Viesmīle kafejnīca

Restorāna īpašniece Rīgā: oficianti nav atrodami pat par 1500 eiro un 15 brīvdienām

338
(atjaunots 14:47 21.04.2018)
Lauksaimniecības, kokapstrādes, restorānu biznesa pārstāvji Latvijā ziņo par darbinieku trūkumu – daudzi nevēlas strādāt fizisku darbu pat par lielu algu.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Restorāna īpašniece Agneta Niedra pastāstīja, ka Latvijā bieži runā par labi apmaksāta darba trūkumu, taču viņas restorāns pie tam nevar atrast oficiantes, kas būtu ar mieru pelnīt 1500-3000 eiro mēnesī, pie tam saņemot 15 brīvdienas.

Niedra pastāstīja, ka viņas ģimene, kurai pieder restorāns, mēnešiem ilgi nevar atrast darbiniekus, it īpaši oficiantus, lai arī šajā darbā var saņemt itin labu algu. Galu galā bieži vien viņai pašai nākas apkalpot klientus.

"Mēs ar mammu aizpildām visus robus – gan apkalpojam klientus, gan vedam tomātus no Centrāltirgus… pašas esam gan PR speciālistes, gan trauku mazgātājas vienā personā. Bieži pati esmu viesmīle, jo te kāda saslimst, te tiek "ieslēgta dzīvoklī" un tā tālāk," — stāsta Niedra savā lapā Facebook.

Viņa pastāstīja, ka pēdējo reizi, kad aizvietojusi oficianti, saņēmusi 100 eiro dzeramnaudās dienā, neskaitot algu un bonusus.

"OK, mans restorāns, mani klienti – strādāju no sirds, tāpēc arī dzeramnauda lielāka, BET te apsēdos un parēķināju – izdarot pusi no tā, ko daru es, pat visslinkākā viesmīle saņems 1500 eiro mēnesī (alga + dzeramnaudas)," – pārdomā restorāna īpašniece.

Pie tam oficiantiem viņas restorānā jāstrādā tikai 16 dienas mēnesī, turklāt uzņēmums piedāvā bezmaksas pusdienas, dažādas sociālās garantijas un vakaros pat aizved mājās pēc ilgas darba dienas.

"Kāpēc nav viesmīļu? Meitenes tiešām dod priekšroku augstpapēžu kurpēm un ofisa krēslam – pat tad, ja par to saņem divreiz mazāk?" – Agneta ir neizpratnē.

Iepriekš līdzīgas grūtības aprakstīja arī citu ekonomikas nozaru pārstāvji. Piemēram, "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja-Burmistre stāstīja par kadru trūkumu lauksaimniecībā – vietējie iedzīvotāji nevēlas strādāt pat par 1100 eiro. Līdzīgas problēmas vērojamas arī kokapstrādes nozarē. Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts paziņoja, ka nozare saskaras ar strādnieku trūkumu. Latvijas iedzīvotājus, tostarp arī jauniešus neinteresē harvesteru operatoru alga (aptuveni 2000 eiro mēnesī).

Pie tam aptaujas liecina, ka jaunieši Latvijā vēlas ieņemt vadošus amatus un saņemt lielākās algas Austrumeiropā: 57,3% aptaujas dalībnieku Latvijā vēlas kļūt par vadītājiem, pie tam puse no viņiem plāno strādāt tikai starptautiskā darba vidē. Gandrīz trīs ceturtdaļas (74%) jauniešu atzina, ka ir gatavi pārcelties uz citu valsti. Jaunieši vēlas saņemt vidēji 1591 eiro pēc nodokļu atrēķina – vairāk nekā citās Eiropas valstīs.

338
Pēc temata
Latvijas bezdarbnieki neies strādāt laukā pat par 1100 eiro
Ēnu ekonomikas pētnieks: Latvijā nepastāv bezdarbs
Latvija saglabājusi astoto vietu ES bezdarbnieku skaita ziņā
Bezdarbs Latvijā samazinājies līdz rekordzemam līmenim

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

28
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

28
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

30
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

30
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem