Latvijas pilsoņa pase

Problēmas ar dokumentiem un nodokļiem: kāpēc Latvijas iedzīvotāji klusē par emigrāciju

159
(atjaunots 12:13 15.05.2018)
Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par adreses maiņu vai informēt valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību ārzemēs.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Latvijas valdība apstiprinājusi normatīvo aktu, kas uzliek pienākumu Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju informēt par savu jauno adresi trīs mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs. To, kāpēc cilvēki nesteidz sniegt atskaiti varasiestādēm, centās noskaidrot Latvijas radio 4 programma "Doma laukums".

Bagāžas iekraušana lidmašīnā
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Pēc pārcelšanās uz ārzemēm Latvijas iedzīvotāju pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par adreses maiņu vai informēt valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību ārzemēs.

PLMP Juridiskās nodaļas priekšnieka vietniece Kristīne Stone skaidro, kāpēc valstij vajadzīgas šīs ziņas: "Informācija par dzīvesvietu ārzemēs tiek sniegta ar tādu pašu mērķi, kā deklarācija Latvijā: lai ar cilvēku būtu iespējams sazināties tiesisko attiecību risināšanai ar valsti un pašvaldību. Ir jāpaziņo, lai valsts zinātu, kur atrodas tās valstspiederīgais. Turklāt mums bieži pārmet, ka Iedzīvotāju reģistrs satur novecojušus datus – cik cilvēki dzīvo Latvijā, cik – aiz tās robežām, kāds ir viņu skaits un kādās valstīs? tāds ir mērķis – saņemt patiesus datus par saviem iedzīvotājiem."

Precīzi dati par Latvijas pilsoņiem ir īpaši svarīgi militārās mobilizācijas plānu kontekstā. Vajadzības gadījumā dzimtene var aicināt rezervistus. PMLP pārstāve uzsvēra: valsts nesoda par ziņu nesniegšanu par adresi ārzemēs, taču lūdz ziņot par savu atrašanās vietu.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji tomēr nesteidz informēt par emigrāciju. Daudzi par to vienkārši nav dzirdējuši. Citi zina, taču nesteidz doties uz vēstniecību praktisku apsvērumu dēļ. 

"Ja cilvēks ziņo, ka dzīvo ārzemēs, viņš zaudē deklarēto adresi Latvijā. Tad rodas grūtības ar bērna reģistrāciju skolā vai rindā uz bērnudārzu. Nekustamā īpašuma nodokļa likme pieaug gandrīz septiņkārt. Reizēm gadās, ka zemniekiem rodas grūtības ar dalību atbalsta programmās. Turklāt cilvēki nevar nomainīt autovadītāja tiesības vai nokārtot autovadītāja eksāmenu Latvijā. Tie ir tikai daži piemēri," – pastāstīja Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto.

Sieviete lidostā
© Sputnik / Алексей Никольский

Pēc viņas domām, valsts attieksme pret migrāciju ir novecojusi. Šodien cilvēki daudz ceļo un strādā, dzīvo daudzās valstīs, pie tam nevēlas saraut saikni ar dzimteni. Tāpēc pašlaik tiek izstrādāts jauns likums par diasporu, kas atrisinās dažas Latvijas tautiešu problēmas.

"Svarīgākais, ko piedāvājam likumā par diasporu, — administratīviem nolūkiem ļaut saglabāt Latvijā deklarēto adresi cilvēkiem, kuri vēlas sagatavoties un atgriezties. Lai cilvēks varētu, piemēram, pierakstīt bērnu rindā bērnudārzā un savlaicīgi sagatavot atgriešanos Latvijā. Lai būtu iespējams atrisināt mājokļa iegādes problēmas. Ir bankas, kas prasa no aizņēmēja Latvijā deklarētu adresi. Laiki mainās – piektā daļa mūsu tautas dzīvo ārvalstīs, daudzi izvērtē iespēju atgriezties. Vecmodīgā pieraksta sistēma ir jāmaina," – secināja Pinto.

159
Pēc temata
Latvija visus integrēs: ĀM gaida emigrantu masveida mājāsbraukšanas vilni
Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

1
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

1
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

18
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

18
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem