Hagglunds Bandvagan 206 (BV 206)

Latvijas armija par 5,7 miljoniem eiro iegādāsies 1980. gadu visurgājēju rezerves daļas

47
(atjaunots 09:46 13.06.2018)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki 2002. un 2003. gadā dāvinājumā no Zviedrijas saņēma lietotus no 1979. līdz 1992. gadam ražotus visurgājējus Hagglunds Bandvagan 206 (BV 206).

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Latvijas par 5,7 miljoniem eiro nopirks Zviedrijas uzņēmuma BAE Systems Hagglunds rezerves daļas pirms vairākām desmitgadēm ražotajiem armijas visurgājējiem, vēsta rus.tvnet.lv.

Visurgājēju atjaunošanas un uzturēšanas rezerves daļu iegāde paredzēta septiņu gadu garumā.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki 2002. un 2003. gadā dāvinājumā no Zviedrijas saņēma lietotus no 1979. līdz 1992. gadam ražotus visurgājējus Hagglunds Bandvagan 206 (BV 206).

Iepriekš kļuva zinām, ka Latvijas Aizsardzības ministrija noslēgusi vienošanos ar Zviedrijas iepirkumu aģentūru Fоrsvarets Materielverk par savstarpēju dalību munīcijas iegādē priekš prettanku ieročiem Carl Gustav.

Vienošanās par munīcijas iegādi Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem noslēgta uz septiņiem gadiem. Tā ietvaros Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēku vajadzībām plānots iegādāties dažāda veida munīciju, kura paredzēta bruņojumā esošajiem 84 milimetru granātmetējiem Carl Gustav. Munīciju piegādās uzņēmums SAAB Dynamics AB.

Šis iepirkums ir pirmais Latvijas Aizsardzības ministrijas un Zviedrijas sadraudzības projekts, kurš tiks īstenots 2017. gada janvārī noslēgtā līguma ietvaros.    

47
Pēc temata
Baltapokalipse: NATO bataljonus pastiprinās aviācija, flote un PGA
Latvijas armija Solsberijā: ko Latvijas NBS darīs Lielbritānijā
ASV piegādājušas Latvijas armijai pirmo radiolokatoru
Lidosta Rīga

Sēdiet mājās bez algas: iedzīvotājiem neļauj atgriezties darbā pēc atpūtas ārzemēs

5
(atjaunots 10:06 10.07.2020)
Dažās firmās Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, liek sēdēt divas nedēļas pašizolācijā, pat ja valsts, kur viņi ir atpūtušies, ir "drošo" valstu sarakstā; vai darba devējam ir tiesības tā rīkoties un kas jādara, ja jūsu tiesības tiek pārkāptas.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Darba devējam nav tiesību pieprasīt darbiniekam ievērot divu nedēļu pašizolāciju, ja viņš ir atgriezies no vienas no epidemioloģiskā ziņā drošajām valstīm, paziņoja Valsts darba inspekcijā (VDI).

Kā vēsta TV3, šī iestāde sākusi saņemt sūdzības no cilvēkiem, kuriem darba devēji liek ievērot pašizolāciju pat pēc atgriešanās no valstīm, kuras, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra slēdzienu, ir atzītas par dotajā brīdī drošām. Turklāt, tā kā cilvēks bija atpūtā, nevis komandējumā, algu viņam izmaksāt nevēlas.

Valsts darba inspekcijā norādīja, ka tas nav likumīgi.

"Nē, darba devējam nav tiesību aizliegt darbiniekiem ierasties darbā, ja darbinieks atgriezies no tām valstīm, kuras atbilstoši SPKC mājas lapā pieejamajai informācijai nav tās valstis, pēc kurām vajadzīgs ievērot 14 dienu pašizolāciju," atzīmēja VDI.

Ja darba devējs vēlas papildus pasargāt darbiniekus un atstāt no ārzemēm atgriezušos mājās, viņam ir jāizmaksā viņam alga pilnā apjomā neatkarīgi no brauciena mērķa. Cits variants – attālināts darbs gadījumos, kad tas ir iespējams. Ja darba devējs pretlikumīgi liek sēdēt mājās un nemaksā, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

"Drošo" valstu saraksts šobrīd ietver 27 valstis, taču katru piektdienu Slimību profilakses un kontroles centrs to atjauno, tādēļ valsts vienas dienas laikā var tikt atzīta par nedrošu. Šajā gadījumā pēc atgriešanās nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, un darba devējam nav pienākums apmaksāt šo dīkstāvi.

SPKC uzsver, ka tranzīta pasažieri, kuri ir veikuši pārsēšanos "bīstamās" grupas valstīs, arī ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija.

5
Tagi:
Latvija, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Trīskārša kontrole: informācija iedzīvotājiem, kuri vēlas apmeklēt Spāniju
Tērbatas iela, foto no arhīva

"Tā mirst": kāpēc Tērbatas ielu pārveido gājēju ielā

12
(atjaunots 21:30 09.07.2020)
Rīgas varasiestādes vēlas saprast, cik lielā mērā vienas vai vairāku centrālo ielu pārvēršana gājēju ielās ir pilsētai izdevīga.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš izskaidroja radio Baltkom ēterā īslaicīgo transporta kustības slēgšanu Tērbatas ielā.

No 15. jūlija līdz 16. augustam Tērbatas ielā plānots slēgt transporta kustību, pārvēršot to gājēju un tirdzniecības teritorijā, kā arī kultūras pasākumu norises vietā.

Pēc Lapiņa sacītā, jautājumi par gājēju ielu Rīgas centrā ilgst daudzus gadus, taču lēmumu var pieņemt tikai pēc mašīnu satiksmes slēgšanas kādā no ielām. Viņš uzskata, ka īslaicīga Tērbatas ielas pārveidošana gājēju ielā ļaus saprast, vai pilsētai tas ir vajadzīgs.

"Mēs redzam tajā iespēju padarīt vidi par kafejnīcām un vietējiem tirgotājiem pieejamu. Par to tiek runāts jau 20 gadus, taču te ir jāsaprot praksē – vai šo ielu var padarīt ērtāku. Pēc datu analīzes būs skaidra ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem, vai pastāv perspektīva. Pēc tam analizēsim datus, savukārt nākamgad jau varēs atkārtot šo akciju, izskatīt kā pastāvīgu variantu, vai arī neko nedarīt. Tas arī ir variants," paskaidroja Lapiņš.

Tērbatas ielas pārveidošana gājēju teritorijā padarīs ielu ērtāku un atrisinās daudzas problēmas, pastāstīja sabiedriskās organizācijas "Pilsēta cilvēkiem" vadītājs Māris Jonovs radio Baltkom ēterā.

"Ģeogrāfiski tā ir pareiza izvēle, kartē tā ir vislabākajā vietā. Tā ir daudz klusāka, nekā Brīvības iela, tā ir mierīgāka, nekā Krišjāņa Barona iela, taču pēdējos gadu desmitus tā pamazām mirst, jo par to neviens nerūpējas," sacīja viņš.

Jonovs pauda cerību, ka pēc mēneša ar dažādiem pasākumiem uz ielas var parādīties daži pilsētvides elementi.

"Ļoti sliktā stāvoklī ir ietves – pakāpieni, bedres. Taču eksperimenta laikā mēs beidzot redzam problēmas, kuras pirms tam nemanījām. Skaidrs, ka trūkst elektrības pieslēguma, nepietiek solu, trūkst atkritumu urnu. Dažas problēmas šobrīd tiek risinātas šajā pasākumā. Ceru, ka kaut kas no tā paliks uz visiem laikiem," sacīja viņš.

12
Tagi:
Rīgas dome, Rīga