Danske Bank.

Danske Bank aiziet no Baltijas

119
(atjaunots 18:33 26.04.2018)
Danske Bank pārstās paplašināt sadarbību ar klientiem Baltijā, neizsniegs jaunus kredītus un nenoslēgs jaunus līgumus; pēc aktīvu apjoma Danske filiāle 2017. gadā bija devītā lielākā Latvijas banka.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Danske Bank slēgs klientu apkalpošanu Baltijas valstīs, paziņoja Danske Bank Latvijas filiāles komunikācijas nodaļas vadītāja v.i. Zane Strade, vēsta Dienas Bizness.

"Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniska apmēru samazināšanas ceļā. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem," teica Strade, piebilstot, ka steidzamu izmaiņu esošajiem klientu nebūs.

Visi noslēgtie kredītu, depozītu un citu pakalpojumu līgumi paliks spēkā, ikdienas pakalpojumi arī tiks nodrošināti līdz sekojošiem paziņojumiem. Taču banka pārstās paplašināt sadarbību ar klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus līgumus.

"Vietējiem klientiem šobrīd nekas nav jādara, jo mēs turpināsim viņus apkalpot kā ierasts. Par jebkādām izmaiņām "Danske Bank" informēs vietējos klientus ļoti laicīgi," pateica Strade.

Pēc bankas pārstāvju sacītā, Danske Bank Baltijā turpmāk koncentrēsies tikai uz Skandināvu klientu meitas uzņēmumu atbalsta, kā arī uz globālām kompānijām ar biznesa daļu Skandināvijā.

Pēc vecākā vadošā grupas viceprezidenta, starptautisko klientu apkalpošanas vadītāja Frederika Bjorna sacītā, banka harmonizē savu modeli, lai Baltijas valstīs tas būtu tāds pats kā Vācijā un Polijā.

2016. gadā Danske Bank jau atteicās no mazumtirdzniecības banku biznesa Baltijas valstīs, kurš Lietuvā un Latvijā pārgāja pie Swedbank grupas. Lietuvā un Latvijā Danske šobrīd sniedz tikai korporatīvos un privātos bankas pakalpojumus.

Tāpat tika ziņots, ka Igaunijas un Dānijas regulatori izmeklē ziņas par naudas atmazgāšanu Igaunijas Danske Bank filiālē. Saskaņā ar Berlingske un The Guardian izdevumu datiem, Danske Bank darbinieki jau 2013. gada vasarā atklāja, ka britu kompānija Lantana Trade LLP sniegusi nepatiesus datus un apgalvojusi, ka tai neesot būtiska finanšu apgrozījuma. Tika noskaidrots, ka kompānijai ir milzīgi depozīti, un katru dienu tā veica miljoniem eiro operācijas. Lantana konts Danske Bank tika atvērts 2012. gada beigās un nostrādāja 11 mēnešus. Lantana gala beneficiāru identiskums tika paslēpts aiz ofšoru firmām Māršala un Seišeļu salās.

Kaut gan banka jau 2013. gadā bija potenciālā noteikumu pārkāpumu un naudas atmazgāšanas lietas kursā, pamatīgu izmeklēšanu sakarā ar Igaunijas filiāles darbību uzsāka tikai 2017. gadā. Bankas bezdarbība attiecībā uz kompāniju ir finanšu inspekcijas pretenziju priekšmets pret banku.

Aprīļa sākumā Danske Bank valdes loceklis Lars Mirks, kurš kopš 2012. gada atbildēja par bankas biznesa darbību Baltijas valstīs, atkāpās no amata sakarā ar īstenoto izmeklēšanu pret bankas Igaunijas filiāli.    

119
Pēc temata
Dombrovskis: Latvijai nācās atbildēt uz jautājumiem par naudas atmazgāšanu
Bankas ABLV stāsts varētu atkārtoties Igaunijā
Eirodeputāts no Latvijas apkaros naudas atmazgāšanu
Borovkovs: ASV "aprok" bankas Latvijā, bet tā tikai noliec galvu
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

8
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

8
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

6
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

6
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs

Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, valsts atbildēs uz ES sankcijām

0
(atjaunots 16:13 19.09.2020)
Minska neiniciēs attiecību pasliktināšanos ar svarīgu partneri – Eiropas Savienību, taču viennozīmīgi ir gatava sniegt adekvātu atbildi uz šāda veida graujošām darbībām.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Baltkrievija ir gatava veikt atbildes pasākumus gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ierobežojošos pasākumus, paziņoja republikas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.

Eiropas Parlamenta deputāti pēc 14.-17. septembra plenārsesijas pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Dokumentā teikts, ka Eiropas parlamentārieši neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus un neuzskata Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Eiropas Parlaments atbalsta sankciju ieviešanu pret Lukašenko, tiek atzīmēts rezolūcijā.

"Protams, gadījumā, ja pret Baltkrieviju tiks pieņemti kaut kādi sankciju pasākumi, tad, domāju, arī Baltkrievijas valsts spers attiecīgus soļus, kas saistīti ar valstu iekšpolitisko funkcionēšanu," paziņoja Makejs.

Pēc Baltkrievijas ĀM vadītāja sacītā, pasākumi var skart gan politisko sistēmu, gan Baltkrievijā akreditēto ārvalstu mediju funkcionēšanu, kā arī citus virzienus.

Makejs atgādināja, ka ES valstu ārlietu ministri 21. septembrī sapulcēsies, lai apspriestu sankcijas attiecībā pret Baltkrievijas oficiālajām amatpersonām.

"Mēs esam gatavi tam. Mēs nekad neiniciēsim kaut kādas darbības, kas tiek virzītas uz attiecību pasliktināšanu ar mūsu svarīgo partneri – Eiropas Savienību – un atsevišķām dalībvalstīm. Taču mēs viennozīmīgi esam gatavi tam, lai sniegtu adekvātu atbildi šāda veida graujošajām darbībām," uzsvēra Baltkrievijas ĀM vadītājs.

Baltkrievijā joprojām nerimstas protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko. Opozīcija nepiekrita rezultātiem un aicināja organizēt atkārtotu balsojumu. Ar mērķi "nodot varu" Baltkrievijā radīta opozīcijas koordinācijas padome. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tā apdraud Baltkrievijas valstiskumu un ierosināja krimināllietu.

Baltijas valstis augusta beigās ieviesa personālās sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, kuras, viņuprāt, it kā ir saistītas ar vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un nežēlīgu mierīgo protestu apspiešanu. Pirmajās dienās kārtības sargi pielietoja spēka metodes akciju padzīšanai, tikai aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ziņots par simtiem cietušo un trim bojāgājušajiem. Vēlāk kārtības sargi atteicās no protestu apspiešanas.

0
Tagi:
sankcijas, ES, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus