Jaunās kazarmas Ādažos NATO kontingentam. Foto no arhīva

Latvija par 10 miljoniem eiro uzbūvēs vēl vienu kazarmu NATO karavīriem

149
(atjaunots 12:55 15.05.2018)
Celtniecības uzņēmums Abora Ādažu armijas bāzē par 10,235 miljoniem eiro uzbūvēs kazarmu Latvijas sabiedroto bruņoto spēku dislokācijai.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Ādažu armijas bāzē tiks uzbūvēta jauna kazarmas ēka Latvijas sabiedroto bruņoto spēku steidzamai dislokācijai. Līguma summa – 10,235 miljoni eiro, pavēstīja Latvijas Aizsardzības ministrija, ziņo Mixnews.lv.

Konkursa komisija atzina par uzvarētāju kompānijas Abora piedāvājumu. Vietnē Firmas.lv publicētā informācija liecina, ka, "Abora" pieder SIA "Tehnocentrs", kuras īpašnieks ir Juris Kravalis.

Iepriekš vēstīts, ka laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Latvija plāno iztērēt 200 miljonus eiro militārās infrastruktūras attīstībai. Šogad lielākie līdzekļi – 30 miljoni eiro – tiks atvēlēti Ādažu poligonam. Šeit turpinās kazarmu un noliktavas būvdarbi, tiek labiekārtotas tehnikas glabāšanai paredzētās telpas.

NATO samitā Varšavā 2016. gadā tika pieņemts lēmums par nebijušu kopš aukstā kara laikiem alianses militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropas valstīs. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā tika dislocēti starptautisko spēku bataljoni, aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju". Latvijā atrodas vairāk nekā tūkstotis kareivju no Albānijas, Itālijas, Kanādas un citām valstīm.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas vairot spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi: Krievija neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka NATO par to ir ļoti labi informēta, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

NATO dislocējusi Baltijas valstīs un Polijā karaspēka grupējumu, kurā ir 10 tūkstoši karavīru, un militārā spēka paplašināšana pie Krievijas robežām rada satraukumu, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus līmenī, kas garantē valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

149
Pēc temata
Ādažu bāzē sāksies jaunu kazarmu būvniecība
Igaunija sūdzas, ka Krievija vēlas padzīt NATO no Baltijas
Aviobāzē Lielvārdē atklāta jauna kazarma
Moldovas prezidents: valstī nebūs nekādas NATO
Latvija būvē kazarmu par pieciem miljoniem eiro
Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras ministrs atradis "pamatotu" ieganstu pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem demontāžai

1
(atjaunots 10:18 10.07.2020)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza tādu argumentu, pret kuru piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem diez vai spēs noturēties. Latvijā taču pēdējā laikā kļuvis stilīgi būvēt koncertzāles. Un kas var būt svarīgāks par modes tendencēm un peļņu?

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Nepaguva norimt Latvijas iedzīvotāju sašutums attiecībā pret latviešu varasiestāžu ieceres koncertzāles dēļ nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku Rīgā, kura agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas CK un ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, kad Latvijas kultūras ministram Naurim Puntulim prātā nāk jauna ideja.

Puntulis padalījās savos plānos attiecībā uz koncertzāles būvniecību Uzvaras parkā Pārdaugavā, vēsta Mixnews.lv.

Uzvaras parku, pēc ministra sacītā, var izskatīt kā alternatīvu vietu koncertzāles būvniecībai.

Domājot par pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, šī monumenta klātbūtne Uzvaras parkā ministru, spriežot pēc visa, gandrīz nemulsina. Acīmredzot, ja jau ir runa par koncertzāli, tad te nebūs grēka lieta veikt demontāžu.

Tiesa, ministram ir šaubas attiecībā uz citiem Saeimas locekļiem. Viņš norādīja, ka gadījumā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem ir nepieciešams "visas vadības solidārais lēmums", un atzina, ka kopēju valdības piekrišanu viņam diez vai izdosies panākt.

Taču Puntulis atzīmēja, ka labāk tomēr būtu uzbūvēt jauno koncertzāli Daugavas labajā krastā.

Nojaukt visu peļņas labad

Iepriekš Puntulis paziņoja, ka koncertzāle ir vajadzīga, un tai jāatrodas Rīgas centrā, bez šaubām, atzīmējot, ka uz to norāda visi pētījumi. Ministrs norādīja, ka tikai Rīgas centrā tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu.

Taču pat uz skaļajiem paziņojumiem par peļņu ne visi uzķērās. Daudzi rīdzinieki ir sašutuši, savukārt arhitekts Pēteris Bajārs pieprasa publisku projekta apspriešanu un izveidoja petīciju portālā Manabalss.lv bijušās CK ēkas aizsardzībai Elizabetes ielā 2. Turklāt šī petīcija 22 dienu laikā savāca 2713 parakstus.

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar Norstat Latvija veikto aptauju, 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr tiek pietiekami labi aizsargāti. Turklāt 87% aptaujāto ir pārliecināti, ka pieminekļi veido Latvijā pievienoto vērtību.

Savukārt rūpes par pieminekļiem trešā daļa aptaujāto uzlika uz Latvijas kultūras ministra pleciem. Bet, kā var redzēt, viņam pagaidām vairāk rūp koncertzāles.

1
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Nauris Puntulis
Pēc temata
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku
Lidosta Rīga

Sēdiet mājās bez algas: iedzīvotājiem neļauj atgriezties darbā pēc atpūtas ārzemēs

8
(atjaunots 10:06 10.07.2020)
Dažās firmās Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, liek sēdēt divas nedēļas pašizolācijā, pat ja valsts, kur viņi ir atpūtušies, ir "drošo" valstu sarakstā; vai darba devējam ir tiesības tā rīkoties un kas jādara, ja jūsu tiesības tiek pārkāptas.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Darba devējam nav tiesību pieprasīt darbiniekam ievērot divu nedēļu pašizolāciju, ja viņš ir atgriezies no vienas no epidemioloģiskā ziņā drošajām valstīm, paziņoja Valsts darba inspekcijā (VDI).

Kā vēsta TV3, šī iestāde sākusi saņemt sūdzības no cilvēkiem, kuriem darba devēji liek ievērot pašizolāciju pat pēc atgriešanās no valstīm, kuras, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra slēdzienu, ir atzītas par dotajā brīdī drošām. Turklāt, tā kā cilvēks bija atpūtā, nevis komandējumā, algu viņam izmaksāt nevēlas.

Valsts darba inspekcijā norādīja, ka tas nav likumīgi.

"Nē, darba devējam nav tiesību aizliegt darbiniekiem ierasties darbā, ja darbinieks atgriezies no tām valstīm, kuras atbilstoši SPKC mājas lapā pieejamajai informācijai nav tās valstis, pēc kurām vajadzīgs ievērot 14 dienu pašizolāciju," atzīmēja VDI.

Ja darba devējs vēlas papildus pasargāt darbiniekus un atstāt no ārzemēm atgriezušos mājās, viņam ir jāizmaksā viņam alga pilnā apjomā neatkarīgi no brauciena mērķa. Cits variants – attālināts darbs gadījumos, kad tas ir iespējams. Ja darba devējs pretlikumīgi liek sēdēt mājās un nemaksā, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

"Drošo" valstu saraksts šobrīd ietver 27 valstis, taču katru piektdienu Slimību profilakses un kontroles centrs to atjauno, tādēļ valsts vienas dienas laikā var tikt atzīta par nedrošu. Šajā gadījumā pēc atgriešanās nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, un darba devējam nav pienākums apmaksāt šo dīkstāvi.

SPKC uzsver, ka tranzīta pasažieri, kuri ir veikuši pārsēšanos "bīstamās" grupas valstīs, arī ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija.

8
Tagi:
Latvija, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Trīskārša kontrole: informācija iedzīvotājiem, kuri vēlas apmeklēt Spāniju