Pludmale

Ienira un neiznira: glābēji izvilkuši no Latvijas ūdenstilpnēm piecus noslīkušos

34
(atjaunots 08:09 28.05.2018)
Labs laiks savienojumā ar brīvdienām palielināja glābēju darba apjomu: sestdien vien, 26. maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki izvilkuši no Latvijas ūdenstilpnēm piecu cilvēku līķus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informāciju, sestdien, 26. maijā, glābēji izvilkuši no ūdens piecu noslīkušo līķus, vēsta Mixnews.lv.

Viens no nelaimes gadījumiem notika Jūrmalas karjerā, kur cilvēks ienira un neiznira. Uz negadījuma vietu ieradušies VUGD darbiniekiem jau nebija ko glābt. No ūdens izvilka nirēja līķi.

Cits noslīkušais tika atrasts dīķi Gulbenes novadā. Glābēji izvilka līķi un nodeva to policijai. Vēl noslīkušo cilvēku līķi tika izvilkti no ūdenstilpnēm Apes un Viļānu novados.

Pērn Gulbenes karjerā noslīka 13 gadus vecs zēns. Viņš peldējās kopā ar saviem draugiem, kuri centās glābt biedru, kad viņš sāka slīkt, taču viņu darbības nevainagojās ar panākumiem. Savukārt Vecāķu pludmalē 9 gadus vecs zēns, aizpeldot līdz bojām, nespēja patstāvīgi atgriezties atpakaļ — nepietika spēka, kā viņš pats atzina. Toreiz glābēji ar laivu nogādāja bērnu līdz krastam, kur viņu sagaidīja vecmāmiņa, kura pastāstīja, ka nepaspēja pasekot līdzi mazdēlam.

Vien pirmajos divos vasaras mēnešos 2017. gadā Latvijā noslīka 46 cilvēki. Savukārt 2016. gadā 110. VUGD atzīmēja, ka patiesībā noslīkušo skaits ir daudz lielāks, vienkārši glābēju statistikā nonāk tikai tie līķi, kurus izvilkuši viņi.

Vainīga valdība un alkohols

Turklāt tika ziņots, ka Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā pēc noslīkušo skaita uz vienu iedzīvotāju. Eksperti apgalvoja, ka šāda situācija izveidojusies dēļ tā, ka varas iestādes maz velta uzmanības traģēdiju brīdinājumiem uz ūdens: netiek veiktas informatīvās kampaņas, bērniem nemāca peldēt. Kā rezultātā ap 40% Latvijas iedzīvotāju neprot turēties uz ūdens vispār, savukārt, kad redz slīkstošu cilvēku, tad nezina, kā pareizi jāsniedz viņam palīdzība.

Taču vērts atzīmēt, ka visbiežāk cilvēki slīkst dēļ tā, ka atļaujas iedzert alkoholu pirms došanās ūdenī. Tāpat bieži bojā iet pārgalvji, kuriem patīk izrādīties uz ūdens, vai vienkārši peldēties nepazīstamās vietās. Pievilt var arī organisms, kad karstā laikā cilvēks, kurš pārkarsis saulē, pārāk ātri ieiet aukstā ūdenī.

VUGD aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību, atpūšoties pie ūdens, savukārt, pamanot slīkstošu cilvēku, uzreiz zvanīt pa tālruni 112.    

34
Pēc temata
Pārāk daudz brīvdienu: Latvijai piedāvā pastrādāt
Nosauktas piecas labākās pludmales Lietuvā
Latvijā palielinājies "Zilā karoga" pludmaļu skaits

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

3
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

3
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu

EP deputāts: Latvijai būs jārēķinās ar Krievijas atbildi par kravu tranzītu

6
(atjaunots 14:17 07.05.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks (Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse) komentēja Krievijas un Latvijas attiecību esošo stāvokli un situāciju ar kravu tranzītu.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Latvijai būs jārēķinās ar to, ka Krievija attīsta savas ostas un izmanto kravu plūsmas savas ārējās politikas veidošanai, paziņoja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas, bijušais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, raksta "Latvijskije vesti".

"Patlaban Krievijas, Eiropas un ASV attiecības atrodas ļoti zemā līmenī, tuvu aukstā kara robežai. Tas ietekmē Baltijas jūras ostas, kurās daudzus gadus tika pārkrautas Krievijas kravas, turklāt tas tika darīts profesionāli, ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem.

Tagad kravu kustība arvien biežāk tiek pakļauta nevis izdevīguma apsvērumiem, bet politiskajām interesēm. Tāpēc pašlaik Krievijas kravas aiziet no ierastajiem maršrutiem. Krievija attīsta savas ostas, kā arī izmanto ostas un kravu plūsmas savas ārējās politikas veidošanai, un mums ar to būs jārēķinās," paziņoja Ameriks.

Pēc viņa vārdiem, viņš ir sadarbības piekritējs un uzskata, ka Eiropai ir jāatbalsta dialogs ar Krieviju, panākot visām pusēm pieņemamu rezultātu.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā saruka par 41,9%, kravu pārkraušana ostā – par 28%. visvairāk sarucis ogļu pārkraušanas apjoms – gandrīz par 80%. To lielākā daļa nāca no Krievijas. Lejamkravu apstrādes apjoms krities par 20%.

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš marta beigās, uzstājoties Saeimā, paziņoja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevarot padarīt valsti bagātu.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

6
Tagi:
starptautiskās attiecības, tranzīts, Kravu pārvadājumi, kravas, Krievija, Latvija
Pēc temata
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija