Lidosta Rīga

Latvieši pamet Lielbritāniju konkurences dēļ ar bulgāriem un rumāņiem

59
(atjaunots 08:12 13.06.2018)
Taču visi žurnālistu sarunas biedri atzinās, ka nepārtrauc visus sakarus ar Lielbritāniju un atstāj rezerves plānu atgriešanās gadījumam.

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Latvijas vēstniecība Lielbritānijā un tautas emigrantu kopiena ziņo, ka pēdējā laikā novērojams reemigrantu pieplūdums. LNT žurnālisti paviesojās Lielbritānijā, lai parunātu ar tiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā, raksta skaties.lv.

Par pirmo sižeta varoni kļuva Antra Paeglīte, Londonas skaistumkopšanas salona darbiniece. Žurnālisti sastapa viņu pēdējā darba dienā pirms atgriešanās Latvijā.

"Tur, Latvijā, jau arī neiet tik traki, lai bēgtu visu laiku," pateica Paeglīte.

Visus dzīves gadus Londonā viņa nostrādājusi skaistumkopšanas salonā un skolā, kuras atvērusi latviete Margarita Beļska. Darbu Rīgā viņa jau esot atradusi, pieraksts pie viņas ir mēnesi uz priekšu.

"Mani laikam tie klienti iedrošināja, ka Latvijā ir forši un viss kārtībā. Ja Latvijā būs kādas grūtības, valsti nevainošu un palīdzību no pašvaldības vai valsts iestādēm nelūgšu. Londona iemācījusi visu sasniegt pašai. Es neteiktu, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir tik ļoti slikta īstenībā. Cik es apgrozos tajā sabiedrībā, visiem pietiek naudas ceļojumiem, tusiņiem, apģērbiem un ne jau humpalās, bet normālos veikalos," stāsta Paeglīte.

Citu reemigrantu pāri žurnālisti tāpat satika Londonā. Laulātais pāris jau pārdevuši māju, kura bija paņemta kredītā, un daļu mēbeļu. Ģimene nodzīvojusi Lielbritānijā 16 gadus un plānoja atgriezties dzīvot dzimtenē tikai pensijas gados. Taču vīrs ļoti ilgojies pēc Latvijas, un kad lēmums atgriezties bija pieņemts, uzreiz devās izvēlēties jauno māju pie Ventspils.

"Mans vīrs jau divus gadus ilgojās pēc Latvijas, bet es uz viņu tā skeptiski skatījos — nu, nē, taču. Mēs bijām plānojuši vecumdienās, uz pensiju atgriezties, bet tagad tas viss kaut kā iekārtojās tādēļ, ka viņš tik ļoti to vēlējās," stāsta Irēna Konrāde.

Viņa atzinusies, ka Londonā kļuvis grūti labi nopelnīt emigrantu pieplūduma dēļ no Bulgārijas un Rumānijas. Viņi ir gatavi strādāt par dempinga cenām un veido lielu konkurenci latviešiem.

"Mēs vairs nevaram to atļauties, tad mēs nevaram samaksāt mājas kredītu. Tas vairs nav tas, kad mēs atbraucām, kad bija ļoti labi. Ilgi bija labi, līdz "Brexit". Tad sākās tas haoss. Laikam cenšas paspēt vēl iebraukt, kamēr vēl var, kamēr nav pavisam izstājušies. Tie no Eiropas Savienības te skrien panikā, jo pēc tam vairs nevarēs iebraukt. Ta viņi tagad sabraukuši, un ir pārsvarā no Rumānijas un Bulgārijas. Tas ir lētais darbaspēks, kas ir ar mieru strādāt par kapeikām, jo viņi vienā istabiņā spēj dzīvot pa 10 vai 20 cilvēkiem," stāsta Konrāde.

"Mans vīrs celtniecībā izjūt to konkurenci. Viņš ir meistars savā jomā, viņš negrib tagad strādāt par kapeikām. Tad viņš labāk brauc prom uz savu zemi, kur viņš jutīsies mīlēts, gaidīts un kā cienīta persona," saka viņa.

Cita reemigrantu ģimene jūlijā grasās pārvākties no Bostonas uz Kurzemi. Ilze Vingre nodzīvojusi Anglijā 13 gadus, taču nolēmusi atgriezties, lai dzemdētu bērnu Latvijā.

"Gribas, lai bērns piedzimst Latvijā, ir latvietis un ar latvieša saknēm, jo tie bērni, kas piedzimst šeit, diemžēl vairāk neatgriežas. Gribas iemācīt latviešu kultūru, lai redz, kāda ir dzīve Latvijā," saka viņa.

Ilze dzimusi Daugavpils novadā, viņas vīrs ir no Bauskas. Kurzemē viņi grasās nopirkt saimniecības zemi.

"Es gribētu uzsākt zemnieku saimniecību un strādāt sev, nevis vergot citā valstī, kā mēs to darām visi šeit," saka Vingre un atzīstas, ka sākumā būšot ļoti grūti, jo vīrs pagaidām tā arī nav atradis darbu Latvijā.

Atgriešanos Ilze skaidro ar ilgām pēc dzimtenes.

"Šo 13 gadu laikā tur nekas nav mainījies. Visu laiku dzīvojām ar cerību, ka varbūt mainīsies un būs labāk, bet tur paliek arvien sliktāk, bet atgriezties, protams, tas sapnis ir. Gribas mēģināt, un cerams, ka izdosies," saka viņa.

Visi žurnālistu sarunas biedri atzinās, ka nepārtrauc visus sakarus ar Lielbritāniju un atstāj rezerves plānu atgriešanās gadījumam.    

59
Pēc temata
Eurostat: 13% Latvijas iedzīvotāju strādā ārzemēs
Mediji: kopš 1990. gada Latvija zaudējusi tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā
Latviju ik gadus pamet 20 tūkstoši cilvēku
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

4
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

4
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

4
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

4
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā