Sarkanbaltsarkanās lentītes

Gasparjans: latvieši meklē pērkamus krievus

129
(atjaunots 11:01 22.04.2018)
Latvijas varasiestādes izdomājušas ieganstu, ar kura palīdzību viņi var vēl plašāk izvērst rusofobu kampaņu valstī, pastāstīja politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Latvijā nodibināta sabiedriskā organizācija – Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju (AREM). Tās iniciatīvas grupā strādā gan Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, gan arī Krievijas politiskās emigrācijas pārstāvji. Jaunās organizācijas pasludinātais mērķis – "apvienot Latvijas Republikai lojālus krievus" un atbalstīt civilo sabiedrību Krievijā.

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik pastāstīja, ka tamlīdzīgas organizācijas dibināšanas iecere nebūt nav jauna, jo jau pagājušā gadsimta 20. gados daudzi krievi, kuri dzīvoja Baltijā, bija noskaņoti ļoti naidīgi pret boļševikiem un organizēja lielu skaitu savienību, starp kuru uzdevumiem bija cīņa ar padomju varu.

Gasparjans atzīmēja, ka emigrantu apvienību darbība sagādājusi ne mazumu raižu varai – bieži vien tādu biedrību locekļi nodarbojās ar diversijām. Politologs atzīmēja, ka vēsture mēdz atkārtoties, un ar to skaidrojama tamlīdzīgu emigrantu sabiedrību kārtējā parādīšanās.

Gasparjans atgādināja arī par "Brīvās Krievijas forumu", kas pastāv Lietuvā, un atzīmēja, ka tamlīdzīga organizācija Latvijā varētu kļūt par iemeslu zināmai konfrontācijai, kas pastāv starp Baltijas valstīm – ja vienai valstij kaut kas izdevies, otra noteikti ies tās pēdās. Taču Latvijā emigrantu skaits no Krievijas nav tik liels, tāpēc viņiem nācās meklēt kolaboracionistus no šeit dzīvojošo krievu vidus.

"Ieraugot jaunumu par tādas organizācijas dibināšanu, es klusiņām nopriecājos, jo līdz šim latvieši apgalvoja, ka ar krieviem vispār nav par ko runāt, ka viņi visi par to vien sapņo, kā iznīcināt vēsturisko latvisko valstiskumu. Es pieļauju, ka atradīsies pāris pērkamas dvēseles, kam sakārosies apbalvojumu vai sametīsies bailes, ka viņus iesēdinās, un viņus tūlīt sāks reklamēt, translēt caur viņiem informāciju par veselas struktūras izveidi, kura it kā apdraud Putina režīmu," – paskaidroja Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka šie cilvēki varētu būt līdz šim nevienam nepazīstami, taču kļūs populāri, pateicoties internetam un sociālajiem tīkliem. Pēc Gasparjana domām, AREM varētu kļūt par aizsegu, kuri piesegs Latvijas valdības reālās rusofobās darbības, piemēram, bērnudārzu vajāšanas, ko itin labi var sākt novērot Drošības policija, bīstoties, ka bērni nerunā latviski.

Pie tam, pēc politologa domām, denunciācijas rakstīs paši latvieši, tie paši audzinātāji tajos pašos bērnudārzos.

"Kad notika kaunpilnā un daudzējādā ziņā noziedzīgā cilvēku deportācija no Baltijas, denunciācijas rakstīja vietējā publika. Un arī te visu darīsi savējie un vēl leposies ar to, ka valsts viņiem uzticas. Tā ir tradīcija," – noslēgumā atgādināja Gasparjans.

129
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (56)
Pēc temata
Gasparjans stāsta par latviešu mediju melīgo propagandu
Saeimas komisija izteica brīdinājumu Šnorem par "krievu uti"
Armens Gasparjans: grūti pretoties totālai vēstures falsifikācijai

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns