Valsts policija

Parādās pirmās versijas Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā

288
(atjaunots 08:23 05.06.2018)
Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība varētu būt saistīta ar Trasta komercbanka bankrotēšanu, ABLV bankas likvidāciju vai vairumtirdzniecības firmas Rego Trade īpašnieka interesēm.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Par iespējamiem maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iemesliem pastāstīja telekanāla LTV raidījums de facto.

Kā raidījumam ziņo informācijas avoti, kas pazīstami ar Bunkus, nopietnākās domstarpības profesionālajā darbībā viņam bijuši ar citu administratoru Māri Sprūdu un uzņēmēju Mihailu Ulmanu. Abi atteicās no komentāriem raidījumam.

Valsts policija saista Bunkus slepkavību ar viņa profesionālo nodarbošanos.

"Pašlaik ir daudz dažādu domu, kāpēc tas varēja notikt. Es domāju, ka nākotnē būs vēl vairāk. Un katru no šīm versijām mēs atstrādāsim, kamēr panāksim rezultātu," saka kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Konflikts sakarā ar Trasta komercbanku

Neskatoties uz to, ka par Bunkus pastāvēšanu daudzi uzzināja tikai pēc viņa traģiskās nāves, viņš jau sen piedalījās cīņā starp maksātnespējas administratoriem.

Pērn noskaidrojās, ka slēgtajai Trasta komercbankai trūkst naudas, lai samaksātu visiem noguldītājiem. Toreiz likvidators Ilmārs Krūms aizsūtīja banku uz maksātnespēju un paziņoja par atkāpšanos. Viņa vietu bija jāieņem Armandam Rasam, taču Krūms pārdomāja.

Cīņa par administratora krēslu tika pacelta līdz politikas līmenim. Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks ieviesa grozījumus likumā, kuri faktiski liedza Rasam piekļuvi bankai. "Vienotībā" bija pārliecināti, ka šie grozījumi ir izdevīgi Sprūdam, kurš kopā ar Krūmu nodarbojās ar bankas likvidāciju.

Administratoru cīņas iznākumu par Trasta komercbanku atrisināja Valsts policija: Sprūdu un Krūmu aizturēja sakarā ar lietu par naudas izspiešanu no bankas kreditoriem. Rasa kļuva par maksātnespējas administratoru, savukārt kopā ar viņu bankā sāka strādāt Bunkus.

Atbildīgais par finanšu nozari Saeimas komisijas deputāts Ints Dālderis ("Vienotība"), kurš tikās ar Rasi grozījumu pieņemšanas laikā, šobrīd apgalvo, ka partija neesot lobējusi konkrētus administratorus.

"Mūsu protests bija par to, ka trešajā lasījumā mēģina virzīt grozījumus, kas ietekmē aktuālus likvidācijas procesus. Man šķiet, tas ir ļoti nepareizi pēc būtības," saka Dālderis. Viņš tāpat uzsver, ka neesot zinājis par to, ka Bunkus piedalījies bankas administrēšanā.

Visnotaļ ticams, ka Bunkus darbība bankā, kura bija orientēta uz nerezidentiem, varēja izraisīt neapmierinātību gan tiem, kas ir parādā bankai, gan tiem, kam banka neatgriež depozītus.

ABLV likvidācija

Pēdējā mēneša notikumi liek aizdomāties, ka administratoriem pastāv interese pret ABLV banku. Banka paziņoja par pašlikvidāciju un norīkoja savus likvidatorus, taču sapņi par mierīgu turpinājumu bija sasteigti — bankas novērotājs atlika un atlika bankas sagatavotā likvidācijas plāna apstiprināšanu.

Vai Bunkus bija pret bankas pašlikvidāciju? Tiešu pierādījumu nav. Taču zvērinātie advokāti martā sagatavoja desmit potenciālo bankas likvidatoru sarakstu. Viņu vidū otrais tika minēts Bunkus, kurš pats piedalījās speciālistu atlasē.

Saeimas deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka lēmuma pieņemšanas kavēšanās ABLV gadījumā ir "bezatbildīga vilcināšanās". Viņš pauda cerību, ka bankas īpašniekiem atļaus pašiem likvidēt bankas, un ar to nenodarbosies " kaut kādi šakāļi".

Strīds sakarā ar Rego Trade

Pēdējo 10 gadu laikā Bunkus administrēja bijušā cukura, šokolādes un konditorejas izstrādājumu vairumtirgotāja Rego Trade maksātnespējas procesu un centās iegūt naudu no bijušajiem īpašniekiem, kuru vidū bijis arī uzņēmējs Mihails Ulmans.

Daļēji viņam tas izdevās: pērn Ulmans un citi starpnieki izmaksāja kompānijai vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. kā kļuva zināms de facto, 19. oktobrī Ulmans pats personīgi pārskaitīja visu summu no savas bankas.

Pagājušajā nedēļā Ulmanam izdevās panākt lietas atjaunošanu. Augstākā tiesa nolēma, ka jaunie atklātie apstākļi netika izvērtēti un norāda uz varbūtību, ka administrators Bunkus pieļāva pārkāpumus, ignorējot  vairāku dokumentu detaļas.    

288
Temats:
Mārtiņa Bunkus slepkavība (14)
Pēc temata
ABLV Bank pašlikvidācija Latvijā tiek atlikta
Strādājām Latvijā 20 gadus, un tagad esam padzīti: "Citadeles" klientu stāsti
Šprotu ražotājs par Latvijas politiķiem: debiliķi – spēcīga organizācija
Latvijas kompānijas pamet vietējās bankas līdz ar nerezidentiem
Valdis Keris

Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju

2
(atjaunots 09:29 24.09.2020)
Veselības ministre ierosinājusi vienoties ar mediķiem par iespēju atvēlēt pacientu vajadzībām daļu līdzekļu, kas novirzīti veselības aprūpes personāla atalgojumam.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāizvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles atbilstība ieņemajam amatam. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Koalīcijas partiju saskaņotajā 2021. gada budžeta projektā cita starpā atvēlēti 183 miljoni eiro mediķu atalgojuma palielināšanai.

Keris kritiski izvērtēja Viņķeles izteikumus par to, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks atvēlēti mediķiem, taču ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot vienoties ar mediķiem par to, lai daļa saņemtā finansējuma tiktu novirzīta pacientu vajadzībām.

Arodbiedrības vadītājs ministres aicinājumu novērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus ar ārstiem un nosauca to par nelikumīgu. Pēc viņa domām, tas varētu kļūt par pamatu, vērtējot ministres Ilzes Viņķeles atbilstību amatam.

Viņš atklāja, ka pieprasīs, lai nozares vajadzībām saņemtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti tikai algu paaugstinašanai. Pēc viņa domām, 183 milj. eiro novirzīšana algu pielikumam būs obligāts nosacījums, ko paredz likums, un, protams, tā ir laba ziņa. Keris piezīmēja, ka šajā ziņā valdībai nekas nav pārmetams, tātad nav pamata protestiem.

Keris akcentēja, ka nozarē vēl ir daudz darāmā, jo līdzekļu trūkums vēl joprojām ir vērā ņemams.

Viņš atgādināja, ka arodbiedrība jau sen izteikusi neuzticību Viņķelei un arodbiedrība no šī viedokļa neatsakās.

Pērnā gada novembrī notika visas Latvijas veselības aprūpes darbinieku streiks – viņi bija sašutuši par to, ka 2020. gada budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu algas palielināšanai. Mediķi pieprasīja Saeimas atlaišanu un Viņķeles demisiju, taču nepanāca ne vienu, ne otru.

2
Tagi:
mediķi, Ilze Viņķele, Valdis Keris, veselība
Pēc temata
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Latvijā samazinās ārstu skaits
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

29
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

29
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu

Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju

0
(atjaunots 09:33 24.09.2020)
Iepriekš franču mediji stāstīja, ka Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Mediju rīcībā nevar būt precīzi dati par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas valsts vadītāja Emanuela Makrona tālruņa sarunas saturu, konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš avīze Monde, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka tālruņa sarunā ar Emanuelu Makronu septembra vidū Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

"Avīzes rīcībā nevarēja būt precīza informācija. Mēs nespējam noticēt tam, ka Elizejas pils apzināti (..) "nopludināja" presē abu prezidentu sarunas ierakstu. (..) Francija nevar tā rīkoties. Mēs tam pat negribam ticēt," publikāciju komentēja Peskovs.

Komentāru viņš sniedza, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai Putins teicis Makronam, ka Navaļnijs varējis saindēties pats, vai šī informācija ir nepatiesa.

Preses sekretārs piebilda, ka raksts "nepavisam ne precīzi atstāsta formulējumus".

"Patiesību sakot, diezin vai tas varēja būt precīzs, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka mūsu franču partneri apzināti nodevuši medijiem sarunas saturu, (..) kas nebūt neatbilst diplomātiskajai praksei. Esam pārliecināti, ka tā nav," atkārtoti uzsvēra Peskovs.

Noslēgumā viņš norādīja, ka Putins un Makrons bieži vien nepiekrīt viens otram, taču tas nekaitē konstruktīvam dialogam.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņs izveseļosies pilnībā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Makrons
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju