti lēmumi attiecībā pret banku.    

25
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Naudas atmazgāšanas apkarotāji nokļuvuši līdz Maltai
Parādās pirmās versijas Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Strādājām Latvijā 20 gadus, un tagad esam padzīti: "Citadeles" klientu stāsti
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: Latvijā kontrolē Covid-19

0
(atjaunots 11:17 10.07.2020)
Eiropas Savienības robežas ir atvērtas un izsekot ES iedzīvotāju pārvietošanos nav iespējams, atzīst kontrolējošās iestādes Latvijā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēdējo dienu laikā Latvijā tika atklāts vairāk nekā 20 jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu, lai gan pirms tam ilgu laiku situācija šķita mierīga – maksimums trīs inficētie diennaktī.

Iespējams, iemesls ir pārvietošanās brīvībā, kuru cilvēki atkal ir ieguvuši pēc ES robežu atvēršanas. Kontrolējošās iestādes Latvijā atzīst, ka pie atvērtām robežām visas pārvietošanās nav iespējams izsekot, vēsta Rus.lsm.lv.

Taču cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no valstīm, kur koronavīrusa saslimstības līmenis pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedz 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā. Bet kurš un kā seko tam līdzi?

Valsts policijā atzīst, ka kontrolēt iespējams tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas. Ar Eiropas Savienības valstīm viss ir daudz sarežģītāk – robežu nav. Daudz-maz iespējams iztsekot tikai tos, kas ieradušies ar autobusu, prāmi, lidmašīnu.

Taču tai pat laikā Twitter lietotāja Līva Pavārniece savā mikroblogā raksta, ka visas robežas ir atvērtas un neviens nekontrolē iebraukušos. Lai gan viņa mēroja braucienu no Lielbritānijas caur Nīderlandi, Vāciju un Poliju, izmantojot prāmi un automobili.

Valsts policijas Kārtības policijas galvenās pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro, ka Latvija, cenšoties kontrolēt pārvietošanos, balstās uz datiem, kurus tai sniedz Igaunijas un Lietuvas robežsargi. Taču Valsts policijai nav simtprocentīgas pārliecības par to, ka viņiem tiek sniegta pilna informācija.

Arī Valsts robežsardzē atzīmē, ka nekādu pārvietošanās ierobežojumu ES nav. Un nav iespējams pateikt, cik daudz cilvēku ierodas Latvijā.

Atliek paļauties tikai un vienīgi uz katra ceļotāja personīgo atbildību, cerībā uz to, ka pēc ierašanās Latvijā viņš 14 dienas sēdēs mājās.

Turklāt Veselības ministrijā aicina Latvijas iedzīvotājus ziņot Valsts policijai, ja viņi pēkšņi uzzinājuši par cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no trešajām valstīm un neievēro pašizolāciju.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs jau ir piedraudējis pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras ministrs atradis "pamatotu" ieganstu pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem demontāžai

7
(atjaunots 10:18 10.07.2020)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza tādu argumentu, pret kuru piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem diez vai spēs noturēties. Latvijā taču pēdējā laikā kļuvis stilīgi būvēt koncertzāles. Un kas var būt svarīgāks par modes tendencēm un peļņu?

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Nepaguva norimt Latvijas iedzīvotāju sašutums attiecībā pret latviešu varasiestāžu ieceres koncertzāles dēļ nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku Rīgā, kura agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas CK un ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, kad Latvijas kultūras ministram Naurim Puntulim prātā nāk jauna ideja.

Puntulis padalījās savos plānos attiecībā uz koncertzāles būvniecību Uzvaras parkā Pārdaugavā, vēsta Mixnews.lv.

Uzvaras parku, pēc ministra sacītā, var izskatīt kā alternatīvu vietu koncertzāles būvniecībai.

Domājot par pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, šī monumenta klātbūtne Uzvaras parkā ministru, spriežot pēc visa, gandrīz nemulsina. Acīmredzot, ja jau ir runa par koncertzāli, tad te nebūs grēka lieta veikt demontāžu.

Tiesa, ministram ir šaubas attiecībā uz citiem Saeimas locekļiem. Viņš norādīja, ka gadījumā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem ir nepieciešams "visas vadības solidārais lēmums", un atzina, ka kopēju valdības piekrišanu viņam diez vai izdosies panākt.

Taču Puntulis atzīmēja, ka labāk tomēr būtu uzbūvēt jauno koncertzāli Daugavas labajā krastā.

Nojaukt visu peļņas labad

Iepriekš Puntulis paziņoja, ka koncertzāle ir vajadzīga, un tai jāatrodas Rīgas centrā, bez šaubām, atzīmējot, ka uz to norāda visi pētījumi. Ministrs norādīja, ka tikai Rīgas centrā tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu.

Taču pat uz skaļajiem paziņojumiem par peļņu ne visi uzķērās. Daudzi rīdzinieki ir sašutuši, savukārt arhitekts Pēteris Bajārs pieprasa publisku projekta apspriešanu un izveidoja petīciju portālā Manabalss.lv bijušās CK ēkas aizsardzībai Elizabetes ielā 2. Turklāt šī petīcija 22 dienu laikā savāca 2713 parakstus.

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar Norstat Latvija veikto aptauju, 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr tiek pietiekami labi aizsargāti. Turklāt 87% aptaujāto ir pārliecināti, ka pieminekļi veido Latvijā pievienoto vērtību.

Savukārt rūpes par pieminekļiem trešā daļa aptaujāto uzlika uz Latvijas kultūras ministra pleciem. Bet, kā var redzēt, viņam pagaidām vairāk rūp koncertzāles.

7
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Nauris Puntulis
Pēc temata
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku