Mārtiņa Bunkus slepkavības vietā

"Bunkus lietā" atklājas arvien jaunākas detaļas

142
(atjaunots 17:36 05.06.2018)
Kāds varēja uzlauzt elektronisko maksātnespējas administratoru norīkošanas sistēmu, savukārt nogalinātais Mārtiņš Bunkus it kā piedāvājis kukuli apmaiņā pret Armanda Rasas atbalstu.

RĪGA, 5. jūnijs. Stāsts par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību kļūst arvien piņķerīgāks: Saeimas deputāts apsūdz nogalināto kukuļdošanas mēģinājumā, savukārt maksātnespējas administratoru informācijas sistēma varēja tikt uzlauzta.

"Piedāvājums bija viennozīmīgs"

Savulaik Bunkus ticies ar Saeimas deputātu Kārli Seržantu (ZZS) un piedāvājis viņa partijai "ziedojumus" apmaiņā pret balsojumu, kurš ļautu Armandam Rasam kļūt par likvidējamās Trasta komercbankas (TKB) administrator, vēsta telekanāls TV3.

Toreiz Saeimā kā reizi tika izskatīti grozījumi likumā "Par kredītiestādēm", kuri paredzēja prasību ieviešanu banku likvidētājiem, kurām Rasa neatbilda. Līdz ar to, pēc likuma stāšanās spēkā viņš nevarēja būt izvirzīts uz TKB likvidatora amatu.

Bunkus piezvanīja viņam un piedāvāja satikties, pastāstīja telekanālam Seržants.

"Kad mēs satikāmies kādā  no kafejnīcām netālu no Saeimas, piedāvājums bija visnotaļ viennozīmīgs," apgalvo Seržants.

Vēlāk tiesa apstiprināja Rasu par TKB likvidatoru, kurš apmaksāja Bunkus palīga darbu. Martā Latvijas Televīzijas raidījums ziņoja, ka Rasas komanda likvidācijas procesā pusgada laikā saņēmusi 2,9 miljonus eiro.

Kļūda sistēmā

Maksātnespējas administrācija lūdza palīdzību Valsts policijai un informācijas tehnoloģiju aizsardzības iestādei Cert.lv sakarā ar to, ka Bunkus vārds izrādījies blakus viņa paša padotajiem pretendentu rindā, vēsta LTV7 krievu apraide.

Valsts policiju un Cert.lv lūdz pārbaudīt, vai ir bijusi ārēja ietekme maksātnespējas administratoru norīkošanas elektroniskajā sistēmā rindā uz konkrētu uzņēmumu maksātnespējas lietu kārtošanu. Tiek pieļauts, ka sistēma nenodrošināja normatīvajos aktos paredzēto nejaušības principu, kas rada aizdomas par iejaukšanos informācijas sistēmā.

"Faktu, ka konkrētie administratori izrādījušies pretendentu rindā viens aiz otra, mēs atklājām piektdien. Tā ir pirmā reize, kad mēs atklājam ko tamlīdzīgu. Sistēma strādā tā. administratori parādās sarakstā pēc kārtas, viens aiz otra. Kad parādās maksātnespējas procesi — administratorus tām nosaka no rindas sākuma. Trīs administratori, par kuriem mēs runājam, izrādījušies pašās beigās. Es nedomāju, ka iespējams aprēķināt, kādā laikā viņi izrādīsies rindas sākumā un kādu procesu saņems. Tīri teorētiski es pieļauju, ka sistēma viņus novietoja rindā vienu aiz otra pēc kārtas. Taču tāda varbūtība ir minimāla," saka iestādes pārstāve Agnese Gabuža.    

142
Temats:
Mārtiņa Bunkus slepkavība (11)
Pēc temata
Nogalinātā administratora ienākumi 2017. gadā būtiski pieauguši
Bunkus slepkavība Rīgā atgādina demonstratīvu nāvessodu, paziņoja aculiecinieks
LTV: Rīgā nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus