Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka

Drošības policija divas stundas pratināja "Latvijas krievu savienības" līderi

75
(atjaunots 18:40 11.05.2018)
Ždanokai piešķirts aizdomās turamās statuss krimināllietā sakarā ar Vislatvijas vecāku sapulci, kurā, iespējams, tika veiktas pret valsti vērstās darbības.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Viena no partijas "Latvijas Krievu savienība" līderiem, bijušā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka vairāk nekā divas stundas tika nopratināta Drošības policijā, vēsta RIA Novosti.

Ždanoka ierādījās Drošības policijā uz pratināšanu pulksten 11.00, bet iznāca pēc pulksten 13.00.

"Jau atbrīvoja. Pat bez paraksta par neizbraukšanu," — teica RIA Novosti Ždanokas koleģis, Eiroparlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

22. martā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis pasludināja attiecīgos likumu grozījumus.

Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.

Vislatvijas vecāku sapulce notika Rīgā 31. martā. Vecāki nolēma visiem spēkiem pretoties izglītības ministra Kārļa Šadurska skolu reformai, kura paredz mācības latviešu valodā vidusskolās. Sapulci organizēja Latvijas Krievu savienība un Krievu skolu aizsardzības štābs.

Drošības policija jau iepriekš pielietojusi spēku pret krievu izglītības aizstāvjiem Latvijā. Aprīļa beigās Latvijā tika aizturēts arī tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko. Nepilsoņu kongresa priekšsēdētāju, Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvistu Drošības policija tur aizdomās par darbību pret valsts neatkarību.

 

Maija sākumā kļuva zināms, ka maskās tērpti cilvēki centušies aizturēt vēl vienu krievu skolu aizstāvības aktīvistu — triju bērnu māti Jevgēņiju Krjukovu, kura uzstājās Vislatvijas vecāku sapulcē. LKS valdes locekle Jevgēņija Krjukova pastāstīja, ka 24. aprīlī viņai piezvanīja no nezināma numura un piedāvāja viņai ierasties Drošības policijā sarunai. Krjukova atteicās ierasties policijā bez pavēstes, jo nebija pārliecināta, ka tas nav joks, un palūdza atsūtīt uz viņas deklarēto adresi oficiālu pavēsti.

Pavēsti viņa nesaņēma, toties 27. aprīlī policijas darbinieks ieradās viņas darba vietā — rehabilitācijas centrā "Vaivari". Krjukova tobrīd nebija darbā. 2. maijā, cilvēki maskās un formas tērpā bez identifikācijas zīmēm ielenca "Vaivarus", ielauzās iekšā ar mērķi, kā uzskata Krjukova, viņu aizturēt, taču tobrīd viņas vairs nebija pilsētā.    

75
Pēc temata
Drošības policija ierosinājusi lietu pret Tatjanu Ždanoku
Mitrofanovs: Latvija kritīs kaunā pa visu Eiropu
"Viņa teica – bumba": pret Vislatvijas vecāku sapulci ierosināta krimināllieta

Marihuānas legalizācijas piekritēju skaits Latvijā ir sasniedzis 10 gadu maksimumu

2
(atjaunots 11:44 04.07.2020)
Pēdējo gadu laikā Latvijā, lai arī ļoti pakāpeniska, taču vērojama marihuānas legalizācijas piekritēju skaita izaugsme.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām uzstājas pret marihuānas legalizāciju, tās piekritēju skaits pastāvīgi pieaug.

Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus publicējis tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lai gan atbalsts marihuānas legalizācijai pēdējos gadus izrāda lēnu pieauguma tendenci, Latvijā tas vēl aizvien ir ļoti, ļoti zems," uzrakstīja Kaktiņš.

​Saskaņā ar 2020. gada datiem, 16% respondentu uzskata, ka marihuānas lietošana ir jāatļauj. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā.

Pret uzstājas 78%, attiecīgi, tas ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada, tiesa, kopš pērnā gada tas nav mainījies.

Pašlaik Latvijā marihuānas lietošanas medicīniskos nolūkos legalizācijas jautājums netiek aktīvi apspriests, savukārt Lietuvā viena aiz otras parādās iniciatīvas, kuras lielākā vai mazākā mērā pietuvina marihuānas legalizāciju. Tostarp aprīlī Lietuvas Seimā aicināja atcelt kriminālsodu par neliela daudzuma šo narkotiku glabāšanu bez izplatīšanas mērķa, savukārt pērnā gada rudenī Lietuvas parlamenta komiteja atbalstīja kaņepju produkcijas legalizāciju.

Tiesa, arī Latvijas IeM ir marihuānas lietošanas dekriminalizācijas piekritēji.

2
Tagi:
SKDS, aptauja
Pēc temata
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Aleksandrs Nosovičs

Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems

5
(atjaunots 11:12 04.07.2020)
Eiropas Savienība piešķīrusi naudu koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai, aizsardzības izdevumiem ar to nav nekāda sakara, paziņoja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, komentējot Latvijas aizsardzības ministra paziņojumu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvija drīzumā saņems palīdzības paketi no Eiropas Savienības 2,9 miljardu eiro apmērā, taču aizsardzības nozarei finansējums nav paredzēts, pasūdzējās aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Ja mēs nedomāsim par savu drošību, mēs ne tikai neattīstīsim savus reģionus, kur ir izvietota mūsu darba zona, kur ir tie paši zemessargi un profesionālais dienests, bet mēs vienkārši sagatavosim augsni jaunām provokācijām. Senais teiciens "Kas nebaro savu armiju, baro svešu" ir patiess. Un nekas nav mainījies," sacīja ministrs.

"Līdzekļi Latvijai un citām ES valstīm tiek piešķirti koronavīrusa sociālekonomisko seku pārvarēšanai, kāds sakars ar to ir aizsardzības izdevumiem – jāvaicā Pabrika kungam. Šīs Latvijas pretenzijas Briselei ir absolūti bezjēdzīgas un ne ar ko nepamatotas," sacīja Nosovičs Sputnik Latvija intervijā.

Viņš atzīmēja, ka kopumā ES netiecas izpildīt Baltijas valstu aizsardzības iniciatīvas, tostarp tika noraidīts "militārās Šengenas" izveidošanas plāns.

"Šis projekts paredzēja apjomīgas investīcijas Austrumeiropas infrastruktūrā, lai militāras krīzes gadījumā pa to spētu ātrāk pārvietoties NATO militārā tehnika. Naudai bija jāaiziet ceļu un tiltu būvniecībai un remontam. Taču vēl pirms pandēmijas ES noraidīja projektu," sacīja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka tas pats notiek ar dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību, kur jau tiešā veidā sauc nevis par ekonomisku, bet par militāru projektu. Ar šo militāro pamatojumu Baltija prasa ES piešķirt arvien vairāk naudas, taču notiek tieši pretēji.

"Drošības un aizsardzības spēju ziņā Baltija ES īpaši neinteresē," nobeigumā sacīja Nosovičs.

Носович: оборона Прибалтики мало волнует ЕС, денег они не получат
5
Tagi:
NATO, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Par Krievijas gāzi un iemaksu kavēšanu NATO: Tramps izved pusi karaspēku no Vācijas
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"