Radiostacijas telpā

"Kāpēc runājat krieviski" nevis "paldies": Rīgas radiostacijas ikdiena

102
(atjaunots 14:13 23.05.2018)
Radioklausītājs laimēja dāvanu, taču vispirms apjautājās raidījuma vadītājai, kāpēc viņa sākusi sarunu krievu valodā.

RĪGA, 23. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins pievērsa uzmanību atgadījumam radio ēterā: klausītājs, kam raidījuma vadītāja piezvanīja, lai paziņotu, ka viņš saņēmis dāvanu, pēkšņi apjautājās: "Bet kāpēc jūs ar mani runājat krieviski?"

Mamikins aprakstīja situāciju savā lapā Facebook. Publikācija izpelnījās lielu skaitu komentāru, citu starpā savu viedokli pauda arī radioraidījuma vadītāja.

Eirodeputāts pastāstīja, ka radio "Skonto plus" ēterā, kas raida krievu valodā, 22. maija rītā notika akcija, kuras ietvaros radio dāvina klausītājiem dāvanas karti degvielas iegādei DUS "Circle K" 20 eiro vērtībā.

"Dīdžejs Oļesja Šaļecka šodien pl. 12:20 piezvanīja Gulbenes iedzīvotājam Ingum. Ko parasti saka cilvēks, ja viņam kaut ko dāvina? Nu, saka "paldies", "jūtos glaimots", "ļoti patīkami", vismaz "aha". Ko Šaļeckai atbildēja gulbenietis Ingus? "Kāpēc jūs tagad ar mani runājat krieviski?" Lieliski," – stāstīja Mamikins.

Mamikina publikāciju komentēja arī pati Oļesja Šaļecka. Viņa uzskata, ka klausītāja jautājums nav pelnījis nosodījumu.

"Viņš pavaicāja "kāpēc jūs runājat krieviski, ja "Skonto" un "Radio Tev" ir latviešu stacijas. Viņš vienkārši nezina, ka pastāv "Skonto plus" (mēs raidām tikai Rīgā) un, piemēram, nodomāja, ka tas ir joks," – rakstīja raidījuma vadītāja.

Citi diskusijas dalībnieki izteica pieņēmumu, ka "puisis nodomājis, vai nepārbauda viņa lojalitāti".

Daži apgalvoja, ka EP deputāts visur saskata rusofobiju. Ja "nebūtu histērijas ap valodu, provokāciju no valdības puses, varbūt dzirdētu viens otru labāk un celtu valsti kopā," – uzrakstīja Alina Gulane, kura pastāstīja, ka dzīvo Anglijā. Citi viņai nekavējoties apvaicājās, kas viņai neļauj "celt valsti".

Pats Mamikins atbildēja vienam no apmeklētājiem, kurš izteicās par rusofobiju: "Es izdzirdēju to, kas bija ēterā. Ne vairāk, ne mazāk. Bet par rusofobiju uzrakstījāt jūs. Es to pat nepieminēju." Latvijā valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu ir svešvaloda, lai arī 40% valsts iedzīvotāju tā ir dzimtā valoda.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

Šī gada janvārī VVC pat laida klajā lietotni "Valodas draugs". Jebkurš lietotājs tagad var nosūtīt informāciju par valodas normu pārkāpumiem vai uzslavēt par latviešu valodas lietošanu.

Ar latviešu valodas prasmju trūkumu vai nevēlēšanos runāt latviski saistītas konfliktsituācijas rodas regulāri un tiek plaši apspriestas.

Uzbrukumiem nereti pakļauti veikalu kasieri, kuri sāk sarunu ar pircēju krievu valodā. Piemēram, pērnuruden plašu rezonansi radīja pircējas un kasieres strīds Maxima veikalā. Saruna sākās ar to, ka pārdevēja nosauca pirkuma summu krieviski, bet pircēja Ieva Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā. Rezultātā izcēlās strīds ar draudiem izsaukt nezināmu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju – no otras. Noskaidrojās, ka kasiere ir latviete un valodu prot, vienkārši pie pircējas vērsusies krieviski, jo viņai šķitis, ka pircēja ir krieviete. Abas sievietes sarunājās latviešu valodā, izņemot kasieres frāzi par čeka summu, kas izskanēja pašā sarunas sākumā.

102
Pēc temata
VVC nesodīs klīniku par ārstes atlaišanu, kura runājusi valsts valodā
Šadurskis neiebilst tam, ka latviešu bērni sāks runāt krieviski
VVC: latviešiem ir jātiesājas par krievu valodas prasībām darbā
Kas to būtu domājis: Baltijas valstu premjeri tiekoties sarunājas krieviski
Rinkēvičs pielauzis ASV vēstniecību mazāk runāt krieviski
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

1
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

1
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Policijas mašīna

IeM vadītājs piedāvā atdot informatoriem daļu konfiscēto līdzekļu

6
(atjaunots 10:44 04.07.2020)
IeM vadītājs Sandis Ģirģens uzskata, ka noziegumu atklāšanu varētu palielināt, leģitimējot izmaksas informatoriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts policijas atskaites par to, ka Latvijā samazinās noziedzības līmenis, nav pelnījis uzticību, uzskata IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Noziegumu atklāšanai varētu palīdzēt jauni pasākumi, uzskata ministrs, tostarp atlīdzību izmaksa informatoriem, vēsta LSM.

Ģirģens uzsver, ka visnopietnākās problēmas Latvijā, kas ir saistītas ar noziedzības jomu, ir zādzības un izvairīšanās no nodokļu samaksas. Viens no risinājuma ceļiem IeM vadītāja skatījumā ir aktīvākā Valsts un pašvaldības policijas sadarbība. Tostarp noziegumu atklāšanai ir jāizmanto videokameru tīkls. Šobrīd šādas informācijas iegūšana ir apgrūtināta.

Ģirģens piedāvāja vēl trīs, viņaprāt, efektīvus veidus, kuri palīdzēs uzveikt gan organizēto noziedzību, gan korupciju, gan ēnu ekonomiku.

Pirmām kārtām Ģirģens piedāvā aktīvāk attīstīt informatoru institūtu, kuri varētu ziņot par pārkāpumiem dažādās nozarēs – un saņemt no valsts maksu par saviem pakalpojumiem. Taču šim nolūkam vienlaikus nāksies veikt grozījumus Operatīvās darbības likumā.

"Normas nodrošinās praksē šādu mehānismu: ja pateicoties operatīvajai informācijai, kas tiks saņemta no informatora, izdosies konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, daļu šo līdzekļu – likumā noteiktā apmērā – varēs saņemt pats informators. Šādi mēs spēsim panākt konfidencialitāti un būtiski palielināt iegūtās operatīvās informācijas apjomu. Jo ir zināms, ka mūsu sistēmā šobrīd ir ass operatīvo darbinieku trūkums, viņu iespējas ir ierobežotas – tātad, samazinās operatīvās informācijas apjoms apstrādei. Ar informatoru palīdzību šo caurumu varēs aizpildīt," pārliecināts ministrs.

Otrais piedāvājums – lai konfiscētie līdzekļi – iepriekš noteikts procents – atgriežas atpakaļ tiesībsargājošo iestāžu budžetā materiālās bāzes papildināšanai un infrastruktūras stiprināšanai.

Trešajā punktā Ģirģens piedāvāja parūpēties par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, lai uzņēmēji spētu ātri un vienkārši pārbaudīt savus potenciālos biznesa partnerus ar piekļuvi noteiktai datubāzei.

6
Tagi:
Sandis Ģirģens
Pēc temata
Kariņš: Ģirģens dezinformē sabiedrību, taču es ar viņu tikšu galā
Grišins: jaunajam Valsts policijas priekšniekam nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus
Latvijā plāno bez maksas "izlabot" seksa industrijas klientus un darbiniekus