Aviokompānija airBaltic

Uzmanīgāk lasiet noteikumus: airBaltic atbildēja neapmierinātajiem pasažieriem

109
(atjaunots 14:24 16.05.2018)
Latvijas nacionālais aviopārvadātājs airBaltic sniedzis atbildi uz jautājumiem sakarā ar nesenajiem incidentiem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Aviokompānija airBaltic komentējusi Sputnik Latvija divus nesenos incidentus ar pasažieriem, kuri izraisīja asu apspriešanu sociālajos tīklos.

Filmēšana

Pirmais konflikts notika starp pasažieru vārdā Andrejs Kļimovs un airBaltic darbinieci. Viņai licies, ka Kļimovs nofotografējis viņu bez atļaujas, kaut gan pasažieris apgalvo, ka nofilmēja norādi par bagāžas izmēriem. Rezultātā tika izsaukta apsardze, kamēr notika skaidrošanās, lidmašīna aizlidoja, un Kļimovam nācās iegādāties dārgu biļeti uz citu reisu.

Aviokompānijas airBaltic bagāžas noteikumi
© Sputnik / Ekaterina Starova

Aviokompānija airBaltic komentāros sakarā ar šo gadījumu informē, ka ikviena darbība aviācijas nozarē tiek regulēta pēc standarta lidsabiedrības, lidostas un aviācijas nozares noteikumiem, lai spētu nodrošināt drošību un kārtību lidostā un lidmašīnā.

airBaltic aicina pirms katra lidojuma pasažierus rūpīgi iepazīties gan ar lidostas, gan ar lidsabiedrību noteikumiem. Saskaņā ar tiem, lidostas teritorijā vai gaisa kuģī aizliegts fotografēt vai filmēt tajā strādājošos darbiniekus, telpas un iekārtas.

Bagāžas izmēri

Otrs incidents saistīts ar to, ka pasažieriem tika pieprasīts piemaksāt par bagāžu pieļaujamā čemodāna dziļuma izmēra pārsniegšanas dēļ par diviem centimetriem.

Samaksājot par diviem čemodāniem 120 eiro, pasažieri, ierodoties Venēcijā, savu bagāžu uz lentes neatrada. Beigās viņiem nācās zvanīt uz airBaltic maksas numuru, lai noskaidrotu savu čemodānu atrašanas vietu.

Aviokompānijā atvainojās par bagāžas aizkavēšanos un paziņoja, ka airBaltic "darīja visu iespējamo, lai pasažiere to saņemtu pēc iespējas ātrāk".

Attiecībā uz piemaksu airBaltic atgādināja: lai visiem pasažieriem nodrošinātu iespēju pārvadāt bezmaksas bagāžu, kā arī personīgās mantas vienību, aviokompānijas pārstāvji ir tiesīgi pārbaudīt bagāžas izmērus, kā arī svaru un vajadzības gadījumā, ja rokas bagāža neatbilst prasītajiem noteikumiem, lūgt par to papildu samaksu.

Pasažiera pienākums pēc lidsabiedrības darbinieka vai pārstāvja pieprasījuma ir ievietot rokas bagāžu rāmī izmēru pārbaudei.

Somai rāmī ir jābūt viegli ievietojamai un izņemamai. Ja tā tiek ievietota, pielietojot spēku un to deformējot, tad tiek uzskatīts, ka soma nav atbilstoša noteiktajiem izmēriem un tā ir jāreģistrē par papildu maksu.

Tiem, kam šī informācija ir aktuāla, airBaltic sniedz saites uz vietnēm, kur var iepazīties ar informāciju.

Informācija par airBaltic bagāžas noteikumiem ir skatāma šeit.

Ar starptautiskās lidostas "Rīga" noteikumiem iespējams iepazīties šajā vietnē.

Savukārt ar airBaltic noteikumiem iespējams iepazīties šeit.

109
Pēc temata
Nekaunība, apmelošana un aptīrīšana: airBaltic jaunie pakalpojumi
Latvija nepalīdzēs Krievijai piedzīt naudu no airBaltic
airBaltic tika atzīta par gada labāko reģionālo aviokompāniju
Gauss: airBaltic stratēģiskā situācija ir stabila, pienācis laiks meklēt investoru
Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras ministrs atradis "pamatotu" ieganstu pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem demontāžai

4
(atjaunots 10:18 10.07.2020)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza tādu argumentu, pret kuru piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem diez vai spēs noturēties. Latvijā taču pēdējā laikā kļuvis stilīgi būvēt koncertzāles. Un kas var būt svarīgāks par modes tendencēm un peļņu?

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Nepaguva norimt Latvijas iedzīvotāju sašutums attiecībā pret latviešu varasiestāžu ieceres koncertzāles dēļ nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku Rīgā, kura agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas CK un ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, kad Latvijas kultūras ministram Naurim Puntulim prātā nāk jauna ideja.

Puntulis padalījās savos plānos attiecībā uz koncertzāles būvniecību Uzvaras parkā Pārdaugavā, vēsta Mixnews.lv.

Uzvaras parku, pēc ministra sacītā, var izskatīt kā alternatīvu vietu koncertzāles būvniecībai.

Domājot par pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, šī monumenta klātbūtne Uzvaras parkā ministru, spriežot pēc visa, gandrīz nemulsina. Acīmredzot, ja jau ir runa par koncertzāli, tad te nebūs grēka lieta veikt demontāžu.

Tiesa, ministram ir šaubas attiecībā uz citiem Saeimas locekļiem. Viņš norādīja, ka gadījumā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem ir nepieciešams "visas vadības solidārais lēmums", un atzina, ka kopēju valdības piekrišanu viņam diez vai izdosies panākt.

Taču Puntulis atzīmēja, ka labāk tomēr būtu uzbūvēt jauno koncertzāli Daugavas labajā krastā.

Nojaukt visu peļņas labad

Iepriekš Puntulis paziņoja, ka koncertzāle ir vajadzīga, un tai jāatrodas Rīgas centrā, bez šaubām, atzīmējot, ka uz to norāda visi pētījumi. Ministrs norādīja, ka tikai Rīgas centrā tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu.

Taču pat uz skaļajiem paziņojumiem par peļņu ne visi uzķērās. Daudzi rīdzinieki ir sašutuši, savukārt arhitekts Pēteris Bajārs pieprasa publisku projekta apspriešanu un izveidoja petīciju portālā Manabalss.lv bijušās CK ēkas aizsardzībai Elizabetes ielā 2. Turklāt šī petīcija 22 dienu laikā savāca 2713 parakstus.

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar Norstat Latvija veikto aptauju, 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr tiek pietiekami labi aizsargāti. Turklāt 87% aptaujāto ir pārliecināti, ka pieminekļi veido Latvijā pievienoto vērtību.

Savukārt rūpes par pieminekļiem trešā daļa aptaujāto uzlika uz Latvijas kultūras ministra pleciem. Bet, kā var redzēt, viņam pagaidām vairāk rūp koncertzāles.

4
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Nauris Puntulis
Pēc temata
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku
Lidosta Rīga

Sēdiet mājās bez algas: iedzīvotājiem neļauj atgriezties darbā pēc atpūtas ārzemēs

8
(atjaunots 10:06 10.07.2020)
Dažās firmās Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, liek sēdēt divas nedēļas pašizolācijā, pat ja valsts, kur viņi ir atpūtušies, ir "drošo" valstu sarakstā; vai darba devējam ir tiesības tā rīkoties un kas jādara, ja jūsu tiesības tiek pārkāptas.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Darba devējam nav tiesību pieprasīt darbiniekam ievērot divu nedēļu pašizolāciju, ja viņš ir atgriezies no vienas no epidemioloģiskā ziņā drošajām valstīm, paziņoja Valsts darba inspekcijā (VDI).

Kā vēsta TV3, šī iestāde sākusi saņemt sūdzības no cilvēkiem, kuriem darba devēji liek ievērot pašizolāciju pat pēc atgriešanās no valstīm, kuras, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra slēdzienu, ir atzītas par dotajā brīdī drošām. Turklāt, tā kā cilvēks bija atpūtā, nevis komandējumā, algu viņam izmaksāt nevēlas.

Valsts darba inspekcijā norādīja, ka tas nav likumīgi.

"Nē, darba devējam nav tiesību aizliegt darbiniekiem ierasties darbā, ja darbinieks atgriezies no tām valstīm, kuras atbilstoši SPKC mājas lapā pieejamajai informācijai nav tās valstis, pēc kurām vajadzīgs ievērot 14 dienu pašizolāciju," atzīmēja VDI.

Ja darba devējs vēlas papildus pasargāt darbiniekus un atstāt no ārzemēm atgriezušos mājās, viņam ir jāizmaksā viņam alga pilnā apjomā neatkarīgi no brauciena mērķa. Cits variants – attālināts darbs gadījumos, kad tas ir iespējams. Ja darba devējs pretlikumīgi liek sēdēt mājās un nemaksā, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

"Drošo" valstu saraksts šobrīd ietver 27 valstis, taču katru piektdienu Slimību profilakses un kontroles centrs to atjauno, tādēļ valsts vienas dienas laikā var tikt atzīta par nedrošu. Šajā gadījumā pēc atgriešanās nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, un darba devējam nav pienākums apmaksāt šo dīkstāvi.

SPKC uzsver, ka tranzīta pasažieri, kuri ir veikuši pārsēšanos "bīstamās" grupas valstīs, arī ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija.

8
Tagi:
Latvija, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Trīskārša kontrole: informācija iedzīvotājiem, kuri vēlas apmeklēt Spāniju