Oļegs Sisoļatins un Valentīna Muratova Rīgas apgabaltiesas sēdes laikā sakarā ar Aleksandra Gapoņenko lietu

Gasparjans: nepilsoņus Latvijā vēl piespiež pie sienas, bet Gapoņenko jau sēž cietumā

79
Lauztais līgums par šprotu piegādēm Krievijā, Vācijai pārdotais tranzīts un NATO karavīri – kas paliks Latvijā pēc "nepilsoņa" statusa atcelšanas.

RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Otrdien, 24. aprīlī Eiropas Parlamenta Petīciju komitejā notika noklausīšanās par Latvijas un Igaunijas nepilsoņu tiesībām. Pēc debatēm notika balsojums. Tikai vienas balss pietrūka, lai turpmāk "turētu petīciju atvērtu".

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik pastāstīja, ka viņu nepārsteidz tas, ka Eiropas Parlaments kārtējo reizi nav saskatījis neko sliktu nepilsoņa statusa pastāvēšanā Latvijā un Igaunijā.

"Kas tad ir, ka vairāk nekā 30% iedzīvotāju Latvijā ir nepilsoņi, viņi taču dzīvo, nevienu nenogalina… Tiesa, nepilsoņus tur piespiež pie sienas kā tikai var. Tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko jau sēž, pagaidām saņēmis 2 mēnešus aresta. Kā noprotu, viņš var sēdēt arī ilgāk saskņā ar pantu, ko viņam, domājams, grib inkriminēt," – paskaidroja situāciju Gasparjans.

Pēc viņa domām, Eiropas Parlaments vienkārši demonstrējis, cik tas ir demokrātisks, apspriežot jautājumu, kurš iekļauts sēžu dienas kārtībā. Noraidošs spriedums tajā bija nenovēršams: atzīstot Latvijas nepilsoņu gigantisko problēmu, Eiropas politiķi nostādīs sevi muļķīgā stāvoklī, jo šis jautājums pastāv jau kopš Padomju Savienības sabrukuma brīža.

Krievijas pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Kad pirmo reizi parādījās nepilsoņu problēma? Kopš Padomju Savienības sabrukuma. Vai tad Eiropas Parlaments 2018. gadā patiešām atjēgsies un teiks: paklau, te noskaidrojies, ka Latvijā un Igaunijā ir no politiskās dzīves pilnībā svītroti cilvēki, tā taču ir pilnīga patvaļa, kaut kas jālabo. Tikai izlabot to nekādi nevar, jo, pēc būtības, tā ir divu valstu pastāvēšanas jēga," – uzskata politologs.

Viņš paskaidroja, ka situācijā, ja Latvija un Igaunija ķersies pie pilsoņa statusa piešķiršanas nepilsoņiem, uzreiz parādīsies vairāki neērti jautājumi: kāpēc šajās valstīs sagrauti sakari ar Krieviju, ar kādu mērķi tika iznīcināta šo valstu ekonomika, kāpēc bija vajadzīga rusofobā politika, SS leģionāru marši, parādes, godināšana un tā tālāk. Gasparjans atzīmē, ka tas viss darīts, lai uzturētu nepilsoņu doktrīnu.

"Ja novākt visu šo rusofobiju, kas paliks Latvijas anamnēzē? Lauztais līgums par šprotu piegādēm Krievijā vai vāciešiem pārdotais tranzīts? Nepaliks absolūti nekā. Un Eiropas Parlaments to ļoti labi saprot," – teica politologs.

Viņš uzsvēra, ka pat gadījumā, ja EP deputāti pamanīs, ka ar nepilsoņu jautājumu Latvijā kaut kas nav kārtībā, visas viņu piezīmes tūlīt atspēkotas ar tādiem argumentiem, ka krievi iejaukšoties Latvijas Saeimas vēlēšanās un, iespējams, tieši ar savas aģentūras – to pašu nepilsoņu palīdzību.

"Iedomājieties sevi eirodeputātu vietā, kad no visām pusēm nāk informācija par iebrukumu. Ja nu vēl nepilsoņus pataisīt par pilsoņiem, kā lai cīnās ar šo iebrukumu," – piezīmēja Gasparjans.

No šī viedokļa viņš pieminēja Latvijas paziņojumus par to, ka valsts vairs neuzskata par nepieciešamiem papildu NATO spēkus savā teritorijā.

"Divdesmit gadus Latvija pieprasīja no NATO pastiprināt kontingentu, bija gatava atdot jebkuras zemes, klāstot, ka pirmās kaujas notikšot tieši Latvijas teritorijā, ja pēkšņi sāksies karš. Pēkšņi, bez brīdinājuma, Latvija saka, ka NATO karavīru tajā ir pietiekami. Drīzāk gan problēma ir tā, ka ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis no Baltijas valstīm naudu par aizsardzības pakalpojumiem. Bet naudas Latvijai nav," – pauda Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka, iespējams, daudziem tas nav zināms, taču arī tagad Baltijas valstis neapmaksā savu dalību NATO pilnībā, trūkstošo summu viņu vietā iemaksā Vācija. Tāpēc vienā jaukā dienā Latvijas valdība bija spiesta remdēt savu apetīti un teikt: paldies, tagad pietiek.

79
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (56)
Pēc temata
"Viņiem nepatīk, ka mani lasa Facebook": tiesībsargs Gapoņenko nokļuvis cietumā
Gasparjans: latvieši meklē pērkamus krievus
Ždanoka un Mitrofanovs gatavi galvot par Gapoņenko
Gasparjans: naudas un tranzīta vietā Latviju gaida pļauka no ES un Krievijas sankcijas
Tiesībsargs Gapoņenko izbeidzis bada streiku

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns