NATO karavīri

NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem

179
(atjaunots 08:44 04.06.2018)
Latvijā starptautiskās militārās mācība pāries no poligoniem uz pilsētu ielām, lai NATO karavīri spētu pielāgoties daudzveidīgajam Latvijas reljefam, jeb, varbūt, kārtējo reizi sastrīdēties ar civiliedzīvotājiem.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Svētdien, 3. jūnijā, Latvijā startēja ikgadējās, ASV rīkotās, starptautiskās sauszemes un gaisa spēku militārās mācības Saber Strike, vēsta Lsm.lv.

Pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāves, majores Mairitas Senkevicinas sacītā, mācības Saber Strike 2018 šogad apvienotas ar Latvijā rīkotajām mācībām Summershield. Manevros piedalīsies vairāk nekā 3 tūkstoši karavīru no Albānijas, ASV, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas. Mācībām pievienosies Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā.

​Turklāt Senkevicina pastāstīja, ka šoreiz mācības izies ārpus poligonu robežām. Manevri notiks pilsētvides apstākļos, tostarp, karavīru treniņiem jānotiek Skrundas apkaimē.

Tāpat nedēļas laikā uz Latvijas ceļiem parādīsies NATO militārā tehnika, tiesa, kolonas būšot nelielas. Tehnikas pārvietošanās uz mācību rajonu, Kurzemē, ieplānota uz 4. un 5. jūniju. Senkevicina pastāstīja, ka, visticamāk, lielākā militārās tehnikas daļa virzīsies no Ādažiem Skrundas, Saldus un Grobiņas virzienā.

Tāpat Aizsardzības ministrijas pārstāve vērsās pie vietējiem iedzīvotājiem un lūdza viņiem neuztraukties, ja viņi pēkšņi pamanīs Kurzemē staigājošus vai braucošus Latvijas karavīrus, zemessargus vai NATO militārās grupas karavīrus. Tāpat viņa palūdza izrādīt sapratni sakarā ar militārās tehnikas pārvietošanas nepieciešamību un atvainojās par iespējamajiem satiksmes ierobežojumiem, kuras tā izraisīs.

Senkevicina paziņoja, ka mācības tiek rīkotas ar mērķi uzlabot partneru un sabiedroto reģionālo sadarbību. Tā kā karavīriem no dažādām valstīm nepieciešams vienādi pielāgoties Latvijas reljefam un mācīties aizsargāt Latviju dažādos apstākļos, sagatavošanās norisināsies ne tikai Ādažu poligonā. Šogad aktīvā mācību daļa pirmo reizi notiks Kurzemes dienvidos.

NATO karavīri ārpus poligona

Iepriekš Krievijas Pļehanova ekonomikas universitātes politoloģijas nodaļas vadītājs, Militāro politologu asociācijas eksperts Andrejs Koškins komentēja analoģisku situāciju ar manevriem, kuri izgāja ārpus poligonu robežām, Lietuvā.

Pēc eksperta domām, NATO un ASV jau sen pārvērtušas Baltijas valstis milzīgā poligonā, un viņiem nav starpības, kur tur kāda teritorija, un kas tajā dzīvo. Un tā visa iemesls ir Baltijas valstu bezgalīgā vēlēšanās pakalpot visā ASV un Ziemeļatlantijas aliansei, kas ļāva NATO rīkot mācības tur, kur vēlas, nevis tur, kur to drīkst darīt.

Vērts atzīmēt, ka Baltijas iedzīvotāji jau tā sūdzas par NATO karavīru drausmīgo uzvedību to valstu teritorijās, karavīri iesaistās sadursmēs ar civiliedzīvotājiem, notiek kautiņi, turklāt pēc lielām mācībām paliek ļoti daudz atkritumu, kas arī nevar nevienu priecēt.

Savukārt nesen, maija beigās, Britu militārā tiesa nospriedusi uzlikt sodu vairāk nekā 100 eiro apmērā britu karavīram, kurš 2016. gadā nodarīja miesas bojājumus Latvijas iedzīvotājam. Toreiz, ierodoties uz Latviju, lai piedalītos Silver arrow manevros, karavīrs kādā no McDonald's iestādēm, kura atrodas Vecrīgā, uzsāka vārdu apmaiņu ar latvieti Akselu Aizkalnu, pēc kā ar dūres sitienu salauza viņam degunu. Turklāt karavīrs bija reibuma stāvoklī. Un tas nebūt nav rets gadījums.

Kā atzīmēja Lielbritānijas vēstniecībā, izņemot soda nomaksu, kauslīgais karavīrs nākamo trīs gadu laikā nevarēs pretendēt uz amata paaugstinājumu. Taču atvainošanos cietušajam tomēr izteica Latvijas Aizsardzības ministrija, nevis Lielbritānijas attiecīgā iestāde.    

179
Pēc temata
Zviedru eksperti aprēķinājuši, ka Krievija ieņems Latviju divu dienu laikā
Klaipēdas deputāts sašutis par bezmaksas transportu NATO karavīriem
Vai Latvijā veidosies "Krievijas politiskā ārzona"
Zaharova pastāstīja, kāpēc Krievija demonstrē savu bruņojumu
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

22
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

22
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā