Mārtiņa Bunkus slepkavības vieta

TV3: ar Bunkus slepkavību varētu būt saistīti azerbaidžāņu uzņēmēji

122
(atjaunots 09:21 21.06.2018)
Nesenā pasūtījuma slepkavība Maskavā liek žurnālistiem domāt, ka ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību, iespējams, saistīti uzņēmēji no Azerbaidžānas.

RĪGA, 9. jūnijs — Sputnik. Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību, iespējams, pasūtījuši uzņēmēji no Azerbaidžānas, uzskata pārraides "TV3 ziņas" žurnālisti.

30. maijā Rīgā pie Meža kapiem savā automašīnā tika nošauts Mārtiņš Bunkus. Viena no plašāk izplatītajām versijām saistīta ar Trasta komercbanka likvidāciju, kurā glabājusies pēcpadomju valstu — Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Tadžikistānas un Azerbaidžānas uzņēmēju nauda. Bunkus tika uzskatīts par bankas maksātnespējas procesa faktisko izpildītāju.

Lielāko daļu ieguldījumu Trasta komercbanka zaudēja 206 nerezidenti – 52 privātpersonas un 154 juridiskās personas. Raidījumā "TV3 ziņas" izskanēja versija, ka slepkavību, iespējams, pasūtījuši azerbaidžāņu biznesmeņi, kurus nepatīkami pārsteidzis fakts, ka "nauda iestrēgusi bankās, un cerības to atgūt ir niecīgas".

Raidījums vēsta, ka martā Maskavā tika nošauts azerbaidžāņu izcelsmes uzņēmējs (domājams, runa ir par 42 gadus vecā Anara Alijeva slepkavību februārī, par ko stāstīja Sputnik Azerbaidžāna). Upuris tika nāvējoši ievainots savā mašīnā, un šāvēji tāpat izvēlējas vietu, kur nav uzstādītas videonovērošanas kameras.

Bunkus slepkavības mērogs un forma liecina, ka izpildītāji un pasūtītāji, ticamākais, nav no Latvijas, piemēram, slepkavas šaušanai izmantoja speciālu statīvu, kādi līdz šim Latvijā nav redzēti.

Valsts policijas bijušais priekšnieks Valdis Boins pastāstīja, ka slepkavas labi zinājuši savas iespējas un vajadzības, izvēlējušies pozīciju, un norādīja, ka, iespējams, viņiem ir iepriekšēja pieredze.

Valda uzskats, ka lielākā iespēja atklāt noziegumu ir, noķerot izpildītājus pāris stundu laikā, vēlāk tas ir grūtāk.

Boins atzīmēja, ka cilvēki, iespējams, ātri aizbraukuši, taču pieļāva, ka viņi pat nav steigušies – atpūtušies pludmalē, pēc tam nopirkuši biļetes vai aizbraukuši mašīnā.

Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Arnolds Babris norādīja, ka tamlīdzīgos gadījumos pasūtītāji parasti neesot vietēji.

Valsts policija pagaidām nekomentē slepkavības izmeklēšanas gaitu un sola ziņot, tiklīdz parādīsies informācija, ko būs iespējams publicēt.

122
Temats:
Mārtiņa Bunkus slepkavība (14)
Pēc temata
LTV: Rīgā nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus
Bunkus slepkavība Rīgā atgādina demonstratīvu nāvessodu, paziņoja aculiecinieks
Parādās pirmās versijas Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

4
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

4
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas dalībnieki

Pulks bija tik liels, nekad: krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu

30
(atjaunots 11:53 20.10.2020)
Latvijā ir aizliegts Sarkanās armijas un Padomju armijas formastērps, un Ķīšezera forsēšana Rīgas atbrīvošanas piemiņas pasākumu ietvaros varēja izjukt, taču krievi devuši atbildi varasiestādēm.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Ķīšezera forsēšanas tradicionālā rekonstrukcija piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā, lai arī mazliet neierastā vidē, tomēr notika aizvadītās nedēļas nogalē.

Rekonstrukciju neizdevās organizēt pilnā apjomā, tomēr dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas antinacistiskās komitejas vadītājs Aleksejs Šaripovs. Viņš pastāstīja, ka visiem interesentiem neizdevās piedalīties rekonstrukcijā Sarkanās armijas karavīru formas tērpā – tajā pašā, kurā bija atbrīvota Rīga.

  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Sergey Melkonov
  • Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki

"Valsts viedoklis ir absolūti noteikts – ne tikai vēstures sagrozīšana, bet arī tās pārvešana nacistiskajā izpratnē. No šī gada 1. jūlija Latvijā aizliegts izmantot Sarkanās armijas un Padomju armijas formu jebkādos sabiedriskajos pasākumos. Faktiski saskaņā ar šo likumu aizliegts pat iziet uz ielas ne tikai formas tērpā, bet pat ar tās elementiem. Tāpēc šajā aspektā mūsu rekonstrukcija nenotika," paskaidroja Šaripovs.

Tomēr, viņš piebilda, Latvijas valdības aizliegumiem bijusi sava reakcija – šogad piemiņas pasākuma dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad.

"Jā, cilvēki nebija formas tērpā, taču viņa bija ļoti daudz. Genocīda nebūs. Mēs cenšamies panākt, lai mūsu atmiņa par Sarkanās armijas karavīru varoņdarbu saglabātos. Pateicoties šim varoņdarbam, mēs esam dzīvi un dzīvojam Latvijas valstī," noslēgumā piebilda Šaripovs.

Padomju informācijas birojs paziņoja: 1944. gada 13. oktobrī 3. Baltijas frontes karaspēki ar 2. Baltijas frontes spēku atbalstu triecienā ieņēma Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu. 42 dienas vēlāk, 1944. gada 24. novembrī Sarkanā armija pilnībā atbrīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju no vācu fašistiskajiem spēkiem.

30
Tagi:
Rīga, Sarkanā armija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs