Andrejs Mamikins

Mamikins salīdzinājis Latvijas ekonomiku ar piepūstu vardi

74
(atjaunots 18:26 18.04.2018)
Latvijai, ovāciju vietā kārtējam vardes piepūšanas procesam, kuru pēc tam asi noblīkšķinās tā, ka gabali lidos uz visām pusēm, ir jārīkojas ar domu nākotnei un jāgatavo ekonomika iespējamai krīzei.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Latvija kā pasaules ekonomikas daļai ir jābūt gatavai cikliskajām krīzēm, kuras līdzinās tai, kas bija 2008. gadā, jāīsteno reformas un jāuztur divu pastāvīgu dzinēju — tranzīta un nerezidentus apkalpojošo banku darbību. Pagaidām valsts ekonomika atgādina vardi, kuru piepūš, lai pēc tam noblīkšķinātu, raksta Andrejs Mamikins avīzē "MK-Latvija".

Latvijas analītiķi ignorē signālus, kuri nāk no ārzemēm, un paredz ilgstošu labklājības ēru. Tikmēr, pēc Mamikina domām, vesela faktoru virkne potenciāli var kļūt par "melnajiem gulbjiem" — kā sauc iemeslus, kuri provocē cikliskos kritumus.

Pie tādiem iemesliem Mamikins piedāvā attiecināt: investīciju buma sekas Ķīnā, kur uzņēmumi un mājsaimniecības paņēmuši astronomisku kredītu apjomu; globālos tirdzniecības karus, kuru sākumu mēs šobrīd redzam starp ASV un Ķīnu; militāro konfliktu lielvalstu vidū, kura varbūtība šobrīd ir pietiekami liela; ASV valsts parāda palielināšanās, kurš jau ir sasniedzis 21 triljonu dolāru.

"Jebkurš milzīgo ekonomiku šķaudiens neizbēgami atspoguļosies Latvijā, un tādēļ ir jābūt gataviem ārējām izmaiņām," uzskata Mamikins.

Pēc viņa domām, jau tagad ir vērts noteikt Latvijas ekonomikas vājās vietas un jāveic pasākumi, kamēr vēl ir laiks un resursi.

Mamikins izcēla trīs faktorus, kuri, pēc viņa domām, šobrīd virza Latvijas ekonomiku augšup: eksports, ārējā pieprasījuma un Latvijas preču cenu palielināšanās dēļ; Eiropas fondi; iekšējā pieprasījuma palielināšanās, nodarbinātības un algu celšanās dēļ.

"Ārējā un iekšējā pieprasījuma dzinēji, mainoties situācijai pasaulē, var vienā mirklī atslēgties, asi nokritīs eksporta apjoms, tam sekos arī iekšējais pieprasījums, savukārt Eiropas fondu dzinējs ievērojami samazinās savu jaudu gaidāmā Eiropas fondu finansējuma samazinājuma dēļ pēc 2021. gada," uzsver eiroparlamentārietis.

Viņš atzīmēja, ka šodien divi pastāvīgie Latvijas ekonomikas dzinēji: tranzīts un nerezidentu banku sektors ir sliktā formā. Tranzīta apjomi samazinās Krievija vēlmes dēļ pārvirzīt kravas uz savām ostām, savukārt nerezidentu banku sektors "guļ nokautā pēc amerikāņu triecieniem un izpatikt gribošo Latvijas varas iestāžu piebeigšanas", atzīmēja Mamikins.

"Bez strādājošiem dzinējiem lidmašīna nogāzīsies. Nepieciešamas investīcijas ekonomikas sektoros ar augstu pievienoto vērtību: IT un digitālajās tehnoloģijās, farmakoloģijas rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā un vairākās citās nozarēs. Nepieciešamas reformas izglītības, nodokļu un imigrācijas jomā, birokrātijas un korupcijas līmeņa samazināšana," uzskata Mamikins.

"Latvijas valdībai nekavējoties ir jāpārtrauc brutāli nogalēt Latvijas bankas, kuras apkalpo nerezidentus. Ministriem braukt un vienoties ar Krievijas varas iestādēm par Krievijas tranzīta nākotni caur Latviju," uzrakstīja Mamikins.

Eirodeputāts uzsver, ka ovāciju vietā kārtējam vardes piepūšanas procesam, kuru pēc tam asi noblīkšķinās tā, ka gabali lidos uz visām pusēm, Latvijai ir jārīkojas ar domu nākotnei un jāgatavo ekonomika iespējamai krīzei.

"Jāpārstāj nodarboties ar reformu imitāciju. Krievu skolu pārejai uz latviešu valodu nav jābūt izglītības reformas mērķim. Mērķim ir jābūt izglītības kvalitātes celšanai. Nodokļu reforma nepieciešama nevis tam, lai pēc iespējas vairāk izspiestu no cilvēkiem un uzņēmumiem, bet gan priekš tā, lai stimulētu Latvijas uzņēmumu attīstību un investīciju ienākšanu. Imigrācijas likumdošanas reformas doma nav aizvērt visus logus un durvis un pārvērsties etnogrāfiskā muzejā, tās doma ir panākt, lai šurp brauktu speciālisti, studenti un cilvēki, kuri ir gatavi investēt," noslēgumā saka Mamikins.    

74
Pēc temata
Lembergs: ASV pasviež Latvijai kapeikas, bet izņem miljonus
Trīs mēnešu laikā Latvijā neparedzētiem izdevumiem iztērēts gandrīz miljons eiro
Kriptovalūta Latvijā vēl nav legalizēta, taču to plānots aplikt ar nodokli
Ēdiet dārzeņus, dzeriet kafiju un staigājiet kājām: dzīve Latvijā kļuvusi dārgāka

Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā

11
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Daļai Covid-19 izslimojušo simptomi nepāriet pat pēc dažiem mēnešiem kopš izveseļošanās brīža, paziņoja RBC Hārvarda Universitātes profesors Tobiass Kurts, vēsta RIA Novosti.

"Ir pacienti, kuriem neparādās nekādi simptomi, taču ir arī tie, kas izjūt problēmas (tostarp ar plaušām). Daži jauni cilvēki nevar nodarboties ar sportu pat pēc dažiem mēnešiem pēc slimības," paskaidroja zinātnieks.

Kurts uzsvēra, ka pagaidām vīruss nav pietiekami detalizēti izpētīts, lai pētnieki spētu ar pārliecības izjūtu pateikt, vai ar to saistītās veselības problēmas kļūs hroniskas vai ar laiku zudīs.

Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2. Tā, izveseļojušies pacienti visa mūža garumā var ciest no plaušu traucējumiem, hroniska noguruma un psihes un nervu sistēmas traucējumiem.

11
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Covid-19 Latvijā ir gandrīz izzudis, taču ārsti gaida otru vilni
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

7
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

7
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments