Krievu skolu aizstāvju protesta akcija. Foto no arhīva

Nākamais likums dzemdēt uzreiz latviešus: kāpēc krievvalodīgie iziet ielās

89
(atjaunots 11:14 31.05.2018)
2. jūnijā Krievu skolu aizsardzības štābs organizēs kārtējo akciju un cer sapulcēt vismaz 10 tūkstošus cilvēku.

RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Neviena "latviešu" partija nevar piekrist pat bilingvālās izglītības sistēmas saglabāšanai valstī, citādi viņi zaudēs savus vēlētājus. Pirms Saeimas vēlēšanām izglītības reforma ir kļuvusi par vienu no galvenajiem "trumpjiem", un šajā situācijā nav vērts pat cerēt uz konsekventu dialogu un ekspertu vērtējumu. Krievu skolu aizstāvjiem atliek tikai paplašināt protestus. 2. jūnijā notiks kārtējais mītiņš, intervijā Rubaltic pastāstīja Krievu skolu aizsardzības štāba loceklis Iļja Kozirevs.

Noturēt vēlētāju

Krievu skolu slēgšanas jautājums ir politisks, kampaņa pret bilingvālo izglītību izvērsusies Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Šo kārti nacionālistiskās partijas izspēlē cerībā noturēt savus vēlētājus, uzskata Iļja Kozirevs.

Viņš atgādināja notikumu hronoloģiju: vispirms Nacionālā apvienība paziņoja, ka vēlas panākt skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Nacionālā bloka koalīcijas partneru reakcija vispirms bija ieturēta, taču viņi ātri vien saprata, ka ar savu mēreno attieksmi zaudēs latviešu elektorātu – viņi pāries Nacionālā bloka pusē. Tāpēc otrā koalīcijas partija – Zaļo un Zemnieku savienība – paziņoja: jā, tas ir jāizdara, taču ātri, pirms vēlēšanām. Un tad valdošās koalīcijas trešā partija – "Vienotība" nekavējoties piekrita: jā, tas jāpaveic ātri, un mums jau ir gatavs projekts.

"Tas ir, finālā viņi jau viens ar otru sacentās, pūloties demonstrēt lielākas pūles krievu izglītības iznīcināšanas lietā Latvijā," – uzsvēra Kozirevs.

Viņš atzīmēja, ka dažas opozīcijas "latviešu" partijas pauda vēl stingrāku viedokli nekā valdošie spēki. Viņi piedāvāja pieņemt stingrāku likumu. Piemēram, Ingunas Sudrabas partija "No sirds – Latvijai" paziņoja, ka nodarbībām visos bērnudārzos jābūt latviešu valodā: ja visās skolās mācības notiek latviski, vajadzīgi arī latviešu dārziņi, lai sagatavotu krievu bērnus skolām.

"Nākamais posms – pieņemt likumu, kas noteiks: krieviem uzreiz jādzemdē latvieši, tad nebūs problēmu ar mācībām svešā valodā ne bērnu dārzos, ne skolās, ne universitātēs.

Publicists nonāca pie slēdziena, ka tā viennozīmīgi politiska situācija.

"Mēs redzam, kā "latviešu" partijas sacenšas savā starpā, kura no tām demonstrēs radošāku pieeju krievu apspiešanā. Acīmredzot, viņi cer, ka tāds viedoklis radīs atbalsi latviešu elektorāta sirdīs un elektorāts nobalsos par šīm partijām," – uzsvēra Kozirevs.

"Saskaņa"

Savukārt lielākā "krievu" partija – "Saskaņa" nobalsoja pret reformu, taču neko vairāk uzsākt neplāno, atzīmēja publicists.

"Nesen notika partijas "Saskaņa" kongress, kurā ne vārda nebija par to, vai viņi plāno aizstāvēt krievu skolas un ko šajā gadījumā iecerējuši. Jā, tika pausta neapmierinātība ar šo reformu. Taču nekā vairāk," – norādīja Krievu skolu aizsardzības štāba loceklis.

Protesta akcijas

Patlaban galvenais protestu ideologs pret bilingvālās izglītības likvidāciju ir partija "Latvijas Krievu savienība" un organizācija "Krievu skolu aizsardzības štābs". Kārtējais mītiņš ieplānots 2. jūnijā. Organizatori cer, ka akcija sapulcēs vismaz tikpat daudz cilvēku kā 1. maija demonstrācija – desmit tūkstošus.

"Ceram vismaz nepalikt iepakaļ. Vai izdosies panākt vairāk? Paskatīsimies. Ceru, ka iznāks. Brīvdienas, vasara, izejamā diena. Ceram, ka cilvēki būs apzinīgi un vasarnīcas vai pludmales vietā izvēlēsies cīņu par saviem bērniem," – teica Kozirevs.

Politiskais pasūtījums – aresti

Varasiestāžu reakcija liecina, ka mītiņi krievu skolu aizsardzībai viņus ļoti kaitina, teica Kozirevs. To apliecina Vladimira Lindermana un Aleksandra Gapoņenko aresti, kā arī krimināllieta, kas ierosināta sakarā ar Vislatvijas vecāku sapulci 31. martā. Šajā lietā iesaistīti astoņi cilvēki, atzīmēja Kozirevs.

Publicists pauda pārliecību, ka aktīvistu vajāšana nebeigsies līdz Saeimas vēlēšanām. "Mūsu politiskie oponenti vēlas paturēt šo lietu azotē, lai būtu spiediena instruments," – secināja Kozirevs.

89
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Kučinskis par ideju aizliegt mācīt krievu valodā augstskolās: katru nedēļu izbrīna
Ventspils Krievu biedrība iebilst pret pāreju pie izglītības latviešu valodā
Rinkēvičs: Krievija nevar iejaukties Latvijas izglītības reformā
Aldermane: pamatskolā ir jāsaglabā bilingvālā izglītība
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

0
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

7
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

7
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte