Māja Latvijā

Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja par diviem

125
(atjaunots 11:04 29.05.2018)
Ko darīt cilvēkiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos, taču iekļuvuši starp banku krīzes un jauno likumu dzirnakmeņiem. Dzīvokli pārdot vai izīrēt? Vai vienkārši sākt mācīties latviešu valodu?

RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Ludmila Pribiļska. #ABLV klienti no Krievijas, kuri ar bankas starpniecību saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju par investīcijām nekustamajos īpašumos, jau trešo mēnesi vazā aiz deguna bankā #Citadele, kurp pārskaitīta viņu nauda no kontiem, un neatver ne kontus regulārajiem maksājumiem (piemēram, komunālajiem maksājumiem), ne piekļuvi atlikušajiem līdzekļiem. Pēta, pieticīgo mantību, jo nekustamo īpašumu pircēji Latvijā ir vidēji turīgi ļaudis.

Rezultāts — neapmierinātība un vēlme pamest Latviju līdz ar dzīvokli. Kāda ir situācija?

Dzīve pēc buma

Kā zināms, ideju izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos ierosināja latviešu uzņēmējs un politiķis Ainārs Šlesers. Ideja sāka darboties 2010. gadā, kad tā saucamajos "treknajos gados" uzbūvētie un aizsāktie dzīvojamie kompleksi stāvēja miruši, bet Latvijas pilsoņi glābās no hipotēkām un parādiem Britu salās.

Ārvalstu pircēji (lielākoties — Krievijas pilsoņi) palīdzēja radīt maksātspējīga pieprasījuma "Jauno vilni". Turklāt 2010. gadā Maskavas apkaimē dega kūdras purvi, bet Jūrmala staroja viesmīlībā.

Uzturēšanās atļauja Eiropas sakvienībā nozīmē atvērtas robežas un visu pārējo, nolēma potenciālie investori un sāka vest naudu uz Latviju, kura tolaik neko nevaicāja par tās izcelsmi un nevairījās no skaidras naudas. Jau 2011. gadā izsniegto uzturēšanās atļauju skaits dubultojās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasniedza 4807, bet pēc tam ik gadus līdz 2014. gadam auga par diviem tūkstošiem, līdz sasniedza virsotnes — 10503 atļaujas. Programmas ietvaros Latvija saņēma 2 miljardus eiro.

Daudzi krievu investori Latvijā meklēja eirodemokrātiju un brīvību par spīti pamestajai dzimtenei, taču nacionālie politiķi itin mierīgi pieteica krustakaru atriebībai par Krimu. Pie viena zem āmura pagadījās ukraiņi, kazahi un ķīnieši: vispirms tika paziņots, ka dubultojas summa, par kuru izsniedz uzturēšanās atļaujas (no 142 tūkstošiem eiro līdz 250 tūkstošiem Rīgā un tās apkaime), pēc tam mainījās spēles noteikumi: par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu uz nākamajiem 5 gadiem bija jāsamaksā 5 tūkstoši eiro — pa tūkstotim gadā vai visu summu uzreiz, taču bez atlaides.

Vienlaikus sākās sīkas riebeklības, piemēram, paaugstināta NĪN likme ārvalstniekiem (septiņreiz lielāka nekā vietējiem) līdz brīdim, kad uzturēšanās laiks Latvijā sasniegs 7 gadus. Investori pamanījās paiet šīs riebeklības, piemēram, bez maksas vai par nelielu naudu reģistrējot savā īpašumā aborigēnus — tā bija izdevīgāk nekā maksāt nodokli saskaņā ar pilno likmi — 1,5% no kadastra vērtības, kas, starp citu, uzpūsta, pateicoties tiem pašiem investoriem.

Nekustamo īpašumu īpašnieki no ārzemēm bija gatavi paciest iepriekšminēto, taču sākās banku skandāls.

Varbūt pārdot?

Kas notiks, ja pašreizējā situācijā padoties impulsīvam un emociālam risinājumam un pārdot "investīciju objektu".

Priekšrocības

Atšķirībā no likuma Krievijā, kas uzliek nerezidentiem pienākumu apmaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli, pārdodot nekustamo īpašumu 30% apmērā no darījuma pilnas summas, nevis no pirkuma un pārdošanas cenas starpības, likums Latvijā ir liberālāks. Pārdošanas gadījumā tiek iekasēts kapitāla pieauguma nodoklis 20% apmērā no minētās starpības.

Krievijā ienākumi, kas gūti ārvalstīs esošo nekustamo īpašumu pārdošanas darījumā, netiek aplikti ar nodokli, un pārdevējam nav jāiekļauj nodokļu deklarācijā objekti, kas iegādāti līdz 2016. gada 1. janvārim un atrodas īpašumā vairāk nekā 3 gadus.

Krievija un Latvija ir parakstījušas līgumu par dubultas nodokļu aplikšanas novēršanu, tātad pēc nodokļa nomaksas Latvijā 20% apmērā, nodokļi Krievijā nav jāmaksā (ienākuma likme šeit ir zemāka nekā Latvijā — tikai 13%).

Trūkumi

Latvijas tirgū maksātspējīgais pieprasījums pēc jaunajiem projektiem un dārgajām mājām, ko pirka ārvalstnieki, ir pavārgs. Daudz pieprasītāki ir dzīvokļi padomju laiku daudzstāvu mājās par 40-65 tūkstošiem eiro.

Tāpēc, domājams, dzīvokļa cena pārdošanas darījumā būs tikai mazliet augstāka nekā pirkuma cena, varbūt pat zemāka. Maz ticams, ka izdosies atgūt kvalitatīvajā remontā un mēbelēs ieguldītos līdzekļus. Nāksies ilgi gaidīt pircēju un visu laiku apmaksāt nekustamo īpašumu nodokli un visai dārgos komunālos pakalpojumus. Tātad līdz pārdošanas brīdim vērtīgais īpašums aprīs naudu, ko kompensēt neizdosies.

Ieņemtos līdzekļus atkal nāksies kaut kur investēt, taču Maskavas apkaimē diezin vai kaut kas būs atrodams par laba dzīvokļa cenu Rīgā. Var izskatīt variantus Sanktpēterburgā, taču tur Rīgas trīsistabu dzīvokļa vietā dabūsi divu vai vienistabas dzīvokli, turklāt par kūrorta rajoniem nav ko sapņot.

Vārdu sakot, pārdošanas variants sola galvenokārt zaudējumus: ieeja par rubli, izeja — par diviem.

Varbūt izīrēt?

Pat, ja īpašums izstādīts pārdošanai, to var izmantot racionālāk, piemēram, iznomāt. Nomas tirgus Rīgā patlaban pieaug, pateicoties ārvalstu studentiem, kuri īrē dzīvokļus studiju laikā. 2016./17. mācību gadā Latvijā studēja 8137 ārzemju studenti no 108 valstīm, kopš 2013. gada viņu skaits pieaudzis gandrīz četras reizes.

Vidējās algas pieaugums ļauj īrēt dzīvokļus arī jaunajiem latviešiem. Šie klienti jau ir stabilāki, salīdzinājumā ar studentiem, kuri parasti noīrē dzīvokli uz gadu. Turklāt dzīvokļus centrā vai kūrorta vietās var izīrēt atpūtniekiem un tūristiem ar tādiem servisiem kā Booking vai Airbnb. Raižpilna, taču laba peļņa.

Priekšrocības

Neliels dzīvoklis Rīgā jaunceltā namā maksā 350-450 eiro mēnesī.

Ienākumi valūtā ļauj veidot uzkrājumus personīgajām vajadzībām vai segt izdevumus, ko rada citi īpašumi, jo dažiem investoriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta atbilstoši ieguldījumu "kopumam", tas ir, iegādājoties otru dzīvokli kā aktīvu, ar kura palīdzību saņemt ienākumus.

Ienākumu nodokli par peļņu, kas gūta, iznomājot nekustamo īpašumu, iespējams nomaksāt vienkāršotā kārtībā, saskaņā ar likmi 10% apmērā, nereģistrējoties VID kā persona, kas veic saimniecisku darbību. Šajā ziņā nerezidentiem ir priekšrocība, jo rezidentiem, kuru nomas naudas nestais ienākums bruto pārsniedz 430 eiro mēnesī, nākas nomaksāt sociālo nodokli.

Maksājot nodokli 10% apmērā, Izīrētājs nevar norakstīt izdevumus par īpašuma uzturēšanu, izņemot NĪN. Tādējādi aptuveni 70 tūkstošus eiro vērta dzīvokļa īrest nestie ienākumi gadā sastādīs 400x12=4800. Pēc zemes nodokļa (aptuveni 150 eiro), ienākumu nodokļa (465 eiro) nomaksas investora kontā palilks 4185 eiro — gandrīz 6% gadā.

