Rīgas mērs Nils Ušakovs

Ušakovs pret bilingvālu, taču ir par trilingvālu Latviju

64
(atjaunots 09:46 27.05.2018)
"Saskaņas" partija līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs atbalstīja Latvijas iedzīvotājus, kuri alkst pēc radikālām pārmaiņām valstī, viņš paziņoja par vēlmi pārvērst Latviju trilingvālā valstī.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Uzstājoties "Saskaņas" partijas sanāksmē, tās līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs solīja cīnīties par Latviju, kur nacionālās mazākumtautības nedēvē par piekto kolonnu, un par trilingvālu apmācību, vēsta Mixnews.lv.

"Mēs esam par Latviju, kur nacionālās minoritātes netiek sauktas par piekto kolonnu un kur nemēģina pirms katrām vēlēšanām ierobežot viņu tiesības. Mēs esam par Latviju, kur mazākumtautības ir viens no kopējās labklājības un drošības pamatiem," uzsvēra Ušakovs.

"Saskaņas" līderis paziņoja, ka Latvijai ir jābūt tādai valstij, kur latviešu valodas un latviešu vērtību pozīcijas tiek sargātas un stiprinātas līdzās citu kultūru un tautību vērtībām, kur lepojas ar visiem cilvēkiem.

Trilingvālas mācības

Tāpat Ušakovs atzīmēja, ka izglītībai Latvijā jābūt nevis bilingvālai, bet trilingvālai, un tieši par to arī cīnīsies "Saskaņa".

Turklāt Rīgas mērs minēja SKDS centra aptaujas datus, saskaņā ar kuriem 63,1% Latvijas iedzīvotāju iestājas par radikālām un ļoti radikālām reformām. Taču, pēc viņa sacītā, ja pēc vēlēšanām valdībā paliks Zaļo un zemnieku savienība, tad viņi saglabās koalīciju, un nekas nemainīsies.

"Ja vēlēšanās atbalstu saņems labējās partijas, tad paliks tā pati koalīcija ar tām pašām sejām. Ja "Jaunā Vienotība" neiekļūs parlamentā, tad esošie partneri varētu atrast tās vietā kādu citu partiju sadarbībai," pateica Ušakovs.

Tāpat Ušakovs atcerējās par valdošās koalīcijas deputātu idejām par tabakas un alkohola tirdzniecības aizliegšanu par skaidru naudu, par mācību aizliegšanu krievu valodā privātās augstskolās un par robotu izmantošanu imigrantu vietā. Pēc viņa domām, tie nav tie temati, kurus būtu jārosina Latvijas parlamentā neilgi pirms vēlēšanām. Līdz ar to Rīgas mērs nosauca valdošo partiju atbalstīšanu par ceļu uz Eiropas ceļmalu.

"Vienotība" un "Saskaņa"

Ušakovs uzskata, ka šobrīd vienīgā valdošā partija, kura mutiski iestājas par Eiropas vērtībām, ir "Vienotība", taču nav skaidrs, vai viņa pārvarēs piecu procentu barjeru Saeimas vēlēšanās.

Savukārt "Saskaņas" partiju Ušakovs nosauca par pēdējo lielo partiju, kura iestājas par mieru, labklājību, brīvību, cilvēktiesībām un demokrātiju.

Ušakovs brīdina, ka cilvēku vēlme ieraudzīt radikālas pārmaiņas Latvijā varētu līdzēt arī populistiem vai radikāli nacionālām, antieiropeiskām partijām. Jo šādi politiskie spēki uzstāsies ar ļoti vienkāršiem, taču neizpildāmiem solījumiem no sērijas "visiem viss bezmaksas, un nekādas krievu valodas".

Savukārt, "Saskaņas" priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs, uzstājoties sanāksmē pievērsa uzmanību tam, ka daudzi cilvēki netic, ka Latvijā vispār ir iespējamas pārmaiņas.

"Taču mēs nedzīvojam krīzē, bet gan "nepārmaiņu nolemtībā"," uzsvēra Urbanovičs.

Viņš paziņoja, ka šobrīd Latvijā ir jāpiedāvā un jāīsteno radikālas un gudras reformas.

"Saskaņas" sanāksme notika "Melngalvju namā" sestdien, 26. maijā. Partijas locekļi apsprieda priekšvēlēšanu programmas projektu, turklāt tika veiktas paneļu diskusijas ar partijas locekļu, kā arī Latvijas un starptautisko ekspertu piedalīšanos.    

64
Pēc temata
Tatjanas Ždanokas nopratināšana Drošības policijā: jautājumi un atbildes
Mitrofanovs: Latvija kritīs kaunā pa visu Eiropu
"Jezuītu" likumi: var izmantot jebkuru valodu, ja tā ir latviešu
Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem

3
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.

No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.

Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.

Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
Uguns, foto no arhīva

Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas

1
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.

Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.

Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.

Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.

Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.

1
Tagi:
Rīga, ugunsdzēsēji, VUGD, ugunsgrēks
Pēc temata
Ugunsgrēku periods: Latvijā rūpīgāk sekos līdzi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Ugunsgrēks un evakuācija Rīgā: dzīvoklī Grostonas ielā aizdegās Adventes vainags
Spēcīgs ugunsgrēks Rīgas centrā: slimnīcā nokļuvis deputāts Artuss Kaimiņš
Cilvēki aizsargmaskās sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos

0
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.

"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.

Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.

"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.

0
Tagi:
koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams