Bērni

Krivcova: Latvija pataisa skolu par cietumu, kurā bērnus pāraudzina

47
(atjaunots 09:09 19.04.2018)
Valstij ir jāatbalsta izglītības izvēles brīvība, nevis jāpārvērš skolas par bērnu pāraudzināšanas iestādēm, uzskata tiesībsardze Elizabete Krivcova.

RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Pašlaik Latvijas Izglītības ministrija faktiski aizliedz nodarbības krievu valodā bērnudārzos. Šāda loģika liecina, ka rīt tiks regulēta saziņas valoda mājās. Tā juriste un tiesībsardze Elizabete Krivcova komentēja pirmsskolas izglītības jaunos principus.

"Kas tas ir ārprātu? No juridiskā viedokļa ministrija aizliedz bērnudārzā nodarbības krievu valodā, izņemot krievu valodas apguvei veltītās nodarbības. Pēc tādas loģikas nākamais solis būs saziņas valodas regulēšana mājās? Kaut kāds pienākums runāt latviski, izņemot nacionālās identitātes saglabāšanai veltītus ģimenes pasākumus," — raksta Krivcova savā lapā Facebook.

Pēc viņas domām, valsts regulē to, kam noteikumi nav vajadzīgi — pastāv jautājumi, ko vecāki var izlemt paši saviem spēkiem.

"Ja gribu, lai bērns mācītos latviešu skolā, atdodu latviešu dārziņā, ja daudz laika pavadu ārzemēs, atdodu angļu dārziņā, ja gribu brīvību un daiļradi, atdodu Montesori, ja gribu domāšanas attīstību, izvēlos mācības attīstībai. No valsts es gribu atbalstu izglītības izvēles brīvības īstenošanai, nevis skolu kā cietumu vai piespiedu pāraudzināšanas iestādi," — piezīmēja Krivcova.

Reformas būtība, Krievijas un krievvalodīgo attieksme

Pirmsskolas izglītības jaunie principi Latvijā paredz paaugstināt latviešu valodas zināšanu prasības. Mazākumtautību audzēkņiem bērnudārzos būs jāprot atbildēt latviešu valodā uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izpaust savas vajadzības, piedalīties sarunās par sadzīves tēmām.

Jaunie izglītības principi nosaka: saziņa rotaļu nodarbību laikās bērnudārzos notiek latviešu valodā, izņemot mazākumtautību valodu apgūšanai paredzētās nodarbības.

Jauno izglītības saturu pirmsskolu iestādēs plānots ieviest jau kopš šī gada rudens.

Iepriekš Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pasludināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021./22. mācību gadam.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi, organizētas vairākas protesta akcijas. Vecāki pauda bažas par izglītības kvalitāti, ko pēc reformas īstenošanas saņems viņu bērni: bažas rada pedagogu trūkums, kuri varētu ātri pāriet no mācību procesa krievu valodā pie apmācībām latviski.

Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumus likvidēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai.

Krievijas Valsts dome apstiprināja paziņojumu par ekonomisko pasākumu ieviešanu pret Latviju sakarā ar Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021. mācību gadam. Pasākumi var skart finansiālās operācijas, muitas nodevas, tūrisma darbību, kā arī starptautiskos tirdznieciskos līgumus.

Savukārt Latvijas valdība apgalvo, ka Krievijā "kļūdaini un tendenciozi" vērtē izglītības reformu. Izglītības ministrijā paziņoja, ka pieņemtie grozījumi nav diskriminējošie, bet gan veicinot latviešu valodas apguvi.

Krievijas vēstniecība komentēja šo Latvijas IZM paziņojumu.

"Ar pārsteigumu novērojām Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas reakciju uz Krievijas neliekuļoto vēlmi palīdzēt Latvijai ievērot vispārpieņemtos starptautiskos demokrātiskos standartus. Patiešām, nedari labu, tad nesaņemsi ļaunu," — teikts Krievijas diplomatiskās misijas paziņojumā Facebook.

47
Pēc temata
Rinkēvičs: Krievija nevar iejaukties Latvijas izglītības reformā
Avotiņš par skolu reformu: bērni kļuvuši par preci politiskajā tirgū
Skolu reforma liks latviešu bērniem sākt runāt krieviski
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

4
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

4
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
Koronavīruss

Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi

4
(atjaunots 12:07 15.08.2020)
Modes vēsmas atspoguļojas ne tikai mūsu dzīvē, bet arī atkritumos, ko atstājam aiz sevis. Diemžēl tie dažkārt uzkrājas piekrastē. Kādi jauni atkritumi šogad atrasti pludmalēs Latvijā.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Jau devīto reizi Latvijā notika kampaņa "Mana jūra", kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību jūras un piekrastes piesārņošanai.

Šogad ekspedīcijas laikā pludmalēs tika atrasti divu jaunu tipu atkritumi, kanālam TV3 pastāstīja kampaņas organizators, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

"Covid-19 (piemēram, sejas maskas) atkritumi ir atrasti arī Latvijas pludmalēs. Otrs jaunā veida atkritums, kas, manuprāt, perspektīvā varētu būt vēl briesmīgāks par jau zināmiem cigarešu izsmēķiem, tie ir šie jaunie tabakas karsējamo iekārtu izsmēķu atkritumi," pastāstīja Ulme.

Tāpat šogad jūras krastā atrastas akmeņogles.

"Tām tādas tiešas ietekmes pludmalē atšķirībā no plastmasas nav, bet tomēr norāda uz šo problēmu kaut kādu lietu transportēšanā. Varbūt izmestas pirms 20 gadiem un turpina skaloties krastā.

Pat ja nevaram runāt par toksiskām ietekmēm, ļoti žēl, ka šogad krastā Kolkā redzējām, ka tā pludmale ir tik pārsātināta ar akmeņoglēm, ka bērni no tām veido rotājumus," stāstīja Ulme.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros notika Baltijas jūru piesārņojošo atkritumu monitorings. Kampaņa ilga no 15. jūlija līdz 14. augustam. Kampaņas mērķis ir apvienot Latvijas iedzīvotājus, pašvaldības un uzņēmējus, lai kopīgiem spēkiem pasargātu Baltijas piekrasti.

4
Tagi:
atkritumi, dabas aizsardzība, Latvija
Pēc temata
Trešā daļa produktu valstī nonāk atkritumos
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Pierīgas mežus okupējuši bezpajumtnieki
Ik gadu Daugavā tiek ieplūdināts miljoniem kubikmetru netīru notekūdeņu