Latvijas dzelzceļš

Latvijas Dzelzceļš sācis krāt naudu nebaltai dienai

25
(atjaunots 10:45 04.05.2018)
Latvijas Dzelzceļa peļņa par 2017.-2021. gadu tiks atstāta LDz rīcībā un izmantota rezerves izveidei, valstij kompānija dividendes nemaksās.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Latvijas valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas piedāvājumu par Latvijas Dzelzceļa finanšu rezerves izveidi "slikto laiku" gadījumam, vēsta tvnet.lv.

Saskaņā ar valdības rīkojumu, uzņēmuma peļņa par 2017.-2021. gadu tiks atstāta LDz rīcībā un izmantota rezerves izveidei. Tas nozīmē, ka šajos gados iegūto peļņu uzņēmums varēs izmantot darbības attīstībai, dzelzceļu infrastruktūras projektu īstenošanai vai finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

Tāpat Ministru Kabinets izdeva rīkojumu, ka līdz 2022. gada LDz nemaksās valstij dividendes.

Premjerministrs Māris Kučinskis iepriekš paziņoja, ka Satiksmes ministrija piedāvājusi izveidot drošības fondu, kurā koncentrētos LDz peļņa "slikto laiku" atnākšanas gadījumam.

2017. gadā Latvijas dzelzceļu pārvadājumi samazinājās par 8,4%, salīdzinot ar 2016. gadu, un sastādīja 43,792 miljonus tonnu. Koncerna peļņa pirms nodokļu nomaksas 2017. gadā sastādīja 800 tūkstošus eiro. Paša LDz kapitāla apjoms gada beigās bija vienāds ar 315,2 miljoniem eiro — kopš 2016. gada beigām tas palielinājies par 23,2 miljoniem eiro.

Eirokomisijas vicepriekšsēdētājs Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka dzelzceļu tranzīta apjomu kritums jau ir ietekmējis Latvijas ekonomiskās prognozes.

"Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara prognozei Latvijas ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta 3.3%. Salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, Latvijas izaugsmes temps nedaudz samazināsies saistībā ar problēmām banku sektorā un dzelzceļa tranzīta kravu apjoma kritumu," uzrakstīja Dombrovskis savā Twitter lapā.

LDz neplāno atcelt projektus

Iepriekš Latvijas Dzelzceļa valdes loceklis Aivars Strakšas pastāstīja, ka tranzīta kravu apjoma samazināšanās apstākļos kompānija cer uz valdības finansējumu. Viņš norādīja, ka Latvija šodien ir viena no divām valstīm Eiropā, kur infrastruktūru joprojām uztur tikai no tiem līdzekļiem, kurus maksā biznesa pārvadātāji, citās valstīs daļu finansējuma piešķir budžets.

Tāpat Strakšas paziņoja, ka Latvijas Dzelzceļš tranzīta samazināšanās apstākļos neplāno mazināt infrastruktūras jaudu — terminālu jaudas samazinājušo ostu pieredze rāda, ka augstākajos periodos viņas ir spiestas atteikties no kravām, jo netiek galā, taču katra zaudētā tonna var nozīmēt pazaudētu nozares klientu.

Pēc viņa sacītā, plānos paliek gan elektrificēšana, gan pieņemšanas parka un šķirošanas kalniņa celtniecība Daugavpilī, otru sliežu ceļu celtniecība Mangaļsalā, vienota vadības centra izveide.    

25
Pēc temata
Krievija uzbūvēs dzelzceļu līdz Vīnei: Ķīnas preces ies apkārt Latvijai
Latvijas dzelzceļš pamazām atbrīvojas no darbiniekiem
Bez Krievijas kravām tūkstošiem ostu un LDz darbinieku varētu palikt uz ielas
Antāne par Latvijas tranzītu: nākamgad būs vēl sliktāk

Lavijā miris Covid-19 pacients

4
(atjaunots 13:52 13.07.2020)
Diennakts laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums, viens cilvēks miris. Patlaban valstī reģistrēti 1174 koronavīrusa gadījumi, 31 cilvēks miris.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 996 testi, fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums, viens cilvēks miris, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Mirušais paciens piederēja pie 90-95 gadu vecuma grupas, viņam bija vairākas hroniskas slimības.

Patlaban slimnīcās ārstējas 4 pacienti, vierns no viņiem ir smagā stāvoklī.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma valstī fiksēti 1174 Covid-19 gadījumi, izveseļojušies 1019 cilvēki, 31 pacients miris. Latvijā kopā veikti 169 943 izmeklējumi.

Iepriekš Pasaules veselības organizācijas speciālisti norādīja, ka cerība uz koronavīrusa ātru izzušanu ir ļoti maza. PVO ārkārtējo situāciju programmas vadītājs Maiks Raiens informēja, ka iespēja pilnībā atbrīvoties no vīrusa savā teritorijā ir tikai salu valstīm, taču pat tur liels ir risks, ka Covid-19 tiks ievazāta no citām valstīm, kad robežas atvērsies.

Raiens atzīmēja, ka koronavīrusa izplatības risks saglabāsies vienmēr. Vīruss var cirkulēt gan valsts iekšienē, gan iekļūt no citas teritorijas. Ievestas Covid-19 gadījumā inficēšanās būs reta, atliks tikai izolēt cilvēkus, lai izvairītos no uzliesmojuma. Daudz nopietnāku risku rada lieli saslimstības perēkļi, kas var veidoties pēc masu pasākumu apmeklējuma.

4
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā pastiprina pašizolācijā esošo iedzīvotāju kontroli un aicina ziņot par pārkāpējiem
Latvijā 8 jauni Covid-19 gadījumi: SPKC meklē autobusa Liepāja-Rīga pasažierus
SPKC pievieno vēl vienu valsti, no kuras ierodoties jāievēro pašizolācija
Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

Latvija var pārskatīt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

5
(atjaunots 13:18 13.07.2020)
14. jūlijā Latvijas valdība apspriedīs vīzu politiku attiecībā pret valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Iespējams, tiks mainīta vīzu izsniegšanas kārtība Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem – Covid-19 saslimstības rādītāj šajās valstīs vēl aizvien ir augsti, informēja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas programmā "Rīta panorāma".

Viņa pastāstīja, ka 14. jūlijā Latvijas Ārlietu ministrija iesniegs valdības sēdē ierosinājumus vīzu politikas jautājumos attiecībā pret valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem.

Viņķele atzina, ka pasažieru testēšanas intensitāte Rīgas lidostā bija zema, tomēr šajā gadījumā vajadzētu apsvērt, vai desmit iebraukušu pasažieru dēļ vajadzētu lidostā turēt veselu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi. Ministre atklāja, ka tiekot izvērtēta iespēja atvērt lidostā izmeklējumu punktu un lidosta ir gatava piesaistīt privāto laboratoriju, ja to nedarīs NMPD.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Ministru kabineta sēdē pievērsa ministru uzmanību Covid-19 ievesto gadījumu statistikai, it īpaši no Krievijas un Baltkrievijas. Ministrs skaidroja, ka lielākā daļa minēto valstu pilsoņu iebrauc Latvijā ar darba vīzām, piemēram, 39% izsniegti jūrniekiem. Daudzi ierodas ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Ministrs atgādināja, ka arī ārkārtējās situācijas periodā valstī tika ielaisti cilvēki ar termiņuzturēšanās atļaujām, un norādīja – viņš neesot pārliecināts, vai viņi ievēro divas nedēļas ilgu pašizolāciju.

Politiķis uzskata, ka Latvijai jāpārvērtē termiņuzturēšanās atļauju sistēma. Viņš ierosināja izskatīt šo jautājumu valdības sēdē 14. jūlijā.

Visiem, kuri ieradušies Latvijā no valstīm, kurās fiksēti vairāk nekā 15 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, jāievēro divas nedēļas ilga karantīna, tomēr Valsts policija atzina, ka iespējams kontrolēt tikai iebraucējus no Krievijas un Baltkrievijas – ES valstu pilsoņi ierodas valstī gandrīz nekontrolēti.

5
Tagi:
vīzas, Latvija, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas iedzīvotāji arvien biežāk brauc uz KF un ne tūrisma nolūkos: FDD skaidro iemeslus
Eiropas Parlaments atbalstīja: ES vienkāršos vīzu režīmu ar Baltkrieviju
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas