Rīgas brīvosta

Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem

106
(atjaunots 10:34 25.04.2018)
Latvijas veiksmes stāsts par neapturamu ekonomikas izaugsmi atkal atduras pret ekonomisko realitāti, viena no svarīgākajām eksporta nozarēm – tranzīts – ir dziļā kritumā, raksta Juris Paiders.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Pat ja lielvalstis nolems izbeigt "Auksto karu 2", Latvijas tranzīta sektros neiegūs daudz. Loģistika jau ir pārkārtota, un leilākā daļa Krievijas kravu vairs nekad neatgriezīsies Rīgā un Ventspilī, raksta publicists Juris Paider "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Dzelzceļu kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2018. gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 15,4%, salīdzinot ar 2017. gada sākumu. Bija neliela izaugsme kravu pārvadājumos, kas nemaina kopējo ainu.

"Ja tas tā turpināsies, tad no 43,8 miljoniem tonnu, kuras pārvestas 2017. gadā, dzelzceļš pazaudēs 15%, tad Latvijas kopējais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms varētu būt mazāks par 40 miljoniem tonnu gadā. Tāds dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijai bija raksturīgs pirms 2002. gada," norāda Paiders.

Tā kā dzelzceļu kravas sastāda ievērojamu daļu Latvijas ostu apgrozījumā, tad arī tajās vērojams kritums pēc pārkraušanas apjomiem — par 15,9%. samazinājusies naftas produktu (-30%), akmeņogļu, ķīmisko kravu un pat šķembas pārkraušana. Izaugsme vērojama tikai ģenerālajās kravās un kokmateriālos, taču ar to nepietiek, lai kompensētu Krievijas kravu aizplūšanu.

Paiders atzīmē, ka 2016. gadā vien dzelzceļu un jūras kravu transports nodrošināja Latvijai vairāk nekā 700 miljonu eiro peļņu. Tas ir trīsreiz vairāk, nekā finanšu pakalpojumu eksports, kurš šogad pārdzīvo nopietnus satricinājumus.

"Līdz ar to transporta nozares problēmas Latvijā būs ar daudz lielāku ietekmi uz nodarbinātību, iedzīvotāju ienākumiem un ekonomiku kopumā nekā nerezidentu kontu apkalpošanas ierobežojumi Latvijas komercbankās," uzsver publicists.

Taču banku gadījumā vainu vēl var novelt uz ASV Finanšu ministriju, pēc kuras apsūdzībām pret ABLV arī sākās "tīrīšana" banku sektorā. Savukārt tranzīta jautājumā nav ko vainot.

"Vienkārši Krievija īsteno ilgtermiņa politiku — savu eksportu veikt tikai caur Krievijas ostām. Savukārt pēdējā laikā ģeopolitikas saasinājumi šo procesu paātrina," uzsver Paiders.

Lejamās un beramās kravas no Baltijas ostām tiek pārorientētas uz Krievijas ostām Somu līcī. Savukārt kārtējā ģeopolitiskā saasinājuma gadījumā Krievija varētu arī savus graudus nosūtīt uz Tamaņas ostu Melnajā jūrā Baltijas terminālu vietā, un tad tie varēs apkalpot tikai savu pieticīgo eksportu, uzskata Paiders.

"Krievijas rīcībā ir tarifu politika, ar kuras palīdzību var novirzīt gan savu, gan Kazahstānas graudu eksportu Melnās jūras ostu virzienā. Latvija kā maza valsts šo procesu apturēt vai izmainīt nevar. Pat tad, ja lielvaras izdomās saasinājumu izbeigt, tad mūsu tranzīta pakalpojumu nozares apstākļi īpaši neuzlabosies. Loģistika jau ir pārkārtota, un lielākā daļa no zaudētās kravu plūsmas nekad neatgriezīsies Latvijas virzienā," uzsver publicists.

Latvijas varas iestādēm šajā situācijā ir jāpārstāj melot par reālo situāciju ekonomikā.

"Latvijai ir jābeidz melot par reālo situāciju ekonomikā gan vietējai, gan starptautiskajai sabiedrībai. Mums visiem — īpaši mūsu varenajiem sabiedrotajiem — ir skaļi jāpasaka, kādu ekonomisku cenu Latvijas sabiedrība maksā par pašreizējo globālo saasinājumu," noslēgumā pateica Paiders.    

106
Pēc temata
Uzņēmējs: termināļi Latvijā izmisīgi cīnās par graudiem no Krievijas
Nosaukta summa, ko Lietuva samaksās par SDG termināli Klaipēdā
Paātrinās Rīgas ostas kravu apjomu krišanās
Ustjluga palielina pārkrauto ogļu apjomu. Latvija zaudējusi 26% apjoma
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

12
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

12
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

4
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

4
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

0
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

0
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