Trūkumi

Nekustamais īpašums un izīrētāji kādam ir jāpieskata. Nekustamo īpašumu aģentūras to dara negribīigi, toties palīdz izīrēt objektu par honorāru viena mēneša īres maksas summas apmērā, noslēdzot līgumu uz gadu. Latvijā parādījušies "māju meistari", kuri palīdz ārzemniekiem kontrolēt viņu īpašumu, atbrīvo viņus no raizēm, taču tīro ieņēmumu samazina par 50-70 eiro mēnesī.

Krievijas nodokļu iestādes prasa deklarēt ārzemēs gūtos ienākumus un, salīdzinot ienākumu nodokļa likmes par īpašuma iznomāšanu: 10% (Latvija) un 13% (Krievija), īpašniekiem nāksies samaksāt starpbīvu 3% apmērā savas valsts budžetā. No aprēķinātajiem 4185 eiro — vēl 125 eiro.

Atsakoties no uzturēšanās atļaujas, ārzemju investors zaudē Latvijas rezidenta statusu bankā un visi tekošie norēķini, arī maksa par komunālajiem pakalpojumiem būs dārgāka.

Uzturēšanās atļauja vai vīza?

Situācija, kādā Latvijas valsts nostādījusi ārvalstu investorus, ir nepatīkama. Nevienam negribas maksāt 5000 eiro par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, turklāt nekustamais īpašums valstī dāvā iespēju saņemt daudzkārtējo vīzu uz pases darbības termiņu un pārtraukt birokrātiskos dančus ap Pilsonības un migrācijas departamentu, kurš uzturēšanās atļauju ik gadus pagarina, ņemot vērā izziņas par to, ka iesniedzējs ir uzticams.

Noteikums par piecu tūkstošu eiro iemaksu stājās spēkā 1. janvārī, un divu mēnešu laikā to izpildījuši 88 uzturēšanās atļaujas saņēmēji. Vairāk nekā 500 ārzemnieki legalizējuši savu uzturēšanos valstī citā ceļā: nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu vismaz sākotnējā kategorijā, iekārtojušies darbā, mainījuši ģimenes statusu. Latviešu valodas kursi eksāmenam pamata kategorijai ārzemniekiem tiek piedāvāti bez maksas.    

125
Pēc temata
Interese par uzturēšanās atļaujām pret investīcijām ir sarukusi desmitkārt
Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos

8
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.

Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Slimnīcām atņems dežūrārstus?

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.

"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.

Nostalģija vai reāli draudi

"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.

Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.

Koronavīruss ir atklājis vājās vietas

Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).

Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.

Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.

Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.

8
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Latvija izglābs pasauli no koronavīrusa? Akadēmiķis – par zāļu ražošanas iespējām
ANO ģenerālsekretārs uzskata: 2020.gadā pasaule var zaudēt simtiem tūkstošu bērnu
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

9
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

9
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
Protesti un grautiņi Amerikā

Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā

0
(atjaunots 09:30 02.06.2020)
Protesti un grautiņi Amerikā izraisīja diskusijas Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – nonāca līdz savstarpējiem aizvainojumiem, melno sarakstu sastādīšanai un bloķēšanai.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmenta plašumos notiek aktīva nekārtību apspriešana, kuras izraisīja afroamerikāņā Džordzā Floida noslepkavošana Minesotā, ko pastrādāja policisti.

Protesta akcijas nereti pāraug nežēlīgās sadursmēs ar policiju: demonstranti aizdedzina mašīnas, demolē veikalus un mētā petardes.

Notikumi Amerikā izraisījuši ārkārtīgi neviennozīmīgu vērtējumu Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – vieni aktīvi atbalsta protestētājus, citi dēvē viņus par bandītiem, bet trešie konstatē, ka Latvijas strīdnieku līmenis ir zemāks par grīdlīsti, jo viņi visu maisa vienā kaudzē un neredz starpību starp marodieriem un tiem, kas atnāca izteikt protestu pret policijas patvaļību.

Acīmredzot, tādēļ pazīstamais Latvijas publicists Bens Latkovskis uzreiz atturējās no sasteigtiem Amerikā notiekošā vērtējumiem un atzīmēja, ka tas varēs ietekmēt gaidāmo vēlēšanu iznākumu.

​"Vēl nevar zināt kā ASV notiekošās nekārtības ietekmēs 3. novembra vēlēšanas, bet var droši teikt, ka šie notikumi noteikti stiprinās Otrā labojuma piekritēju pozīcijas (Otrais labojums ASV Konstitūcijā garantē ieroču turēšanas tiesības – red. piez.)," raksta Twitter Bens Latkovskis.

Pie visa vainīgi kreisie

Savukārt Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins savā Twitter tradicionāli nekautrējas izteikt pārdrošus secinājumus un paziņot vainīgos.

"Kreisie visur ir vienādi, gan te, gan tur, bet vienlīdzība panākama nozogot citam!" raksta viņš.

​Līdzīga nostāja ir viņa partijas biedram Jānim Iesalniekam.

"Jaunajā kreiso pasaulē Tu dabūsi pa seju par savas valsts karoga turēšanu..." nonāk pie secinājuma politiķis.

​"Ja karogs ticis sprausts ne vienas vien neatkarīgas valsts okupācijas misijās, vienmēr pienāk laiks, kad pār tā vicināšanu saņems pa seju savā zemē. "Ko sēji, to pļausi" - princips. To der atcerēties visu valstu varas nesējiem," atbildēja deputātam kāds V. Gricaičuks-Puriņš.

​"Runāju ar draugu Amerikā (amerikānis, bet vairākus gadus dzīvojis LV) par protestiem, stāstīju, ka šeit ir cilvēki, kas to sauc par noziedznieku un nēģeru ārdīšanos. Viņš: skumji, ka cilvēki, kuri vēsturiski ir piedzīvojuši minoritātes statusu, nejūt solidaritāti viens ar otru," raksta Liene Brizga-Kalniņa.

​Solidaritāti, izskatās, nesagaidīja pat zem šī tvīta.

"Latvijā nav tradīciju "protestēt pret valdību", izlaupot un nodedzinot veikalus un piekaujot garāmgājējus. Jā, un man riebjas vardarbīgi mežoņi, kas demolē un laupa. Miermīlīgus protestus neviens nenosoda, vismaz es tādus nesastopu. Bet atbalstīt mežonību es nevaru un negribu," atbild viņai lietotāja ar segvārdu Martastante.

​Savukārt zem žurnālista Anša Pūpola tvīta, kurš nesen izlēma iet politikā, pievienojoties Nacionālajai apvienībai, izcēlās patiesa vētra, jo viņš apsūdzēja marodierisma aicinājumos publicistu un cilvēktiesību aizstāvi Didzi Melbiksi. Taču, nez kāpēc, izdarīja to angļu valodā.

"Radikālais anarhists no partijas "Progresīvie" aicina veikt marodierismu un graut veikalus. Viņš joprojām ir ANO bēgļu lietu aģentūras darbinieks?" pauž sašutumu Ansis Pūpols.

​Sociālo tīklu lietotāji tā arī nesaprata, ko tad vēlējās pateikt Ansis Pūpols, jo Didža Melbikša tvītā neatrada neko tādu, par ko raksta žurnālists. Un lai arī Didža Melbikša tvītu daudzi novērtēja kā visnotaļ odiozu, tā doma bija: "ja tu tagad neesi gatavs bez vilcināšanās un atrunām pateikt "black lives matter", tad tu esi nelietis", taču nekādu vardarbības aicinājumu tajā nebija.

Paskaidrojumus no Pūpola komentētāji tā arī nesagaidīja, tādēļ piedāvāja viņam aiziet uz latviešu un angļu valodas kursiem.

Vēl viens sabiedrības pārstāvis ar aktīvu pilsonisko nostāju Aigars Prūsis pastāstīja lasītājiem par visām šausmām, kas sagaida "sociālisma gaidītājus".

"Ārprātu, kādā tagad jādzīvo cilvēkiem, kur plosās nekrietnu laupītāju un slaistu bandas, vajadzētu ar savu īpašumu un uz savas ādas izjust sociālisma gaidītājiem Latvijā, kas lamā amerikāņus pa rasismu," uzskata Aigars Prūsis.

​Tiesa, ne visi komentētāji piekrita šādam jautājuma uzstādījumam.

0
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju