Rīgas osta

Bez Krievijas oglēm Rīgas ostai neizdzīvot

59
(atjaunots 08:32 12.06.2018)
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā 2018. gada pirmajos piecos mēnešos sastādīja 40% no visa kravu apgrozījuma.

RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Rīgas ostas kravu apgrozījuma kritums palēninājies, saskaņā ar 2018. gada piecu mēnešu rezultātiem, tika pārkrauts 14,705 miljoni tonnu kravu, kas ir tikai par 1,2% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn, tiek ziņots ostas mājaslapā.

No 2018. gada janvāra līdz maijam pārkrauti 9,538 miljoni tonnu beramo kravu, kas ir par 3,2% vairāk, nekā pirms gada, ģenerālkravas — 3,403 miljoni tonnu (+23,6%), lejamās kravas — 1,765 miljoni tonnu (-38,7%).

Beramo kravu struktūrā vislielākā daļa ir oglēm — 40% (2017. gadā — 35%, 2016. gadā — 35,9%). Šogad ostā pārkrauti 5,877 miljoni tonnu ogļu, kas ir par 6,2% vairāk, nekā pirms gada.

Konteinerkravu daļa sastādīja 12,9%, naftas produkti — 11,9%, koksne — 10,6%, ķīmiskās kravas — 6%. Taču ķīmisko kravu pārkraušana ievērojami samazinājusies, salīdzinot ar pērno gadu. No šī gada janvārim līdz maijam Rīgas ostā apstrādāti 869,2 tūkstoši tonnu šī tipa kravu, kas ir par 18,4% mazāk, nekā 2017. gadā.

Maijā Rīgas ostā pārkrauti 3,256 miljoni tonnu kravu, tostarp, 2,167 miljoni beramo kravu, 694,2 tūkstoši tonnu ģenerālkravu un 395,2 tūkstoši tonnu lejamo kravu.

Pērn piecos mēnešos osta pārkrāva 14,88 miljonus tonnu kravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks paziņoja, ka Rīgas ostas kravu apgrozījums šogad varētu samazināties vēl par četriem miljoniem tonnu kravu, jeb par 12%.

"Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, ir viennozīmīgi skaidrs, ka (..) kravu apmērs būtiski samazinās," atzīst Ameriks.

Viņš atgādināja, ka Krievija izdarījusi ļoti daudz kravu novirzīšanai uz savām ostām. Pirmām kārtām, tas skar naftas produktus — Rīgai šī pozīcija tagad praktiski ir slēgta.

"Vēl nesen trešdaļa Rīgas ostas produkcijas veidoja beramās kravas, trešdaļu — konteineri, ģenerālkravas, savukārt trešdaļu — naftas produkti. Šobrīd šo pēdējo trešdaļu mēs viennozīmīgi esam zaudējuši. Taču mums ir palicis ļoti nopietns habs ar Krieviju "Uralhimā". Šis koncerns gadā ražo 6 miljonus tonnu minerālvielu. No tiem 2 miljoni nāk uz Rīgu," paziņoja Ameriks.

Tāpat viņš uzskata, ka pozitīvi var nosaukt situāciju ar ogļu pārkraušanu.

"Ja nesekos vēl kaut kāds negaidīts politisks lēmums, tad tuvāko 5 gadu laikā mēs saglabāsim 8-9 miljonus tonnu ogļu gadā. Kuzbasa ogles, kuras mēs iekraujam, ziemas laikā ir grūti pārvirzīt vēl kaut kur, Krievijas ostas aizsalst. Labākajos gados mēs iekrāvām 14 miljonus tonnu gadā. Pērn pārkrāvām 11 miljonus. Līdz 8 miljoniem apjoms varētu samazināties, taču vienalga ogles paliek mūsu stratēģiskais produkts. Kaut gan Ustlugā šodien būvē lielus terminālus, lai kļūtu par lielāko ogļu ostu Baltijas jūrā," pateica Ameriks.

59
Pēc temata
Bez Krievijas neizdodas: Lietuva baidās zaudēt tranzītu no Ķīnas
Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju
Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem
Uzņēmējs: termināļi Latvijā izmisīgi cīnās par graudiem no Krievijas
Lāči

Divi lāči: aculiecinieks nofilmējis ķepaiņu rotaļas Valkas novadā

4
(atjaunots 07:43 08.08.2020)
Divi lācēni kāpelēja pa kokiem un mielojās ar ogām. Tā viņi nokļuvuši sociālo tīklu lasītāju uzmanības lokā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Latvijā būtiski augusi brūno lāču populācija, un iedzīvotāji aizvien biežāk sastop ķepaiņus mežā un par rod iespēju tos nofotografēt vai nofilmēt.

Sanitas Āboliņas lapā Facebook publicēts video ieraksts ar diviem lācēniem, kuri rotaļājas Valkas novadā. Dzīvnieki kāpelē pa kokiem un mielojas ar mellenēm.

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

4
Tagi:
dzīvnieki, lācis, Latvija
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Strenču apkaimē sēņotāji mežā sastapa lāci
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

12
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

12
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"