Eiro

Ārzemnieki izņēmuši no Latvijas bankām vairāk nekā divus miljardus eiro

31
(atjaunots 08:51 22.05.2018)
Ārzemju klientu noguldījumu īpatsvars kopējā Latvijas banku piesaistīto noguldījumu apjomā 2018. gada marta beigās sastādīja 32,5% - tas ir zemākais pēdējo gadu laikā.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Ārzemju noguldītāji izņēmuši no Latvijas bankām 2,185 miljardus eiro 2018. gada pirmajā ceturksnī. Tādējādi, ārzemju klientu daļa Latvijas finanšu kredītiestādēs samazinājusies par 27,1%, paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vēsta rus.tvnet.lv.

Ārzemju klientu noguldījumu īpatsvars kopējā Latvijas banku piesaistīto noguldījumu apjomā 2018. gada marta beigās sastādīja 32,5% un kļuva par zemāko pēdējo gadu laikā. 2017. gada beigās tas sastādīja 39,7%, 2016. gada beigās — 42,8%, 2015. gada beigās — 53,4%, 2014. gada beigās — 51,7%, 2013. gada beigās — 47,3%, 2012. gada beigās — 48,9%, 2011. gada beigās — 47,2%, 2010. gada beigās — 41,6%.

Nerezidentu-privātpersonu noguldījumu summa 2018. gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 15,4%, jeb 298,974 miljoniem eiro — līdz 1,64 miljardiem eiro, nerezidentu-uzņēmumu noguldījumi samazinājušies par 31,7%, jeb par 1,755 miljardiem eiro, līdz 3,781 miljardam.

2018. gada marta beigās 84,1% (2017. gada beigās — 89,2%) ārzemju klientu noguldījumu, jeb 4,936 miljardi eiro sastādīja noguldījumus līdz pieprasījumam.

Marta beigās nerezidentu noguldījumi bija lielākoties eiro (63,9%) un ASV dolāros (31,4%).

Atgādināsim, ka Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls FinCEN, kurš atrodas ASV Finanšu ministrijas pakļautībā, 13. februārī paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Bank naudas atmazgāšanā, un piedāvāja bloķēt tās korespondentu dolāru kontus. Tāpat FinCEN paziņojumā teikts, ka Latvijas ABLV Bank vadība uzpirka ierēdņus. Bankā apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelojumu".

Akcionāru ārkārtas sēdē 26. februārī ABLV Bank pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.

Pēc skandāla ar ABLV Bank Latvijas varas iestādes piedāvāja steidzamas izmaiņas banku sektora regulēšanā. Visu čaulu kompāniju apkalpošana tikšot aizliegta, sākot ar pavasari. Jau esošajiem klientiem tiks dots pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kuras apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt to daļu līdz apmēram 5%. Tiem, kam neizdosies pārkārtot biznesu īsā laika posmā, nāksies aiziet no tirgus. Tādējādi, Latvija ievērojami samazinās finanšu un kredītu pakalpojumu sniegšanas apjomu ārzemju klientiem.

31
Pēc temata
Rasmusens: nerezidenti ir "jāpadzen", bet labie klienti bēg paši
Judenkovs: Latvijas banku sektora liktenis gaida bankas visās Baltijas valstīs
Putniņš: "Netīrā" nauda neieradās no Mēness, to apstrādāja vairākās Eiropas valstīs
Lembergs: ASV pasviež Latvijai kapeikas, bet izņem miljonus
Olafs Cers: nerezidenti saņems savu naudu un uz visiem laikiem pametīs Latviju
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

1
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

1
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās

Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes

2
(atjaunots 09:43 12.08.2020)
Koronavīrusa ierobežojumi netraucē rīdziniekiem rīkot nelegālas ballītes brīvdabas kinoteātru aizsegā, taču drīzumā šīm bīstamajām izklaidēm var pienākt gals.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā plaukst nelegāli nakts izklaides pasākumi, pastāstīja viens no Latvijas Bāru asociācijas dibinātājiem Arnis Bikšus, vēsta lsm.lv

Pārkāpumu mehānisms ir saistīts ar esošajiem koronavīrusa ierobežojumiem: Covid-19 uzliesmojumu dēļ pēc ballītēm klubiem, restorāniem un bāriem lika slēgties ciet pusnaktī. Ilgāk drīkst strādāt tikai brīvdabas kinoteātri. Tieši viņus izmanto kā aizsegu nelegālo ballīšu rīkošanai, kur atpūtas tie, kas nevēlas doties mājās uzreiz pēc pusnakts un nevēlas ievērot epidemioloģiskos noteikumus.

Policija jau ir ierosinājusi vairākas administratīvās lietas sakarā ar nelegālo ballīšu faktu, taču jauni video apliecinājumi šādiem pasākumiem turpina parādīties sociālajos tīklos.

Arnis Bikšus pastāstīja, ka šādas slepenas ballītes mudina ēnu ekonomikas izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka šobrīd šis bizness ir sasniedzis nebijušus mērogus.

"Viss aiziet pelēkajā zonā mierīgi. Nekādas čeku loterijas. Nevienam nav motivācijas maksāt nodokļus. Visi saprata, ka var taisīt it kā āra kino, pagrīdes "reivus", visādas ballītes, ko visi ļoti labi zina," paziņoja Bikšus.

Viņš atzīmēja, ka par nelegālajiem pasākumiem labi informēti ir arī taksisti – viņi lieliski zina, kur jāved klientus pēc pusnakts. Pēc viņa sacītā, informācija izplatās slēgtos čatos WhatsApp un Telegram ziņapmaiņas lietotnēs.

Pašam uzņēmējam pieder bārs Cube Cafe Vecrīgā, taču viņa iestāde slēdzas ciet pusnaktī. Tiesa, Bikšus arī pats jau ir nopircis projektoru ar domu arī rīkot brīvdabas kinoseansus, taču beigās nolēma nedarīt to – viņu nepriecē perspektīva saņemt sodu 5000 eiro apmērā.

Policijā apgalvo, ka cenšas izsekot nelegālās ballītes un sodīt to organizatorus.

Pēc Bikšus domām, lai apturētu likuma pārkāpumus, vajag tikai un vienīgi atļaut bāriem un klubiem strādāt līdz diviem-trijiem naktī. Tieši ar šādu piedāvājumu Bāru asociācija vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!"). Viņa uzsvēra, ka ierobežojumi devuši pozitīvu efektu, jo vairāk uzliesmojumu izklaides iestādēs nav bijis. Taču Veselības ministrija izskatīs iespēju atļaut bāriem un restorāniem strādāt līdz diviem naktī.

2
Tagi:
nodokļi
Pēc temata
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība