Oļegs Sisoļatins un Valentīna Muratova Rīgas apgabaltiesas sēdes laikā sakarā ar Aleksandra Gapoņenko lietu

Gasparjans: nepilsoņus Latvijā vēl piespiež pie sienas, bet Gapoņenko jau sēž cietumā

75
Lauztais līgums par šprotu piegādēm Krievijā, Vācijai pārdotais tranzīts un NATO karavīri – kas paliks Latvijā pēc "nepilsoņa" statusa atcelšanas.

RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Otrdien, 24. aprīlī Eiropas Parlamenta Petīciju komitejā notika noklausīšanās par Latvijas un Igaunijas nepilsoņu tiesībām. Pēc debatēm notika balsojums. Tikai vienas balss pietrūka, lai turpmāk "turētu petīciju atvērtu".

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik pastāstīja, ka viņu nepārsteidz tas, ka Eiropas Parlaments kārtējo reizi nav saskatījis neko sliktu nepilsoņa statusa pastāvēšanā Latvijā un Igaunijā.

"Kas tad ir, ka vairāk nekā 30% iedzīvotāju Latvijā ir nepilsoņi, viņi taču dzīvo, nevienu nenogalina… Tiesa, nepilsoņus tur piespiež pie sienas kā tikai var. Tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko jau sēž, pagaidām saņēmis 2 mēnešus aresta. Kā noprotu, viņš var sēdēt arī ilgāk saskņā ar pantu, ko viņam, domājams, grib inkriminēt," – paskaidroja situāciju Gasparjans.

Pēc viņa domām, Eiropas Parlaments vienkārši demonstrējis, cik tas ir demokrātisks, apspriežot jautājumu, kurš iekļauts sēžu dienas kārtībā. Noraidošs spriedums tajā bija nenovēršams: atzīstot Latvijas nepilsoņu gigantisko problēmu, Eiropas politiķi nostādīs sevi muļķīgā stāvoklī, jo šis jautājums pastāv jau kopš Padomju Savienības sabrukuma brīža.

Krievijas pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Kad pirmo reizi parādījās nepilsoņu problēma? Kopš Padomju Savienības sabrukuma. Vai tad Eiropas Parlaments 2018. gadā patiešām atjēgsies un teiks: paklau, te noskaidrojies, ka Latvijā un Igaunijā ir no politiskās dzīves pilnībā svītroti cilvēki, tā taču ir pilnīga patvaļa, kaut kas jālabo. Tikai izlabot to nekādi nevar, jo, pēc būtības, tā ir divu valstu pastāvēšanas jēga," – uzskata politologs.

Viņš paskaidroja, ka situācijā, ja Latvija un Igaunija ķersies pie pilsoņa statusa piešķiršanas nepilsoņiem, uzreiz parādīsies vairāki neērti jautājumi: kāpēc šajās valstīs sagrauti sakari ar Krieviju, ar kādu mērķi tika iznīcināta šo valstu ekonomika, kāpēc bija vajadzīga rusofobā politika, SS leģionāru marši, parādes, godināšana un tā tālāk. Gasparjans atzīmē, ka tas viss darīts, lai uzturētu nepilsoņu doktrīnu.

"Ja novākt visu šo rusofobiju, kas paliks Latvijas anamnēzē? Lauztais līgums par šprotu piegādēm Krievijā vai vāciešiem pārdotais tranzīts? Nepaliks absolūti nekā. Un Eiropas Parlaments to ļoti labi saprot," – teica politologs.

Viņš uzsvēra, ka pat gadījumā, ja EP deputāti pamanīs, ka ar nepilsoņu jautājumu Latvijā kaut kas nav kārtībā, visas viņu piezīmes tūlīt atspēkotas ar tādiem argumentiem, ka krievi iejaukšoties Latvijas Saeimas vēlēšanās un, iespējams, tieši ar savas aģentūras – to pašu nepilsoņu palīdzību.

"Iedomājieties sevi eirodeputātu vietā, kad no visām pusēm nāk informācija par iebrukumu. Ja nu vēl nepilsoņus pataisīt par pilsoņiem, kā lai cīnās ar šo iebrukumu," – piezīmēja Gasparjans.

No šī viedokļa viņš pieminēja Latvijas paziņojumus par to, ka valsts vairs neuzskata par nepieciešamiem papildu NATO spēkus savā teritorijā.

"Divdesmit gadus Latvija pieprasīja no NATO pastiprināt kontingentu, bija gatava atdot jebkuras zemes, klāstot, ka pirmās kaujas notikšot tieši Latvijas teritorijā, ja pēkšņi sāksies karš. Pēkšņi, bez brīdinājuma, Latvija saka, ka NATO karavīru tajā ir pietiekami. Drīzāk gan problēma ir tā, ka ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis no Baltijas valstīm naudu par aizsardzības pakalpojumiem. Bet naudas Latvijai nav," – pauda Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka, iespējams, daudziem tas nav zināms, taču arī tagad Baltijas valstis neapmaksā savu dalību NATO pilnībā, trūkstošo summu viņu vietā iemaksā Vācija. Tāpēc vienā jaukā dienā Latvijas valdība bija spiesta remdēt savu apetīti un teikt: paldies, tagad pietiek.

75
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
"Viņiem nepatīk, ka mani lasa Facebook": tiesībsargs Gapoņenko nokļuvis cietumā
Gasparjans: latvieši meklē pērkamus krievus
Ždanoka un Mitrofanovs gatavi galvot par Gapoņenko
Gasparjans: naudas un tranzīta vietā Latviju gaida pļauka no ES un Krievijas sankcijas
Tiesībsargs Gapoņenko izbeidzis bada streiku
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

23
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

23
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā
Bērns pie datora, foto no arhīva

Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana

19
(atjaunots 12:02 09.08.2020)
Attālināto mācību situācijā personālais dators kļūst par izglītības infrastruktūras neatņemamu daļu, tātad tas bērniem jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības rēķina, uzskata iniciatīvas autori.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss sākta parakstu vākšana petīcijai "Par izglītības ieguves formu brīvu izvēli", kas ierosina rūpīgāk reglamentēt skolēnu attālināto mācību jautājumu.

Iniciatīvas autori uzskata, ka bērnu tiesības attālināto mācību kontekstā nav pietiekami noteiktas likumdošanā. Viņi atzīmē, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas periodā informācijas tehnoloģiju pielietošanas pieaugums skolu izglītībā bija piespiedu pasākums.

"Nenoliedzami, ka digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītības organizācijā un personalizācijā. Arī turpmāk skolām, pedagogiem, skolēniem un ģimenēm jābūt tiesībām izmantot un eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām mācību procesā. Tomēr jaunas tehnoloģijas nes arī riskus – palielina nevienlīdzību izglītībā un var novest pie noteikta veida zināšanu vai kompetenču neapgūšanu.

Lai nodrošinātu labu izglītību visiem un izglītības sistēmas pielāgošanos mūsdienu izaicinājumiem, tehnoloģijām ir jābūt pieejamām, bet to izmantošanai – brīvprātīgai.

Tiem, kas grib un spēj, ir jānodrošina attālinātu mācību iespējas. Tiem, kas tam nav gatavi, ir jāgarantē tradicionālas izglītības ieguves formas.

Izglītības likumos ir jānodrošina izglītības ieguves formu brīva izvēle!" raksta iniciatīvas autori.

Lai aizsargātu bērnu un pedagogu tiesības, ieteikts izdarīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Pirmkārt, nepieciešams precīzāks klātienes izglītības formulējums, paredzot, ka tā ir izglītības ieguves forma, kuras ietvaros zināšanas tiek nododas ar personisku kontaktu, atrodoties vienā telpā. Otrkārt, petīcijas autori iesaka ieviest klātienes-attālinātu izglītības ieguves formu, kuras ietvaros apvienojas mijiedarbība klātienē un tālmācības metodes ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

Tāpat ieteikts piešķirt katram skolēnam tiesības apgūt mācību programmu klātienes formā. Vienlaikus skolēniem un viņu vecākiem ir jābūt tiesībām pāriet uz klātienes-attālinātām mācībām, bet skolām jābūt iespējai piedāvāt tādu formu ar plašu brīvību mācību procesa organizēšanā un adekvāta finansējuma garantijām.

Nav piemirsti arī skolēni, kas pandēmijas laikā nevarēja normāli mācīties attālināti, jo viņiem nebija laba datora. Autori iesaka paredzēt likumā, ka tālmācību situācijā personālais dators pieder pie izglītības pamata infrastruktūras un bērniem tas jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības līdzekļu rēķina.

"Iznākumā izglītības sistēma attīstīsies vienmērīgi, ļaujot saglabāt esošās labās lietas un kvalitatīvi ieviest inovācijas. Tad katrs skolēns un katra ģimene varēs atrast sev piemērotu izglītības ieguves formu," teikts petīcijā.

1. septembrī skolas atsāks darbu ierastajā režīmā, tomēr tām jābūt gatavām pāriet pie tālmācībām, ja epidemioloģiskās situācija pasliktināsies.

19
Tagi:
izglītība, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Esi gatavs: vecāko klašu audzēkņus varētu sagaidīt attālinātās mācības
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām