Danske Bank.

Danske Bank aiziet no Baltijas

114
(atjaunots 18:33 26.04.2018)
Danske Bank pārstās paplašināt sadarbību ar klientiem Baltijā, neizsniegs jaunus kredītus un nenoslēgs jaunus līgumus; pēc aktīvu apjoma Danske filiāle 2017. gadā bija devītā lielākā Latvijas banka.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Danske Bank slēgs klientu apkalpošanu Baltijas valstīs, paziņoja Danske Bank Latvijas filiāles komunikācijas nodaļas vadītāja v.i. Zane Strade, vēsta Dienas Bizness.

"Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniska apmēru samazināšanas ceļā. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem," teica Strade, piebilstot, ka steidzamu izmaiņu esošajiem klientu nebūs.

Visi noslēgtie kredītu, depozītu un citu pakalpojumu līgumi paliks spēkā, ikdienas pakalpojumi arī tiks nodrošināti līdz sekojošiem paziņojumiem. Taču banka pārstās paplašināt sadarbību ar klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus līgumus.

"Vietējiem klientiem šobrīd nekas nav jādara, jo mēs turpināsim viņus apkalpot kā ierasts. Par jebkādām izmaiņām "Danske Bank" informēs vietējos klientus ļoti laicīgi," pateica Strade.

Pēc bankas pārstāvju sacītā, Danske Bank Baltijā turpmāk koncentrēsies tikai uz Skandināvu klientu meitas uzņēmumu atbalsta, kā arī uz globālām kompānijām ar biznesa daļu Skandināvijā.

Pēc vecākā vadošā grupas viceprezidenta, starptautisko klientu apkalpošanas vadītāja Frederika Bjorna sacītā, banka harmonizē savu modeli, lai Baltijas valstīs tas būtu tāds pats kā Vācijā un Polijā.

2016. gadā Danske Bank jau atteicās no mazumtirdzniecības banku biznesa Baltijas valstīs, kurš Lietuvā un Latvijā pārgāja pie Swedbank grupas. Lietuvā un Latvijā Danske šobrīd sniedz tikai korporatīvos un privātos bankas pakalpojumus.

Tāpat tika ziņots, ka Igaunijas un Dānijas regulatori izmeklē ziņas par naudas atmazgāšanu Igaunijas Danske Bank filiālē. Saskaņā ar Berlingske un The Guardian izdevumu datiem, Danske Bank darbinieki jau 2013. gada vasarā atklāja, ka britu kompānija Lantana Trade LLP sniegusi nepatiesus datus un apgalvojusi, ka tai neesot būtiska finanšu apgrozījuma. Tika noskaidrots, ka kompānijai ir milzīgi depozīti, un katru dienu tā veica miljoniem eiro operācijas. Lantana konts Danske Bank tika atvērts 2012. gada beigās un nostrādāja 11 mēnešus. Lantana gala beneficiāru identiskums tika paslēpts aiz ofšoru firmām Māršala un Seišeļu salās.

Kaut gan banka jau 2013. gadā bija potenciālā noteikumu pārkāpumu un naudas atmazgāšanas lietas kursā, pamatīgu izmeklēšanu sakarā ar Igaunijas filiāles darbību uzsāka tikai 2017. gadā. Bankas bezdarbība attiecībā uz kompāniju ir finanšu inspekcijas pretenziju priekšmets pret banku.

Aprīļa sākumā Danske Bank valdes loceklis Lars Mirks, kurš kopš 2012. gada atbildēja par bankas biznesa darbību Baltijas valstīs, atkāpās no amata sakarā ar īstenoto izmeklēšanu pret bankas Igaunijas filiāli.    

114
Pēc temata
Dombrovskis: Latvijai nācās atbildēt uz jautājumiem par naudas atmazgāšanu
Bankas ABLV stāsts varētu atkārtoties Igaunijā
Eirodeputāts no Latvijas apkaros naudas atmazgāšanu
Borovkovs: ASV "aprok" bankas Latvijā, bet tā tikai noliec galvu
Latvijas televīzija, foto no arhīva

Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā

5
(atjaunots 10:23 30.05.2020)
Šogad Latvijā slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu krievvalodīgo auditorijai, no 2021. gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. No nākamā gada 1. janvāra telekanālā LTV7 nebūs raidījumu krievu valodā, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Pēc viņa sacītā, telekanāla reitingi "varētu būt labāki".

Āboliņš paziņoja, ka nacionālo mazākumtautību saturam sabiedriskajos medijos ir jābūt, un tas tiks pārcelts Internetā, speciālā platformā uz lsm.lv bāzes, savukārt LTV7 kļūs par kanālu latviešu valodā. NEPLP vadītājs, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", pauda pārliecību, ka sasniegt nacionālo mazākumtautību auditorijas izdosies tieši šādā multimediju platformā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanas ieradumu izmaiņas.

Āboliņa paziņojumu radio Baltkom ēterā komentēja bijusī NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka. Pēc viņas sacītā, Āboliņa vārdi kļuva par pārsteigumu pat pašai Latvijas Televīzijas vadībai. Līdaka atzīmēja, ka naudas multimediju platformas projekta īstenošanai satura izveidošanai krievu valodā nav, un paziņojumam ir politiska nokrāsa.

"Šis jau nav pirmais un ne pēdējais mēģinājums izmainīt LTV7 apraides tīklu. Es uzskatu, ka šīs NEPLP paziņojums lielākā mērā ir gribas paušanas, nevis reāla iespēja to izdarīt. Tie ir politiski lozungi, jo, ja paskatās uz Latvijas Televīzijas gatavību to īstenot, nekādu priekšnoteikumu tam nav. Pirmkārt, tas ir ļoti atkarīgs no naudas, otrkārt, pati Latvijas Televīzija ir vieglā apmulsumā saistībā ar to, ka šāds paziņojums parādījies publiskā telpā," sacīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, Āboliņa paziņojums kārtējo reizi izcēla pretrunas: no vienas puses, Latvijā runā par vēlmi slēgt krievu apraidi, no citas puses, – ka krievu ziņas ir jāatstāj.

Līdaka atgādināja, ka jau ir mainījies apraides tīkls Pirmajā Baltijas kanālā. Ja tagad arī LTV7 atteiksies no krievvalodīgā satura, tas vēl vairāk samazinās krievvalodīgās auditorijas iespējas Latvijā saņemt informāciju televīzijā dzimtajā valodā.

Protams, ir arī citas iespējas, un te ir svarīgi, kā attīstīsies krievu apraide sabiedriskās televīzijas Interneta telpā, atzīmēja Līdaka. "Taču budžetā tam nav naudas. Runā, ka it kā tas tiks finansēts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem, taču es uzskatu, ka tas nav iespējams," sacīja Līdaka.

Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Ļubova Švecova, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka viņai ir grūti izskaidrot šādu regulatora rīcību.

"Šogad, galvenokārt specdienestu rīcības dēļ, krievvalodīgajai auditorijai slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu. No nākamā gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7… Man ir grūti rast loģisku izskaidrojumu šādai rīcībai," uzrakstīja viņa savā Facebook lapā.

5
Tagi:
mediji, krievu valoda, Latvijas Televīzija
Pēc temata
Paiders: LTV pārvērtās ministru kanālā
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV
Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs

Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem

9
(atjaunots 10:22 30.05.2020)
Kādēļ Levitam patīk nosodīt citus un kādēļ varai ir izdevīga sašķelta sabiedrība, pastāstīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Tiesneša mantija atstājusi pārāk lielu nospiedumu prezidenta runā un rīcībā, atzīmēja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs Neatkarīgā Rīta Avīze intervijā, komentējot Egila Levita vārdus par to, ka 9. maijs nav Latvijā atzīmējami svētki, tādēļ patriotiem to nevajadzētu atzīmēt.

"Egilam Levitam ļoti patīk tiesāt un bārties. Būtu labāk, ja varētu sajust, ka viņš tos tiesājamos un baramos arī kaut kā mīl," atzīmēja Urbanovičs.

Viņam gribētos, lai valsts vadītājs nepamāca Latvijas iedzīvotājus kā svešiniekus.

"Viņa runās vēstījums ir tāds, ka viņš vienīgais zina, kā ir labi, kas ir pareizi, un viņš zina, kuriem ir taisnība, kuriem nav taisnība a priori," uzskata "Saskaņas" līderis.

Urbanovičs uzskata, ka Latvijas sabiedrībai pietrūkst saskaņas un cieņas.

"Egils Levits savā inaugurācijas runā solīja būt prezidents visai tautai. Latvijas tauta ir etniski daudzveidīga - tā nav tas pats, kas latviešu tauta. Ir dažādas vēsturiskās atmiņas.

Mums Latvijā trūkst tā, ko pāris reizes gadā dzied valsts "dārgākais koris" jeb Saeima. Šajā dziesmā tiek lūgta svētība no Dieva. Es kā viens no šā kora dalībniekiem ieklausos šajos vārdos. Tur ir dažos vārdos pateikta liela doma. Mēs lūdzam svētību, bet svētība nāk aiz mīlestības, pēc piedošanas.

Tāpēc prezidenta vārdi, kurus var saprast tā, ka vieni ir sliktie tāpēc, ka viņiem ir nepareiza atmiņa, nedod labu rezultātu. Tādā veidā nevar mainīt to cilvēku viedokli, kas svin 9. maiju. Tā var tikai izraisīt viņu dusmas un īgnumu.

Diemžēl varai ir izdevīga sašķelta sabiedrība - lai latvieši un krievi būtu aizņemti ar savstarpēju apsaukāšanos un neko nevaicātu varai," apkopoja sacīto Urbanovičs.

Kā jau atzīmēja Sputnik Latvija, Uzvaras diena Rīgā tradicionāli tiek ļoti plaši svinēta, taču šogad pasākumus nācās atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ. Tomēr daudzi cilvēki dienas garumā individuālā kārtā atnāca pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem, lai noliktu ziedus piemiņā par padomju kareivju varoņdarbu.

Daļa valdošo politiķu palika neapmierināti ar to, ka policija neierobežoja piekļuvi piemineklim, taču IeM atzīmēja, ka sociālā distance tika ievērota, savukārt pamata cilvēku aizdzīšanai nebija.

9
Tagi:
Saskaņa, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Nekādu šķirbiņu un sodi skatītājiem: Levits pieprasa stingru likumu par PSRS formu
Sapņos viss ir iespējams: KF vēstniecība par Levita paziņojumu attiecībā uz 9. maiju
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti

0
(atjaunots 14:05 30.05.2020)
Baltkrievijas līderis piemēra kārtā minēja kaimiņvalsti, kur iepriekšējā valsts vadītāja bija Daļa Gribauskaite.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka sabiedrība vēl nav gatava, lai sieviete kļūtu par valsts vadītāju. Šādu viedokli viņš pauda piektdien, apmeklējot Minskas Traktoru rūpnīcu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Baltkrievijas prezidenta preses dienestu.

Viņš paziņoja, ka Baltkrievijā "Konstitūcija neder sievietei". Piemēra kārtā Lukašenko minēja kaimiņu Lietuvu, kur iepriekšējā prezidente 10 gadu garumā bija Daļa Gribauskaite.

"Un mums sabiedrība nav nobriedusi, lai balsotu par sievieti. Jo pie mums pēc Konstitūcijas prezidentam piemīt stipra vara. Pie mums nav Lietuva. Tur prezidente bija Daļa Gribauskaite, atnāca, pasmaidīja, pasēdēja un aizgāja. Ne par ko neatbild, jo tur ir parlamentāra republika. Pie mums tā nav. Prezidents būs vecis, es par to esmu absolūti drošs," teic Baltkrievijas līderis.

Lukašenko izteicieni ir saistīti ar rakstu Krievijas izdevumā "Kommersant", kurā tiek minēts baltkrievu blogeris Sergejs Tihanovskis. Viņš iepriekš plānoja piedalīties prezidenta kampaņā, taču nespēja piereģistrēt iniciatīvas grupu parakstu vākšanai savas kandidatūras izvirzīšanas atbalstam, jo tobrīd izcieta administratīvo arestu. Tikmēr iniciatīvas grupu reģistrēja viņa sieva Svetlana, kas šobrīd tiek izvirzīta prezidentam amatam.

"Skatos uz šo rakstu. Un jau ausis izbāzušās šim cilvēkam. Viņš pat nav prezidenta amata kandidāts, par sievu tur priecājas. Saprot taču, ka par sievu neviens Baltkrievijā nenobalsos," paziņoja Lukašenko.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām jānotiek šī gada 9. augustā. Lai tiktu izvirzītam, prezidenta amata kandidātam ir jāsavāc vismaz 100 tūkstoši parakstu. Pašlaik ar to nodarbojas iniciatīvu grupas, tai skaitā politiskajā kampaņā piedalās trīs sievietes.

Pati kandidātu izvirzīšana notiks no 20. jūnija līdz 4. jūlijam, savukārt reģistrācija – no 5. līdz 14. jūlijam.

0
Tagi:
Baltkrievija, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Lukašenko uzaicināja bijušās PSRS valstu vadītājus apmeklēt Uzvaras dienas parādi Minskā
Pat nepārdzīvojiet: Lukašenko apgalvo, ka Baltkrievijā no Covid-19 neviens nenomirs
Lukašenko nospraudis uzdevumu atrast naftu Baltijas valstīs