500 eiro naudaszīme

Nogalinātā administratora ienākumi 2017. gadā būtiski pieauguši

63
(atjaunots 17:40 01.06.2018)
Mārtiņa Bunkus uzkrājumi bankā Luminor 2017. gadā pieauguši 7 reizes salīdzinājumā ar 2016. gadu.

RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik. 30. maija rītā nošautā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ienākumi pērn būtiski pieauguši, vēsta Baltnews.lv, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

2017. gadā Bunkus advokāta amatā nopelnījis 1 476 877 eiro. Vēl 3000 viņš saņēmis, pārdodot īpašumu, un 4889 eiro – ienākums no saimnieciskās un komerciālās darbības. Rezultātā aizvadītajā gadā viņa ienākumi sastādījuši 1 484 766 eiro, savukārt 2016. gadā – tikai 193 666 eiro.

Vienlaikus pieauguši viņa uzkrājumi bankā Luminor. 2016. gadā Bunkus kontā bija 88 269 eiro, bet 2017. gadā – jau 1 505 011 eiro.

Iepriekš vēstīts, ka 30. maija rītā netālu no Brāļu kapiem Rīgā tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Medijos viņš tika pieminēts sakarā ar "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu. Uzbrucējs šāva no automašīnas Volkswagen, kas vēlāk tika atrasta netālu no nozieguma vietas sadedzināta. Domājams, uzbrucēji bija divi.

Domājams, notikusi maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, taču nevar izslēgt arī citas versijas, pavēstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Valsts policijas Kriminālās policijas galvenās pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paskaidroja, ka aizdomās turamo slepkavībā nav.

Savas karjeras gaitā Mārtiņš Bunkus bijis maksātnespējas administrators 48 uzņēmumos. Slepkavības dienā viņa lietvedībā aktīvs bija tikai Rego Trade maksātnespējas process, liecina informācija datubāzē Firmas.lv.

Demonstratīvs nāvessods

Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība Rīgā atgādinājusi demonstratīvu nāvessodu, radiostacijas Baltkom ēterā pastāstīja rīdzinieks Aleksandrs, kurš izrādījās notikuma vietā jau pirms policijas ierašanās.

"Tā sagadījās, ka šodien braucu garām tajā pašā vietā aptuveni minūtes septiņas pēc notikuma. Pievērsu uzmanību, ka gadījusies tāda dīvaina avārija. Pēc tam izlasīju ziņu un sapratu, ka esmu tur bijis pirms citiem. Kad braucu garām, tur vēl neviena nebija, tālumā skanēja tuvojošos policijas un ātrās palīdzības mašīnu sirēnas. Godīgi sakot, uz mani tas atstāja ļoti spēcīgu iespaidu. Skaidrs, ka tā ir pasūtījuma slepkavība. Demonstratīvs nāvessods. Iespējams, saistīts ar darba jautājumiem. Tomēr es biju satriekts par to, ka tādas lietas var notikt mūsu pilsētā," – viņš paziņoja.

Aleksandrs atzina: viņam šķitis dīvaini, ka avārijas vietā nav otras automašīnas.

"Es braucu un ieraudzīju, ka labajā pusē stāv viena mašīna un stāv balta apvidus automašīna, ietriekusies akmens nožogojumā. Mašīna bija sadauzīta. Pie sevis nodomāju: "Kā vajadzēja braukt?". Policija tajā brīdī tikai tuvojās. Automašīnas durvis bija vaļā, bija redzams, ka nostrādājuši drošības spilveni. Tāpat bija redzams, ka cilvēks iekšā nekustas. Nodomāju: "Bet kur tad ir otrā mašīna?" Mani tas šokēja, taču es atceros, ko nozīmē 90. gadi. Nevar teikt, ka tie atgrieztos, taču tas ir noteikts signāls," – viņš stāstīja.

63
Temats:
Mārtiņa Bunkus slepkavība (14)
Pēc temata
Trasta komercbanka maksātnespējas administratori apsūdzēti par šantāžu
Kāpēc sākušies maksātnespējas administratoru aresti

Šogad studiju uzsākšanai Latvijā ieradīsies apmēram 100 ārzemju studentu

2
(atjaunots 11:53 12.07.2020)
Ārzemju studentiem ir piešķirtas 95 studiju stipendijas un 24 stipendijas dalībai augstskolu pētnieciskajās programmās.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. 2020./2021. akadēmiskajā gadā gandrīz 100 ārzemju studentiem piešķīra stipendiju mācībām Latvijas augstskolās, raksta Press.lv ar atsauci uz Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA).

Šogad VIAA saņēma 348 iesniegumus stipendijas saņemšanai no 33 valstu pārstāvjiem. Stipendijas tika piešķirtas studentiem no 27 valstīm.

Vislielāko stipendiātu skaitu – 44 studentus un vienu pētnieku – pieņems Rīgas Stradiņa universitāte, 14 studentus un 11 pētniekus pieņems Latvijas Universitāte, 21 studentu un trīs pētniekus – Rīgas Tehniskā universitāte.

Visvairāk stipendiātu pārstāv Ukrainu – 16. Tāpat stipendijas piešķirtas 11 Uzbekistānas pārstāvjiem, 10 Somijas pārstāvjiem, no Vācijas, Itālijas un Izraēlas būs pa deviņiem stipendiātiem, no Azerbaidžānas – astoņi.

Iepriekš Rīgas varasiestādes sakarā ar krīzi pasaulē solīja palīdzēt ārzemju studentiem, izmaksājot pabalstu 128 eiro apmērā. Taču palīdzību grasījās sniegt tikai tiem studentiem, kuri pierādīs, ka atrodas grūtā dzīves situācijā.

2
Tagi:
studenti, apmācība, augstākā izglītība
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Rīgas varasiestādes sola palīdzēt ārzemju studentiem pārdzīvot krīzi
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā
Augstākā izglītība krievu valodā: kurš paziņos spriedumu?
Toyota C- HR

Latvijas iedzīvotāji iecienījuši Toyota marku: 2020. gada pārdotākie automobiļi

3
(atjaunots 11:37 12.07.2020)
Pirmās divas vietas pārdošanas līderu sarakstā 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijā ieņem Toyota markas automobiļi, aiz tiem ar vērā ņemamu starpību seko Peugeot.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Auto asociācijā pastāstīja, kādas automobiļu markas 2020. gadā Latvijā ir vispārdotākās, vēsta Bb.lv.

Un Toyota popularitāte Latvijā nav apstrīdama. Šī marka ir pirmajās divās vietās pārdošanas līderu sarakstā.

Pirmajā vietā ir Toyota RAV4. 2020. gada pirmajos sešos mēnešos tika pārdotai 374 jauni šīs markas automobiļi. Otrajā vietā ir Toyota Corolla – pārdotas 300 jaunas mašīnas.

Trešajā vietā ierindojās Peugeot 308 marka. Latvijā 2020. gada pirmajā pusgadā bija pārdoti 242 šādi automobiļi.

Vēl Top 10 iekļuva Volkswagen Tiguan ar 221 pārdotu jaunu automobili, Škoda Octavia – 220 automobiļi, Volkswagen Golf – 207 mašīnas un Volkswagen Passat – arī 207 automobiļi, Kia Sportage – 200 mašīnas, Peugeot 5008 – 185 jauni automobiļi, kā arī Škoda Kodiaq – 182 mašīnas.

Tiesa, tiek atzīmēts, ka 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāju kāre pēc jaunu auto iegādes ir ievērojami mazinājusies. Tajā pašā periodā 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji nopirka par 30,4% vairāk mašīnu.

Taču jau 2019. gadā eksperti konstatēja, ka Latvijas autoparks noveco.

Toreiz Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš ziņoja, ka vidējais Latvijas autoparka vecums sastāda 13,8 gadus. Turklāt, kā norādīja Rūtiņš, šis rādītājs gadu no gada stabili pasliktinās.

3
Tagi:
auto, Latvija
Pēc temata
Cilvēki masveidā pameta Rīgu: pie izbraukšanas no pilsētas veidojās milzīgi sastrēgumi
Palika mājās: no Latvijas autoceļiem pazuda katrs ceturtais automobilis
Kā Covid-19 ietekmējis automobiļu tirdzniecību Latvijā
Kārtējais automobilis Rīgā ielūzis bruģī