Piemiņas pasākums par godu Černobiļas AES avārijas 32. gadadienai

Apokalipse šodien: likvidatori no Latvijas par Černobiļas katastrofas sekām

22
(atjaunots 08:35 28.04.2018)
"Mēs ieradāmies uz tīrīšanu gadu pēc katastrofas, taču neko nezinājām par to, ka pirmie likvidatori ir miruši vai nopietni slimi. Taču drošības pasākumus jau redzējām visur, un tie biedēja".

RĪGA, 28. aprīlis — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas teritorijā pie Černobiļas traģēdijas piemiņas akmens notika izdzīvojušo katastrofas likvidatoru piemiņas pasākums. Deputāti un ārsti pateicās glābējiem un norādīja, ka šī traģēdija ir jāpatur prātā.

Šodien černobilieši Latvijā no valsts saņem lielākas dotācijas nekā avārijas seku likvidatori citās valstīs. Tomēr bieži vien veselības uzturēšanai ar to nepietiek. Pāris dienas intensīvas ārstēšanas itin vienkārši var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro. Dažkārt valsts uzņemas izdevumus, taču gadās, ka likvidators nesaņem nepieciešamo ārstēšanos, un nebūt ne visiem ir tūkstošiem eiro sanatorijai.

"Mēs labi pazīstam viens otru, jūs visi esat bieži viesi mūsu slimnīcā. Kā laba saimniece es jums saku: laipni lūgti! Protams, mēs vienmēr priecājamies jūs redzēt, un jums slimnīcas teritorijā ir īpašas privilēģijas. Taču labāk būtu, ja mūsu palīdzība jums nebūtu vajadzīga. Saskaņā ar mūsu slimnīcas statistiku, Černobiļas AES avārijas likvidators vidēji dažu nedēļu laikā saņēma apstarošanas devu, ko sadzīvē būtu saņēmis 50 gadu laikā. Tas ietekmēja veselību, un, paturot to prātā, mēs palīdzēsim jums, kā spēsim — šeit un tagad," — likvidatorus uzrunāja Stradiņa slimnīvas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

Памятное мероприятие, посвященное 32-й годовщине аварии на Чернобыльской АЭС
© Sputnik / Sergey Melkonov
Piemiņas pasākums par godu Černobiļas AES avārijas 32. gadadienai

Viņa uzsvēra, ka mediķiem, kuri ik dienas glābj cilvēku dzīvības, attieksme pret likvidatoriem ir īpaša, jo viņi, riskējot ar savu veselību, glābuši visus.

Neviens nav palicis starp dzīvajiem

Saeimas deputāts no Reģionu partijas Mārtiņš Šics, kurš strādāja kā mediķis kopā ar glābējiem kopš katastrofas pirmajām dienām, pastāstīja, ka lielākie zaudējumi bija pirmo likvidatoru pulkā.

"Pirmo likvidatoru starpā no Latvijas tur nokļuva ugunsdzēsēji no Daugavpils un Rēzeknes. Tie bija parasti puiši, līdz šim visbiežāk viņi dzēsa koka būdiņas un kūlu. Pirmajās dienās organizācija bija šausmīga, un cilvēki, nesaprasdami, kādus draudus nes radiācija, gandrīz nemaz no tās neaizsargājās. Dzīvoja teltīs piesārņotos laukos. No tās partijas neizdzīvoja gandrīz neviens, tāpat kā no citām partijām, ko katastrofas likvidācijai sūtīja no citām republikām," — atcerējās Šics.

Памятное мероприятие, посвященное 32-й годовщине аварии на Чернобыльской АЭС
© Sputnik / Sergey Melkonov
Piemiņas pasākums par godu Černobiļas AES avārijas 32. gadadienai

Salīdzinot avārijas Fukusimā un Černobiļā, Šics atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Černobiļas AES traģēdija aiznesa daudz vairāk dzīvību, jo Fukusimā vispirms domāja par cilvēku glābšanu.

Politiķis pastāstīja, ka pēc Fukusimas katastrofas radiācija izplatījās plašā teritorijā, taču aizgāja okeānā un izšķīda. Pēc Černobiļas traģēdijas cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzība bija organizēta ļoti vāji, un nevienam pat prātā neienāca iznīcināt radiācijas piesārņoto labību, kas bija paredzēta govju un cīku barībai.

Piesārņotais gaiss bija tīrs un caurspīdīgs

"Atceros to neskaidro trauksmes sajūtu. Mani nosūtīja uz tīrīšanu kā maiņās komandieri. Mūsu iecirknis atradās 200 metru attālumā no uzsprāgušā bloka. Mēs novācām radiācijas skartās caurules un dažādas tehniskas iekārtas stacijā. Apbērām ar smiltīm radiācijas piesūkušās šķembas. Uz tīrīšanu braucām gadu pēc katastrofas, taču neko nezinājām par to, ka pirmie likvidatori ir miruši vai nopietni slimo. Taču drošības pasākumus jau redzējām visur, un tie biedēja," — Sputnik Latvija pastāstīja Jānis Pētersons.

Viņš atcerējās, ka gadu pēc avārijas jau bija skaidrs, no kā zonā jābīstas, taču kaimiņpilsētās cilvēki joprojām dzīvoja ierasto dzīvi.

Ликвидатор аварии на Чернобыльской АЭС Янис Петерсонс
© Sputnik / Sergey Melkonov
Černobiļas ĀES avārijas likvidators Jānis Pētersons

"Pat gaiss radioaktīvā piesārņojuma zonā bija citāds. Tas bija tīrāks, caurspīdīgāks. Putekņi labi uzsūc radiāciju, un to pieplacināja pie zemes visos iespējamos veidos. Ceļmalas bija aplietas ar kaut kādu soļarku. Asfaltētos ceļus visu laiku aplaistīja ar ūdeni. Visiem likvidatoriem lika nēsāt lētu respiratoru "lapiņas". Visur bija pamestas mašīnas, un tas biedēja. Tās, kas strādāja, bija pašrocīgi pārtaisītas — kabīnes apšūtas ar svina plāksnēm. Zonā jau bija skaidrs, no kā jābaidās. Bet kaimiņu pilsētās turpinājās ierastā dzīve. Kad braucām uz pastu kaimiņpilsētā 30 km attālumā, redzējām, kā sievietes rakņājas dārzos, smiltīs spēlējas bērni. Esmu gandrīz pārliecināts, ka viņiem visiem bija sekas," — viņš atcerējās.

Ja nu rīt sāksies karš

Avārijas seku likvidators ģenerālis Ivašovs sūdzējās, ka cilvēki ir aizmirsuši Černobiļas traģēdiju un vairs netic tāda mēroga tehnogēnas katastrofas iespējai.

"Cilvēki nezina, ko nozīmē radiācijas piesārņojuma draudi. Nesen sēdēju parkā, un pie manis pienāca skolēni. Ieraudzīja apbalvojumus, vaicāja, par ko esmu tos saņēmis. Es atbildu, ka tie ir par Černobiļu. Bet viņi prasa, kur tas ir, vai tas ir "Anglijā, kā Liverpūle?". Neko nezina, saprotiet, nezina. Un kā pasargāties no radiācijas, ja nu kas atgadīsies, to arī nezina. Ja rīt kaut kas notiks, līdz mūsu gadiem nenodzīvos," — teica ģenerālis.

Viņa pārdzīvojumi sabalsojas ar Rīgas domes pārstāvja Sandra Bergmaņa uzrunu, kurš atzīmēja, ka patlaban cilvēce dzīvo laikā, kad atkal un atkal skan pasaules kara tēma.

Депутат Рижской Думы Сандрис Бергманис
© Sputnik / Sergey Melkonov
Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis

Viņš atzina, ka visi saprot: trešais pasaules karš var kļūt par pēdējo cilvēcei, ka tiks likti lietā kodolieroči. Politiķis teica, ka mums atliek tikai cerēt, ka lielvalstu vadītājiem pietiks gudrības un apokalipse nesāksies.

Bergmanis uzsvēra, ka Černobiļas katastrofas likvidatoru varoņdarbu aizmirst nedrīkst, lai nepieļautu vēl ļaunāku traģēdiju.

Памятное мероприятие, посвященное 32-й годовщине аварии на Чернобыльской АЭС
© Sputnik / Sergey Melkonov
Piemiņas pasākums par godu Černobiļas AES avārijas 32. gadadienai

 

22
Pēc temata
Černobiļas mācība: Latvija atceras tos, kurš ar savas dzīvības cenu glāba pasauli
Šeit dzīvot nevar: Černobiļas zona 31 gadu pēc katastrofas
Černobiļa un mirusī pilsēta Pripete
Amerikāņu telekanāls Lietuvā uzfilmēs seriālu par Černobiļu