Rīgas osta

Bez Krievijas oglēm Rīgas ostai neizdzīvot

65
(atjaunots 08:32 12.06.2018)
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā 2018. gada pirmajos piecos mēnešos sastādīja 40% no visa kravu apgrozījuma.

RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Rīgas ostas kravu apgrozījuma kritums palēninājies, saskaņā ar 2018. gada piecu mēnešu rezultātiem, tika pārkrauts 14,705 miljoni tonnu kravu, kas ir tikai par 1,2% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn, tiek ziņots ostas mājaslapā.

No 2018. gada janvāra līdz maijam pārkrauti 9,538 miljoni tonnu beramo kravu, kas ir par 3,2% vairāk, nekā pirms gada, ģenerālkravas — 3,403 miljoni tonnu (+23,6%), lejamās kravas — 1,765 miljoni tonnu (-38,7%).

Beramo kravu struktūrā vislielākā daļa ir oglēm — 40% (2017. gadā — 35%, 2016. gadā — 35,9%). Šogad ostā pārkrauti 5,877 miljoni tonnu ogļu, kas ir par 6,2% vairāk, nekā pirms gada.

Konteinerkravu daļa sastādīja 12,9%, naftas produkti — 11,9%, koksne — 10,6%, ķīmiskās kravas — 6%. Taču ķīmisko kravu pārkraušana ievērojami samazinājusies, salīdzinot ar pērno gadu. No šī gada janvārim līdz maijam Rīgas ostā apstrādāti 869,2 tūkstoši tonnu šī tipa kravu, kas ir par 18,4% mazāk, nekā 2017. gadā.

Maijā Rīgas ostā pārkrauti 3,256 miljoni tonnu kravu, tostarp, 2,167 miljoni beramo kravu, 694,2 tūkstoši tonnu ģenerālkravu un 395,2 tūkstoši tonnu lejamo kravu.

Pērn piecos mēnešos osta pārkrāva 14,88 miljonus tonnu kravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks paziņoja, ka Rīgas ostas kravu apgrozījums šogad varētu samazināties vēl par četriem miljoniem tonnu kravu, jeb par 12%.

"Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, ir viennozīmīgi skaidrs, ka (..) kravu apmērs būtiski samazinās," atzīst Ameriks.

Viņš atgādināja, ka Krievija izdarījusi ļoti daudz kravu novirzīšanai uz savām ostām. Pirmām kārtām, tas skar naftas produktus — Rīgai šī pozīcija tagad praktiski ir slēgta.

"Vēl nesen trešdaļa Rīgas ostas produkcijas veidoja beramās kravas, trešdaļu — konteineri, ģenerālkravas, savukārt trešdaļu — naftas produkti. Šobrīd šo pēdējo trešdaļu mēs viennozīmīgi esam zaudējuši. Taču mums ir palicis ļoti nopietns habs ar Krieviju "Uralhimā". Šis koncerns gadā ražo 6 miljonus tonnu minerālvielu. No tiem 2 miljoni nāk uz Rīgu," paziņoja Ameriks.

Tāpat viņš uzskata, ka pozitīvi var nosaukt situāciju ar ogļu pārkraušanu.

"Ja nesekos vēl kaut kāds negaidīts politisks lēmums, tad tuvāko 5 gadu laikā mēs saglabāsim 8-9 miljonus tonnu ogļu gadā. Kuzbasa ogles, kuras mēs iekraujam, ziemas laikā ir grūti pārvirzīt vēl kaut kur, Krievijas ostas aizsalst. Labākajos gados mēs iekrāvām 14 miljonus tonnu gadā. Pērn pārkrāvām 11 miljonus. Līdz 8 miljoniem apjoms varētu samazināties, taču vienalga ogles paliek mūsu stratēģiskais produkts. Kaut gan Ustlugā šodien būvē lielus terminālus, lai kļūtu par lielāko ogļu ostu Baltijas jūrā," pateica Ameriks.

65
Pēc temata
Bez Krievijas neizdodas: Lietuva baidās zaudēt tranzītu no Ķīnas
Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju
Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem
Uzņēmējs: termināļi Latvijā izmisīgi cīnās par graudiem no Krievijas

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

10
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

10
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

13
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

13
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem