Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā

Uzvaras diena Rīgā: 150 tūkstoši pie pieminekļa un 15 tūkstoši "Nemirstīgajā pulkā"

109
(atjaunots 15:21 10.05.2018)
Kā atzīmēja Rīgas mērs Nils Ušakovs, tāda Uzvaras dienas popularitāte Latvijas galvaspilsētā liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nav nodevuši savus vectēvus-karavīrus. Un nenodos.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku piedalījās Uzvaras dienas svinībās pie pieminekļa Atbrīvotājiem Rīgā. Par to pastāstīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Teksts publicēts viņa Facebook lapā.

Ušakovs norādīja, ka visi šie cilvēki atnākuši pie pieminekļa, lai gan 9. maijs Latvijā ir darbadiena.

"Mēs protam glabāt, sargāt un aizstāvēt ģimenes atmiņu. Mūsu vectēvi — karavīri var ar mums lepoties. Mēs viņus neesam nodevuši. Un nenodosim," — uzsvēra Ušakovs.

Rīgas mērs norādīja, ka pēdējā laikā vārdi par Trešo pasaules karu vai par jaunu auksto karu pēkšņi un kaut kā negaidīti tiek lietoti pavisam ikdienišķi. Viņš ir pārliecināts, kad kaut kur publiski skan vārdi par jaunu karu, jebkādā formā, jebkurā formātā, no jebkuras puses, jebkurā valodā, bet jo īpaši krievu valodā — tā ir ņirgāšanās par desmitiem miljonu karavīru un civiliedzīvotāju piemiņu, kuri krita cilvēces vēsturē visbriesmīgākajā karā.

"Lai nebūtu kara". Par to cīnījās mūsu vectēvi. Mums ir vienlaikus jāgodina viņu piemiņa un jāsargā tas, par ko viņi cīnījās. Un cīnījās viņi par to, kas ietverts vienkāršā vārdā — MIERS," — uzsvēra Ušakovs.

"Nemirstīgais pulks" un asaras

Akcijā "Nemirstīgais pulks" Rīgā šoreiz piedalījās aptuveni piecpadsmit tūkstoši dalībnieku — tas ir rekordliels skaitlis.

Aizvadītajā gadā, pēc organizatoru aplēsēm, gājienā piedalījās vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Tolaik akcijas dalībniekiem nepietika vietas pulcēšanās punktā, tāpēc rīkotāji mainījuši gājiena maršrutu un pārvietoja pulcēšanas punktu uz parka zonu.

"Nemirstīgā pulka" dalībnieki aizgāja līdz piemineklim Atbrīvotājiem, kur nolika puķes, bet bērni laida gaisā balonus ar papīra dzērvēm akcijas "Pulka bērni" ietvaros.

Kā norāda eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins savā Facebook lapā, šogad, atšķirībā no iepriekšējiem, neviens nav apstrīdējis pulka dalībnieku skaitu. Piecpadsmit tūkstoši — šo skaitli paziņoja organizatori.

"Nekādu līdzi soļošu latviešu žurnālistu ar muļķīgiem jautājumiem: "Cik jūs varat "genocidēt" latviešu tautu, Mamikina kungs? Vai jūs guļat ar Staļina portretu? Vai Putins jums maksā rubļos? "- uzsvēra Mamikins.

Mamikins pastāstīja, ka gājiens bija ļoti aizkustinošs, it īpaši akcija "Pulka bērni".

"Kad mazi bērni laiž baltas dzērves debesīs Marka Bernesa dziesmas pavadījumā — tas ir forši! Asaras pašas līst. Un, iespējams, kamēr mēs raudam, atceroties mūsu vectēvus, vēl nekas nav zaudēts," — sacīja deputāts.

Akcija "Nemirstīgais pulks" noritēja visā pasaulē, vēsta RIA Novosti. Rīgas akcija bija viena no lielākajām. Tallinā gājienā piedalījās vairāki simti cilvēku, Londonā — vairāk nekā divi tūkstoši, Belgradā un Atēnās aptuveni četri tūkstoši.

Krievijas pilsētās akcijā piedalījās vairāk nekā desmit miljoni cilvēku. Rekordliela bija arī akcija Maskavā — tajā piedalījās vairāk nekā miljons cilvēku. Gājienā galvaspilsētā piedalījās Serbijas un Krievijas prezidenti Vladimirs Putins un Aleksandrs Vučičs, kā arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.

Nekādu starpgadījumu, nedz atkritumu no rīta

Svinības pie pieminekļa Atbrīvotājiem noritēja bez īpašiem starpgadījumiem. Kopumā policija sastādīja 36 administratīvā pārkāpuma protokolus 30 cilvēkiem, pastāstīja Rīgas reģiona policijas vadītājs Juris Šulte kanālam LNT.

Policija ir izpildījusi savu galveno uzdevumu un nepieļāva fiziskas sadursmes.

Svinību sākumā policisti izveda no Uzvaras laukuma dažas personas, kuras ar provokatīviem plakātiem mēģināja organizēt individuālo piketu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, daļai latviešu žurnālistu karstākais periods iestājas nevis 9., bet 10. maija rītā — viņi cenšas atrast un iemūžināt atkritumus laukumā pie pieminekļa Atbrīvotājiem.

Svētku organizatori arī šogad izdarījuši visu iespējamo, lai no tā izvairītos — Uzvaras parka teritorija bija pilnībā tīra jau pulksten 5:30 no rīta. Laukuma pie pieminekļa Atbrīvotājiem un tam pieguļošo teritoriju fotogrāfijas Rīgas mērs Nils Ušakovs izvietoja savā Facebook lapā.

109
Pēc temata
Krievijas vēstnieks: mēs svinam Lielo Uzvaru, nevis karu
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

19
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

19
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā
Bērns pie datora, foto no arhīva

Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana

18
(atjaunots 12:02 09.08.2020)
Attālināto mācību situācijā personālais dators kļūst par izglītības infrastruktūras neatņemamu daļu, tātad tas bērniem jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības rēķina, uzskata iniciatīvas autori.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss sākta parakstu vākšana petīcijai "Par izglītības ieguves formu brīvu izvēli", kas ierosina rūpīgāk reglamentēt skolēnu attālināto mācību jautājumu.

Iniciatīvas autori uzskata, ka bērnu tiesības attālināto mācību kontekstā nav pietiekami noteiktas likumdošanā. Viņi atzīmē, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas periodā informācijas tehnoloģiju pielietošanas pieaugums skolu izglītībā bija piespiedu pasākums.

"Nenoliedzami, ka digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītības organizācijā un personalizācijā. Arī turpmāk skolām, pedagogiem, skolēniem un ģimenēm jābūt tiesībām izmantot un eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām mācību procesā. Tomēr jaunas tehnoloģijas nes arī riskus – palielina nevienlīdzību izglītībā un var novest pie noteikta veida zināšanu vai kompetenču neapgūšanu.

Lai nodrošinātu labu izglītību visiem un izglītības sistēmas pielāgošanos mūsdienu izaicinājumiem, tehnoloģijām ir jābūt pieejamām, bet to izmantošanai – brīvprātīgai.

Tiem, kas grib un spēj, ir jānodrošina attālinātu mācību iespējas. Tiem, kas tam nav gatavi, ir jāgarantē tradicionālas izglītības ieguves formas.

Izglītības likumos ir jānodrošina izglītības ieguves formu brīva izvēle!" raksta iniciatīvas autori.

Lai aizsargātu bērnu un pedagogu tiesības, ieteikts izdarīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Pirmkārt, nepieciešams precīzāks klātienes izglītības formulējums, paredzot, ka tā ir izglītības ieguves forma, kuras ietvaros zināšanas tiek nododas ar personisku kontaktu, atrodoties vienā telpā. Otrkārt, petīcijas autori iesaka ieviest klātienes-attālinātu izglītības ieguves formu, kuras ietvaros apvienojas mijiedarbība klātienē un tālmācības metodes ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

Tāpat ieteikts piešķirt katram skolēnam tiesības apgūt mācību programmu klātienes formā. Vienlaikus skolēniem un viņu vecākiem ir jābūt tiesībām pāriet uz klātienes-attālinātām mācībām, bet skolām jābūt iespējai piedāvāt tādu formu ar plašu brīvību mācību procesa organizēšanā un adekvāta finansējuma garantijām.

Nav piemirsti arī skolēni, kas pandēmijas laikā nevarēja normāli mācīties attālināti, jo viņiem nebija laba datora. Autori iesaka paredzēt likumā, ka tālmācību situācijā personālais dators pieder pie izglītības pamata infrastruktūras un bērniem tas jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības līdzekļu rēķina.

"Iznākumā izglītības sistēma attīstīsies vienmērīgi, ļaujot saglabāt esošās labās lietas un kvalitatīvi ieviest inovācijas. Tad katrs skolēns un katra ģimene varēs atrast sev piemērotu izglītības ieguves formu," teikts petīcijā.

1. septembrī skolas atsāks darbu ierastajā režīmā, tomēr tām jābūt gatavām pāriet pie tālmācībām, ja epidemioloģiskās situācija pasliktināsies.

18
Tagi:
izglītība, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Esi gatavs: vecāko klašu audzēkņus varētu sagaidīt attālinātās mācības
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām