Mārtiņa Bunkus slepkavības vieta

TV3: ar Bunkus slepkavību varētu būt saistīti azerbaidžāņu uzņēmēji

118
(atjaunots 09:21 21.06.2018)
Nesenā pasūtījuma slepkavība Maskavā liek žurnālistiem domāt, ka ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību, iespējams, saistīti uzņēmēji no Azerbaidžānas.

RĪGA, 9. jūnijs — Sputnik. Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību, iespējams, pasūtījuši uzņēmēji no Azerbaidžānas, uzskata pārraides "TV3 ziņas" žurnālisti.

30. maijā Rīgā pie Meža kapiem savā automašīnā tika nošauts Mārtiņš Bunkus. Viena no plašāk izplatītajām versijām saistīta ar Trasta komercbanka likvidāciju, kurā glabājusies pēcpadomju valstu — Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Tadžikistānas un Azerbaidžānas uzņēmēju nauda. Bunkus tika uzskatīts par bankas maksātnespējas procesa faktisko izpildītāju.

Lielāko daļu ieguldījumu Trasta komercbanka zaudēja 206 nerezidenti – 52 privātpersonas un 154 juridiskās personas. Raidījumā "TV3 ziņas" izskanēja versija, ka slepkavību, iespējams, pasūtījuši azerbaidžāņu biznesmeņi, kurus nepatīkami pārsteidzis fakts, ka "nauda iestrēgusi bankās, un cerības to atgūt ir niecīgas".

Raidījums vēsta, ka martā Maskavā tika nošauts azerbaidžāņu izcelsmes uzņēmējs (domājams, runa ir par 42 gadus vecā Anara Alijeva slepkavību februārī, par ko stāstīja Sputnik Azerbaidžāna). Upuris tika nāvējoši ievainots savā mašīnā, un šāvēji tāpat izvēlējas vietu, kur nav uzstādītas videonovērošanas kameras.

Bunkus slepkavības mērogs un forma liecina, ka izpildītāji un pasūtītāji, ticamākais, nav no Latvijas, piemēram, slepkavas šaušanai izmantoja speciālu statīvu, kādi līdz šim Latvijā nav redzēti.

Valsts policijas bijušais priekšnieks Valdis Boins pastāstīja, ka slepkavas labi zinājuši savas iespējas un vajadzības, izvēlējušies pozīciju, un norādīja, ka, iespējams, viņiem ir iepriekšēja pieredze.

Valda uzskats, ka lielākā iespēja atklāt noziegumu ir, noķerot izpildītājus pāris stundu laikā, vēlāk tas ir grūtāk.

Boins atzīmēja, ka cilvēki, iespējams, ātri aizbraukuši, taču pieļāva, ka viņi pat nav steigušies – atpūtušies pludmalē, pēc tam nopirkuši biļetes vai aizbraukuši mašīnā.

Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Arnolds Babris norādīja, ka tamlīdzīgos gadījumos pasūtītāji parasti neesot vietēji.

Valsts policija pagaidām nekomentē slepkavības izmeklēšanas gaitu un sola ziņot, tiklīdz parādīsies informācija, ko būs iespējams publicēt.

118
Temats:
Mārtiņa Bunkus slepkavība (14)
Pēc temata
LTV: Rīgā nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus
Bunkus slepkavība Rīgā atgādina demonstratīvu nāvessodu, paziņoja aculiecinieks
Parādās pirmās versijas Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

25
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

25
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi