Jaunsargi

"Zarnica" aiz atslēgas: Latvijas skolniekus paglābs no Krievijas "vervēšanas"

49
(atjaunots 08:19 26.04.2018)
Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi neļaus Latvijas skolniekiem spēlēt "Zarnicu" Krievijā, taču deputāti jau ir gatavi nodrošināt viņiem militārās nometnes valsts teritorijā.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Latvijas jauniešu dalība militarizētās nometnēs Krievijas Federācijas teritorijā ir absolūti nepieļaujama un ir jābūt ierobežotai ar likumu, paziņoja deputāts un Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Kārlis Seržants Latvijas Radio Ziņu dienestam.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrības lietu komisijas deputāti 24. aprīlī ar balsu vairākumu pieņēma 29 bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus. Grozījumi nodoti Saeimas izskatīšanai trešajā, jau galīgajā lasījumā.

Kā atzīmē radiostacijas korespondente Svetlana Gintere, visasākās diskusijas Saeimā izraisīja 21. un 22. grozījums, kurus iesniedza Seržants. Saskaņā ar šiem grozījumiem, bērns, jaunāks skolnieks vai pusaudzis drīkst piedalīties tikai tādos pasākumos, kuri neapdraud viņa drošību, un deputāts neslēpj, no kurienes, pēc viņa domām, izriet draudi.

"Varu pateikt tieši: likums virzīts uz to, lai mūsu pilsoņi, mūsu iedzīvotāji nebraukātu uz kaut kādām nometnēm Krievijā, uz kaut kādām pēcpadomju telpām. Jo mēs redzam, kas Krievija notiek ar to militarizāciju. Tur jau bērnu dārzā, es atvainojos, formastērpos staigā ar Georga lentītēm. Mūsu jaunieši nonāk Krievijas ietekmē," paziņoja Seržants.

Cilvēktiesību komisijas loceklim deputātam Igoram Zujevam grozījumi izraisīja iebildumu. Jo problēma, pēc viņa domām, nav valstī, bet konkrētos cilvēkos, kuri varētu darboties jebkuras valsts teritorijā.

"(Grozījumi) skanēs apmēram tā: Latvijas bērniem būs aizliegts piedalīties militarizētās spēlēs visās teritorijās, izņemot tās valstis, ar kurām ir parakstīts līgums par dubultpilsonību… Mēs saprotam, ka tas nozīmē: Krievijā — aizliegt… Un, ja tās pašas Brazīlijas teritorijā tās pašas spēles rīkos krievu virsnieki, pieņemsim — kā tad tas būtu jāizskata? Vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Tādēļ mēs šo jautājumu atlikām," paskaidroja Zujevs.

Par šādu grozījumu iesniegšanas ieganstu, kā viņš uzskata, kļuva spēle "Zarnica".

"(Tas) tiek pasniegts tā, (ka) it kā censtos savervēt (mūsu jauniešus). Cik man ir zināms, no Latgales bērni ir braukuši uz Krieviju, tur piedalījušies šādos, nu, ne bērnu pasākumos, tā saucamās Zarnicās, vai kā viņas tur pie viņiem saucās, es neatceros. Vadībai, acīmredzami, nepatika, ka bērni izbrauc, spēlē militārās spēles, vēl jo vairāk — Krievijas teritorijā," pastāstīja viņš.

Skeptiski pret grozījumiem attiecās arī citi deputāti — piemēram, deputāts Artuss Kaimiņš, kurš vispār nosauca tos par priekšvēlēšanu populismu. Neskatoties uz to, grozījumu ar balsu vairākumu tika pieņemti un nodoti galīgajam lasījumam Saeimā.

Taču bez militārajām nometnēm Latvijas skolnieki nepaliks: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija piedāvāja sagatavot Saeimas lēmuma projektu par militārās mācības ieviešanu kā obligāto mācību priekšmetu.

Deputāti bija vienisprātis, ka militārās lietas teorētiskā daļa ir jāpasniedz 10. un 11. klasēs, savukārt militārās nometnes ir jāorganizē pēc 11. klases, nevis pēc 12. klases, kā tas bija plānots iepriekš. Militārās lietas teorētiskā apmācība būs obligāts mācību priekšmets, taču praktisko daļu nevar padarīt par obligātu, jo, kā noteica deputāti, iesaistītās puses neesot tam gatavas.

Aizsardzības ministrija jau aprēķinājusi, ka šāda obligātā mācību priekšmeta ieviešana skolās izmaksās valstij apmēram 17 miljonus eiro. tiesa, šobrīd ir grūti teikt, kāds finansējums būs nepieciešams, ja priekšmets tomēr tiks ieviests kā izvēles priekšmets, jo nav zināms, cik skolas iesniegtu pieteikumu tā ieviešanai.

Kā jau ziņoja Sputnik Latvija, pērn Latvijas ĀM pieprasīja starptautiskā bērnu centra "Artek" vadībai Krimā ziņas par Latvijas bērniem, kuri apmeklējuši nometni. "Artek" vadība datus nesniedza un pārsūtīja Latvijas pieprasījumu Krievijas ĀM.    

49
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus
Vējonis: armija un zemessargi – Latvijas drošības garants
Igauņi gatavojas partizānu karam
Zemessargs aicina Latvijas dāmas netikties ar vīriešiem, kuri nav Zemessardzē
Lācis, foto no arhīva

Lācis saplosījis govi fermera saimniecībā

24
(atjaunots 15:55 08.08.2020)
Lācis apmeties Alūksnes novadā un izposta dravas. Tagad tas ticis klāt pat saimnieka govij, ko pēc uzbrukuma nācies nokaut.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Iedzīvotāji aizvien biežāk novēro lāču valsts teritorijā. Dažkārt tikšanās ar ķepaiņiem tomēr sagādā nevis jaukas fotogrāfijas sociālajos tīklos, bet gan īstas šausmas.

Aizvadītajā nedēļā kādā zemnieku saimniecībā Alūksnes novadā notika ļoti nepatīkams incidents BВ.lv. Saimniecības īpašniekiem tas beidzies ar govs zaudējumu.

Saimniece Iveta pastāstīja: apkaimē visi zināja, ka kaut kur turpat klīst lācis. Dzīvnieks jau bija sapostījis dravu kaimiņos. Tomēr šoreiz lāča klātbūtni izjutusi arī viņa pati.

No rīta lopu aplokā sieviete ieraudzīja paralizētu govi ar nagu plēstām brūcēm. Tās skaidri liecināja – uzbrucis plēsīgs zvērs. Pie tam Iveta konstatēja, ka runa ir tieši par lāci.

Plēsējs bija uzbrucis vislielākajai govij, taču tā no rīta vēl bija dzīva, lai arī glābt to vairs nebija iespējams. Paralizēto dzīvnieku saimnieki bija spiesti nokaut gaļā.

Pie tam sarunā Iveta norādīja, ka risinājuma zemniekiem, kuri spiesti dzīvot kaimiņos ar bīstamo plēsēju, nav – lāči ir aizsargājami dzīvnieki.

Lācis
© Sputnik / Владимир Астапкович

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

24
Tagi:
Latvija, lācis
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Pandēmijas dēļ tukšajā Tallinā ienākuši lāči
Krievijas lācis ticis Valgas varasiestāžu rokās
Stacionārs fotoradars Juglas ielā Rīgā, foto no arhīva

Autovadītājiem pastāstīja, izvairīties no dubulta soda

18
(atjaunots 15:40 08.08.2020)
Tagad sods par CSN pārkāpumu jāapmaksā mēneša laikā, tomēr, lai paspētu laikus, jāpārliecinās, vai kompetentie dienesti var ar jums sazināties.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Autovadītājus aicina aktualizēt savu kontaktinformāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijas vietnē, lai savlaicīgi saņemtu informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vēsta lsm.lv.

No jūlija sākuma spēkā stājušies jaunie noteikumi, kas paredz: sods jānomaksā mēneša laikā, pretējā gadījumā tas tiks nodots piedziņai tiesu izpildītājiem. Šajā gadījumā nāksies samaksāt jau par trešo daļu vai pat divkārt vairāk, turklāt nav svarīgi, kā fiksēts pārkāpums.

Lai izvairītos no liekiem izdevumiem, vajag savlaicīgi saņemt informāciju par piespriesto sodu un apmaksāt to. CSDD pārstāve Ieva Bērziņa iesaka autoīpašniekiem reģistrēties direkcijas portālā un norādīt aktuālu elektronisko adresi, kurp tiks nosūtītas ziņas par pārkāpumiem. Autovadītājs var šeit uzzināt arī visu informāciju par sevi un palūgt izsūtīt atgādinājumu par sodu.

Ieva Bērziņa norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēks saņemtu informāciju par piespriesto sodu un varētu to operatīvi apmaksāt 30 dienu laikā.

Latvijas Tiesu izpildītāju asociācijas vadītājs Andris Spore atzīmēja, ka pagaidām esot grūti teikt, kā jaunie noteikumi ietekmējuši autovadītājus, jo laiks kopš to stāšanās spēkā nav ilgs.

Viņš pastāstīja, ka 30 dienu termiņš tiek skaitīts nevis no CSN pārkāpuma brīža, bet gan no lēmuma pieņemšanas dienas par soda piespriešanu.

Saskaņā ar jauno likumu, tiek sasaukta neliela sēde policijā, kur lieta tiek izskatīta. Tikai pēc tam tiek pieņemts lēmums, atklāja Spore.

Iepriekš vēstīts, ka jūlija sākumā spēkā stājās arī citi grozījumi. Piemēram, tagad pārkāpumi tiek summēti (agrāk lielākais pārsvēra mazāko). Pie tam virkne naudas sodu par braukšanu alkohola reibumā un bēgšanu no policijas ir būtiski izauguši, bet tāds pasākums, kā administratīvais arests ir svītrots.

18
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija, CSN, sods
Pēc temata
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro
Valsts policija: pieļaujamās alkohola koncentrācijas asinīs samazināšana nepalīdzēs
Fotoradari Latvijā filmēs pārkāpējus no aizmugures
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Protesti Beirūtā, foto no arhīva

Protestos Beirūtā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki

0
(atjaunots 10:54 09.08.2020)
Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs.

RĪGA, 9. augusts - Sputnik. Sadursmēs starp protestu akciju dalībniekiem un varasiestāžu darbiniekiem Beirutā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki, informē RIA Novosti, atsaucoties uz Kataras telekanāla Al Jazeera sniegtajām ziņām.

Iepriekš Libānas armija atbrīvoja valsts Ārlietu ministrijas galveno mītni, kā arī Ekonomikas un Enerģētikas ministriju ēkas, ko sestdien ieņēma protestu dalībnieki. Saskaņā ar telekanāla "Al Hadath" rīcībā esošajiem datiem, Beirutas ielās atkal valda miers.

"Vairāk nekā 728 cilvēki ievainoti protestos Libānas galvaspilsētā," ziņoja telekanāls.

Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs. Demonstranti ieņēma četru ministriju un banku asociāciju ēkas. Iekšlietu ministrija ziņoja par viena kārtības sarga bojāeju.

4. augustā Beirūtas jūras ostas rajonā, netālu no Libānas Jūras kara spēku bāzes atskanēja spēcīgs sprādziens. Tā vilnis sagrāva un sapostīja desmitiem māju un automašīnu, daudzos galvaspilsētas kvartālos izsisti logi. Vietējās varasiestādes ziņoja, ka sprādziens izcēlies, kad detonēja 2750 tonnas amonija salpetra, kas glabājās noliktavā kopš 2014. gada, kad ķimikālijas konfiscēja valsts muitas dienests. Sprādzienā dzīvības zaudējuši 158 cilvēki, vairāk nekā 6 tūkstoši guvuši ievainojumus.

0
Tagi:
protesti, Beirūta
Pēc temata
Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā
Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā