Mārtiņa Bunkus slepkavības vietā

"Bunkus lietā" atklājas arvien jaunākas detaļas

219
(atjaunots 17:36 05.06.2018)
Kāds varēja uzlauzt elektronisko maksātnespējas administratoru norīkošanas sistēmu, savukārt nogalinātais Mārtiņš Bunkus it kā piedāvājis kukuli apmaiņā pret Armanda Rasas atbalstu.

RĪGA, 5. jūnijs. Stāsts par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību kļūst arvien piņķerīgāks: Saeimas deputāts apsūdz nogalināto kukuļdošanas mēģinājumā, savukārt maksātnespējas administratoru informācijas sistēma varēja tikt uzlauzta.

"Piedāvājums bija viennozīmīgs"

Savulaik Bunkus ticies ar Saeimas deputātu Kārli Seržantu (ZZS) un piedāvājis viņa partijai "ziedojumus" apmaiņā pret balsojumu, kurš ļautu Armandam Rasam kļūt par likvidējamās Trasta komercbankas (TKB) administrator, vēsta telekanāls TV3.

Toreiz Saeimā kā reizi tika izskatīti grozījumi likumā "Par kredītiestādēm", kuri paredzēja prasību ieviešanu banku likvidētājiem, kurām Rasa neatbilda. Līdz ar to, pēc likuma stāšanās spēkā viņš nevarēja būt izvirzīts uz TKB likvidatora amatu.

Bunkus piezvanīja viņam un piedāvāja satikties, pastāstīja telekanālam Seržants.

"Kad mēs satikāmies kādā  no kafejnīcām netālu no Saeimas, piedāvājums bija visnotaļ viennozīmīgs," apgalvo Seržants.

Vēlāk tiesa apstiprināja Rasu par TKB likvidatoru, kurš apmaksāja Bunkus palīga darbu. Martā Latvijas Televīzijas raidījums ziņoja, ka Rasas komanda likvidācijas procesā pusgada laikā saņēmusi 2,9 miljonus eiro.

Kļūda sistēmā

Maksātnespējas administrācija lūdza palīdzību Valsts policijai un informācijas tehnoloģiju aizsardzības iestādei Cert.lv sakarā ar to, ka Bunkus vārds izrādījies blakus viņa paša padotajiem pretendentu rindā, vēsta LTV7 krievu apraide.

Valsts policiju un Cert.lv lūdz pārbaudīt, vai ir bijusi ārēja ietekme maksātnespējas administratoru norīkošanas elektroniskajā sistēmā rindā uz konkrētu uzņēmumu maksātnespējas lietu kārtošanu. Tiek pieļauts, ka sistēma nenodrošināja normatīvajos aktos paredzēto nejaušības principu, kas rada aizdomas par iejaukšanos informācijas sistēmā.

"Faktu, ka konkrētie administratori izrādījušies pretendentu rindā viens aiz otra, mēs atklājām piektdien. Tā ir pirmā reize, kad mēs atklājam ko tamlīdzīgu. Sistēma strādā tā. administratori parādās sarakstā pēc kārtas, viens aiz otra. Kad parādās maksātnespējas procesi — administratorus tām nosaka no rindas sākuma. Trīs administratori, par kuriem mēs runājam, izrādījušies pašās beigās. Es nedomāju, ka iespējams aprēķināt, kādā laikā viņi izrādīsies rindas sākumā un kādu procesu saņems. Tīri teorētiski es pieļauju, ka sistēma viņus novietoja rindā vienu aiz otra pēc kārtas. Taču tāda varbūtība ir minimāla," saka iestādes pārstāve Agnese Gabuža.    

219
Temats:
Mārtiņa Bunkus slepkavība (14)
Pēc temata
Nogalinātā administratora ienākumi 2017. gadā būtiski pieauguši
Bunkus slepkavība Rīgā atgādina demonstratīvu nāvessodu, paziņoja aculiecinieks
LTV: Rīgā nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Gadu no gada pieaug: nosaukta Rinkēviča pērnā gada ienākumu summa

3
(atjaunots 08:15 25.05.2020)
Neskaitot ienākumus, Latvijas ārlietu ministram pieder nekustamais īpašums, kā arī vairāki transportlīdzekļi.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2019. gadā uzkrājis 385 833 eiro, kas ir par 41 406 eiro vairāk, nekā 2018. gadā, raksta Press.lv ar atsauci uz ministra ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu.

Zināms, ka 2018. gadā Rinkēviča uzkrājumu summa sastādīja 344 427 eiro, 2017. gadā – 310 102 eiro, 2016. gadā – 279 327 eiro.

2019. gadā ārlietu ministra kopējie deklarētie ienākumi sastādīja 78 640 eiro. Tai skaitā zināms, ka 72 931 eiro Rinkēvičs saņēma algā no Valsts kancelejas, savukārt 5 075 eiro viņš saņēmis no Ārlietu ministrijas.

Tāpat ir zināms, ka, neskaitot ārlietu ministra amatu, Rinkēvičs 2019. gadā bija UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda padomes loceklis, Saeimas deputāts un partijas "Vienotība" valdes loceklis.

Pērn ministrs saņēma naudas kompensāciju 250 apmērā no Luksemburgas aviokompānijas Luxair un tādu pašu kompensāciju no Vācijas aviokompānijas Lufthansa.

Turklāt Rinkēvičam nav nekādu parādsaistību un viņam pieder nekustamais īpašums un transportlīdzekļi.

Iepriekš Sputnik Latvija publicēja datus par ierēdņu algām esošās krīzes periodā.

Tika ziņots, ka vairumam parlamentāriešu algas svārstās starp diviem un trim tūkstošiem eiro. Tā, par martu 13 parlamentārieši saņēma uz rokām vairāk nekā 3000 eiro.

Pirms 12 gadiem, 2008. gada krīzes laikā, Saeimas deputāti pieņēma lēmumu samazināt sev algas par aptuveni piekto daļu, lai ātrāk izkļūtu no krīzes. Šoreiz tik cēls žests netiek manīts.

3
Tagi:
ienākumi, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
Linkaits piedāvā 4 miljardu eiro sadali: sarakstā iekļuva azartspēles
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Bezdarbnieku armija Latvijā? Nopērciet visiem divus koferus vai ziepes un striķi
Laiks iesniegt deklarāciju un piemaksāt klāt: VID atgādināja iedzīvotājiem par nodokļiem
Covid-19

Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus

4
(atjaunots 08:05 25.05.2020)
Policisti cenšas noskaidrot, kādā veidā apsargātā, uz karantīnu slēgtā sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā iekļuva koronavīruss, un kā tas tur izplatījās.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā Covid-19 uzliesmojums tika fiksēts 16. maijā. Toreiz vīrusu konstatēja 4 centra darbiniekiem un 17 iemītniekiem.

Sestdien, 23. maijā, "Mārsnēni" atkal kļuva par koronavīrusu epicentru Latvijā. Covid-19 analīzes izrādījās pozitīvas 14 cilvēkiem. Tādējādi kopējais inficēto skaits tajā pietuvojās pussimtam.

Tagad Valsts policija cenšas noskaidrot, kā vīruss iekļuva slēgtā, policijas apsargātā sociālās aprūpes centrā. Notiek pārbaude.

Pēc "Mārsnēni" vadītājas Evijas Jēkabsones sacītā, ar klientu aprūpi sociālais centrs pilnībā tiek galā. Astoņi cilvēki ārstējas stacionārā. Turklāt ar cilvēkiem strādā psihologs.

Priekuļu novada domē atzīmē, ka sociālās aprūpes centrs nav lūdzis pašvaldībai nekādu palīdzību. Priekules novada Sociālā dienesta vadītāja Skaidrīte Astahovska-Eglīte paziņoja, ka tur tiekot galā pašu spēkiem.

Vienīgās nepiederošās personas, kuras pēdējā laikā viesojušās "Mārsnēni" centrā, bija zemessargi, kuri pārvietoja gultas.

Tagad ir jāgaida vēl piecas dienas, lai noskaidrotu, kā sociālās aprūpes centram klājas ar Covid-19. "Mārsnēni" klientiem un darbiniekiem būs jāiziet atkārtota pārbaude.

Iepriekš Jēkabsone atzīmēja, ka neraugoties uz to, ka situācija izskatās briesmīgi, ja spriež pēc inficēto skaita, patiesībā viņi visi jūtas labi, un saslimšana pagaidām norit praktiski bez jebkādiem simptomiem.

Iestādes vadītāja stāstīja, ka visi inficētie sociālās aprūpes centra iemītnieki ir izolēti atsevišķā ēkas spārnā. Tie, kas ar viņiem kontaktējuši, izolējušies savās istabās. Gan inficētos, gan ar viņiem kontaktējušos novēro mediķi.

Inficētie centra darbinieki pašizolējušies mājās.

Jēkabsone atzīmēja, ka nav zināms, kā vīruss iekļuva centrā – tika ievēroti visi drošības pasākumi.

4
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Situācija izskatās briesmīgi": "Mārsnēni" centra vadītāja par Covid-19 uzliesmojumu
Latvijā ar Covid-19 inficēto skaits pārsniedzis tūkstoti cilvēku
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk