Uzņēmēji

Endziņš: uzņēmumu pārbaudēs Latvijas bankas pārkāpušas visas robežas

112
(atjaunots 07:51 20.04.2018)
Latvijas bizness ir neapmierināts ar banku stingrajām pārbaudēm – ja bankas saskata kaut mazāko riska potenciālu no nerezidenta puses, tās katram gadījumam atsakās no sadarbības.

RĪGA, 20. aprīlis — Sputnik. Notikumi banku nozarē Latvijā neizbēgami ietekmēs tautsaimniecību, nāksies koriģēt biznesu, ņemot vērā nerezidentu un ārzonas kompāniju apkalpošanas pārtraukšanas rezultātā nesaņemtos ienākumus. Ar ieviestajiem ierobežojumiem neapmierināts arī bizness — bankas dažkārt pārkāpj robežu savās pārbaudēs, intervijā izdevumam Dienas Bizness paziņoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

19. aprīlī Latvijas Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu par augsta riska klientu finansiālo operāciju ierobežojumiem. Likumprojektu atbalstīja 78 deputāti, trīs — atturējās.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz aizliegt sadarbību ar tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem ne tikai bankām, bet arī brokeru uzņēmumiem un virknei citu uzņēmumu, kuri pārvalda klientu individuālos portfeļus. Aizliegums neattieksies uz Latvijā reģistrētu juridisko personu klientiem. Likuma galīgais lasījums plānots 26. aprīlī.

Jānis Endziņš ir pārliecināts, ka šie pasākumi skars visu valsts ekonomiku.

"Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, pērn caur bankām no tādām kompānijām notika darījumi par summu 93 miljardu eiro apmērā. Vai tad, ņemot vērā banku komisiju, tā ir maza nauda, kas palika Latvijas ekonomikā? Tā pati ABLV pērn nodokļos samaksāja 18 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka šīs naudas valsts budžetā vairs nebūs. Tagad tiek izstrādāts budžeta projekts 3 gadiem, un to mums nāktos koriģēt, ņemot vērā situāciju banku sfērā, un nepievērt uz to acis."

Pārbaudes satrauc biznesu

Latvijas uzņēmēji ir neapmierināti ar banku jauno politiku, kuras spiestas rūpīgi pārbaudīt klientus, lai izvairītos no iespējamām sekām no regulatoru puses.

"Tas kļuva manāms nesen, — pastāstīja jurists. — Bankas rūpīgi filtrē savu klientu sastāvu, un bieži vien tas pārkāpj robežas. Mēs saņemam sūdzības no kompānijām, kas saskārušās ar ne īpaši labu attieksmi no banku puses. Ja bankas tagad redz kaut mazāko riska potenciālu no klienta-nerezidenta puses, tās katram gadījumam atsakās ar viņu sadarboties. Skaidrs, ka ir šaubīgi klienti. Taču tikpat skaidrs, ka šajā situācijā cietīs arī godīgi uzņēmumi."

Endziņš uzsvēra: LTRK raizējas par to, ka tāda banku politika varētu aiziet par tālu.

"Uzņēmumam, it īpaši eksportējošam, portfelī var būt liels skaits klientu no visdažādākajām jurisdikcijām. Un mēs nevaram izslēgt, ka vienā brīdī bankas pārtrauks sadarbību ar uzņēmumiem no Latvijas, kuri piegādā produkciju no banku viedokļa aizdomīgiem klientiem. Uzskatām, ka šī situācija ir bīstama," — piezīmēja Endziņš.

112
Pēc temata
Latvijas bankas uzbrūk tranzīta uzņēmumiem ar akcionāriem no Krievijas
Ādamsons: Latvija paliks pie sasistas siles, ja ļaus "gremdēt" bankas
Fontanka: uz kurieni no Latvijas aizies Krievijas nauda
Paiders: banku afērā Latvijā nozags miljardu

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

8
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

8
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

11
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

11
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem