M1 Abrams

Latvija nevar uzņemt vairāk NATO karavīru

89
(atjaunots 14:15 25.04.2018)
Esošā infrastruktūra neļaus Latvijai pieņemt papildus NATO militāros spēkus.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Pēc tam, kad NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs paziņoja, ka NATO negrasās pastiprināt militāro klātbūtni Baltijā, Latvijas Aizsardzības ministrijā paziņoja, ka neredz nepieciešamību izvietot papildus spēkus, vēsta rus.tvnet.lv.

NATO ģenerālais sekretārs Jens Stoltenbergs 19. aprīlī uzsvēra, ka alianse neplāno šobrīd pastiprināt militāro klātbūtni Baltijas reģionā, taču pastāv uzdevums paaugstināt spēku operatīvās gatavības līmeni.

Latvijas Aizsardzības ministrijā savukārt paziņoja, ka Baltijas valsts šodien neredz nepieciešamību palielināt alianses militāro klātbūtni tās teritorijā. Komentējot Stoltenberga paziņojumu, aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atzīmēja, ka viņš, acīmredzami, bija domājis triju Baltijas valstīs izvietoto NATO bataljonu paplašināšanu.

"Tajā pašā laikā, protams, mēs strādājam pie jautājuma par NATO spēku izvietošanu, ja reģionā iestāsies krīze. Tāpat strādājam pie esošajiem projektiem. Lai gan infrastruktūras sakārtošanā ir ieguldītas lielas pūles, plašākus alianses spēkus mēs nemaz nevaram uzņemt, jo infrastruktūra ir ierobežota," paskaidroja viņš.

"Katrā ziņā pašlaik NATO nav diskusiju, ka nepieciešams pastiprināt iepriekš minēto bataljonu elementus. Mēs uzskatām, ka ir būtiski integrēt šo elementus kopējā komanvadībā un integrēt ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Skaitliskajā ziņā esošajā situācijā NATO spēki Latvijā ir pietiekami," noslēdza Garisons.

Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar to, ka no Krievijas puses pieaugot "agresija", NATO pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietots katrā viens starptautisko spēku bataljons.

Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka nav ieinteresēti konfrontācijas veicināšanā ar NATO — nedz Baltijas reģionā, nedz vēl kaut kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja, Sergeja Lavrova teiktā, NATO lieliski zina par Maskavas plānu neesamību uzbrukt kādam, un tas vienkārši tiek izmantots kā iegansts vairākas militārās tehnikas un bataljonu izvietošanai Krievijas robežu tuvumā.

Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu sacītā, NATO jau ir izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā 10 tūkstošus uzbrukuma grupējuma karaspēkus. Pēc viņa sacītā, ievērojama NATO militārā  spēka palielināšana Krievijas robežu tuvumā, it sevišķi Eiropā, izraisa nopietnas raizes. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus militāros spēkus līmenī, kurš garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.    

89
Pēc temata
ASV aizsardzības ministrs: Eiropai jātērē vairāk naudas
ASV un NATO ieguldīja Latvijas aizsardzībā simtiem miljonu eiro
Kalniņš: Krievija vēlas stiprināt savu aizsardzības spēku, savukārt Latvijas ekonomiku – stiprināt nevēlas
Latvija pievienojusies Eiropas Savienības aizsardzības līgumam
Latvijas Saeimā, foto no arhīva

Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ

4
(atjaunots 10:06 03.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar to, ka nodokļu maksātāju nauda aiziet amatpersonu reprezentācijas izdevumu apmaksai, bieži vien nepamatoti un kā pastāvīga piemaksa ikmēneša algai.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana par to, lai ierobežotu ierēdņu reprezentācijas izdevumus, kuri sastāda 1000 eiro mēnesī, raksta jauns.lv.

Petīcijas anotācijā norādīts, ka neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju un valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kad visi pārgāja pie attālināta darba režīma, ierēdņiem tika saglabātas izmaksas par reprezentācijas izdevumiem 1000 eiro apmērā.

Pēc parakstu vākšanas iniciatoru domām, ir jānosaka ierēdņu reprezentācijas izdevumu limits atbilstoši amatpersonu līmenim. Turklāt izdevumiem ir jābūt apmaksātiem pēc fakta, jābūt pievienotiem čekiem, kvītīm un citiem oficiāliem dokumentiem.

"Tas nedrīkst būt konstants maksājums," teikts tekstā.

Pēc petīcijas autoru domām, šāds solis palīdzēs ietaupīt naudu budžetā, kā arī veicinās sabiedrības uzticību varas iestādēm.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vairums Saeimas deputātu 2020. gada 23. aprīlī noraidīja piedāvājumu vismaz uz laiku Covid-19 krīzes dēļ atteikties no reprezentācijas izdevumiem. Piedāvājumu izskatīšanai iesniedza Saeimas opozīcija.

Ikmēneša piemaksas par reprezentācijas izdevumiem pienākas Saeimas priekšsēdētājam, premjeram un visiem ministriem kopš 2016. gada. Piemaksu apmērs tiek aprēķināts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Tā, ikmēneša Saeimas priekšsēdētāja izdevumi nedrīkst pārsniegt 95%, premjerministra izdevumi – 95%, ministru izdevumi – 90% no noteiktās reprezentācijas izdevumu normas, kuri ir paredzēti valsts budžetā. Piecu gadu laikā šie izdevumi ierēdņiem palielinājās aptuveni par 31% – no nedaudz nekā 800 eiro līdz aptuveni 1100 eiro mēnesī.

Šogad katru mēnesi valsts prezidents reprezentācijas izdevumiem saņem 1192 eiro, Saeimas spīkers un premjerministrs – pa 1132 eiro, ministri – 1073 eiro. Saskaņā ar likumu, ierēdņiem nav jāatskaitās par šīs naudas izmantošanu.

4
Tagi:
nauda, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Dīvāni un krēsli par 65 tūkstošiem eiro: jaunas mēbeles prezidenta rezidencei Jūrmalā
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Sēnes, foto no arhīva

"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē

6
(atjaunots 08:34 03.08.2020)
Ažiotāža saistība ar sēņu lasīšanu Latvijā ir pašā karstākajā punktā, taču izskatās, ka sēņu drudzis dažus kluso medību cienītājus ir pārvērtis mežoņos, kuri bojā mežu un ir spējīgi akmeni uz akmens aiz sevis neatstāt.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos lielās ar sēņu daudzumu, kuru viņiem ir izdevies salasīt, savukārt mikologi un citi speciālisti ķeras aiz galvām.

Šajās fotogrāfijās mēs redzam apzinīga sēņotāja piemēru. Visas sēnes ir akurāti nogrieztas, redzams, ka cilvēks saudzīgi izturējās pret dabu. Bet ir arī citi piemēri.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Laura Lidaka-Ambrazevica (@lidakaste)

Paši sēņotāji dažkārt ir šokā no tā, kā mežā uzvedas viņu sāncenši dabas velšu lasīšanā, raksta Rus.lsm.lv.

"Garkalnes novadā ienākot mežā, liekas, ka karš notika. Visas sūnas pa gabaliem (…) Parastie sēņotāji tā nedara. Liekas, tie, kuri tirgo, rakņājas kā meža cūkas pa sūnām, meklējot sēnes. Ļoti nesmuki izskatās. (...) To var redzēt, ka cilvēks ir darījis," pauž sašutumu sociālajos tīklos Latvijas iedzīvotāji.

Tāpat cilvēki pamana, ka daži "mednieki" nežēlīgi izrakņā sūnas, lai izvilktu no tām sīkas gailenes, un tā tālāk.

Savu komentāru par šo situāciju sniedza Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele. Un pēc viņas vārdiem, šādu uzvedību nedrīkst nosaukt kaut kā savādāk, kā vien par barbarismu un badīgumu.

Taču šāda attieksme var iznīcināt sēņotni un tad jau noteikti nekas netiks ne vien citiem sēņotājiem, bet arī pašiem vandāļiem. Turklāt, trieciens var būt radīts arī pašam "mežonim". Kad sēne ir ļoti maza, tā mēdz līdzināties citām sēnēm, un tā savukārt pilnībā var izrādīties arī indīga.

Tādējādi sīkumu mednieks pats sevi sodīs, tikai sods saindēšanās veidā ar zaļo mušmiri var kļūt pārāk nopietns.

Mikoloģe pastāstīja, kā pareizi lasīt sēnes, lai neradītu kaitējumu sev un citiem.

Pēc Dānieles sacītā, nevajag rupji plēst sēnes ar sakni, bojājot sūnas. Tas kaitēs sēņotnei. Tos var akurāti izvilkt, izskrūvēt vai nogriezt, nebojājot apkārtējo augsni un to, kas uz tās aug.

Turklāt kamēr sēņotājs rūpīgi izskrūvē sēni, viņam ir lielākas iespējas apskatīt to un atšķirt no zaļās mušmires.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Veronika Simoņenkova (@fotograafs)

Savukārt attiecībā uz meža vandāļiem Valsts meža dienests atgādina, ka mežs arī ir kāda mājas, un ja šajā mājā uzvedas nepienācīgā veidā, tad valsts var izrakstīt naudas sodu 600 eiro apmērā.

Ja jūs pamanāt, ka kāds pārkāpj meža kārtības noteikumus, par to var paziņot ar mobilo lietotni Vides SOS.

6
Tagi:
mežs, sēnes, Latvija
Pēc temata
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
Anomālās ziemas dēļ Latvijā var parādīties jaunu sugu dzīvnieki un augi
Sātana sēņu Latvijā nav, bet ir halucinogēnās
Sēņu pārpilnība glābj sēņotājus no saindēšanās