Rīga

Bijušais rīdzinieks: Latvija novesta nabadzībā, taču problēma ir nacionālais jautājums

139
(atjaunots 16:08 18.04.2018)
Daudzi uz ārzemēm aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji nedomā par atgriešanos dzimtenē – nav nekādu darba vietu, izņemot ar minimālo algu, grūti realizēties, aizmirsuši latviešu valodu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Latviju noveduši līdz nabadzības stāvoklim, darba nav, cilvēki aizbrauc, taču galvenais jautājums, kuru tur vienmēr apspriež, ir nacionālais. Atgriezties tur nav nekādas jēgas, paziņoja uz Lielbritāniju aizbraukušais rīdzinieks Oļegs Kalniņš Latvijas Radio 4 programmas "Atvērtais jautājums" ēterā.

Oļegs Kalniņš aizbrauca no Latvijas jau 90. gados dēļ neiespējamības atrast labu darbu un uzturēt ģimeni. Lielbritānijā viņš kopā ar vēl vienu bijušo rīdzinieci izveidoja Krievu teātri Londonā. Neskatoties uz to, ka Latviju Kalniņš, kā pats atzinies, mīl, atgriezties turp viņš neredz jēgu.

"Esmu gatavs maksāt nodokļu šeit, jo šeit viss ir godīgi, man maksā labu algu. Es būtu gatavs maksāt nodokļus tur, ja man godīgi maksātu tādu algu, kura ļautu man īrēt māju vai dzīvokli, dzīvot ar ģimeni un neaizdomāties par šiem jautājumiem," pateica Kalniņš.

Pēc viņa domām, Latvijā uzsāktajam emigrantu atgriešanas projektam ir lemts izgāzties.

"Nu piezvanīs man, pieņemsim, tantiņa-kurators. Sāks ar mani runāt latviski, kuru šeit esmu sācis aizmirst; es nemākulīgi pāriešu no latviešu valodas uz angļu, no angļu uz krievu valodu… Grūti, aizmirstās, patiešām. Te neesam tik bieži sarunājušies latviski. Ko tad, viņa mani pierunās? Kā? Atbrauciet — pamēģiniet, mēs jums dosim galveno lomu filmā? Man piedāvās strādāt veikalā Maxima par pārdevēju, nu vai Elkor veikalā, vai kas tur jums ir palicis. Kāds darbs vispār ir Latvijā?" pateica Kalniņš.

Bijušais rīdzinieks pauda nozēlu,  ka Latviju noveduši līdz tika nabadzīgam stāvoklim.

"Cilvēki brauc prom — un prom brauc nevis krievi, bet latvieši. Taču tur pirmā problēma ir nacionālais jautājums. Es skatījos, dzīvokļi maksā tūkstošus. Tā pat ir nepilna alga. Es varu viņu nopirkt, izvilkt no kabatas (naudu — red.) un nopirkt. Un ko es darīšu ar šo dzīvokli Liepājā? Esmu gatavs nopirkt dzīvokli. Darba nav," noslēgumā pateica Kalniņš.

Taču viņam nepiekrita cits diskusijas dalībnieks — bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"Esmu priecīgs, ka cilvēks ir iekārtojies, ka viņam viss ir izdevies Anglijā, ka viņš pilnveidojas savā radošajā profesijā. Tas ir teicami. Taču, no otras puses skatoties, apsaukāt kā vien māk visu, kas šeit palicis… Ir te darbs. Ir, tostarp, arī labi apmaksāts darbs," iebilda bijušais Ekonomikas ministrijas vadītājs.

Tieši viņš bija pirmās reemigrācijas programmas iniciators. Bijušais ministrs pauda nožēlu, ka tā arī netika īstenota. Pēc viņa domām, iemesls bija tāds, ka valsts pārvalde nodarbojās tikai ar sevi, tā vietā, lai strādātu ciešā sadarbībā ar kompetentām iestādēm.

Latvijas saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk brauc strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvija valdība meklē iespējas stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu ārzemju latviešu diasporas atbalsta likumu.

Lidostas Rīga terminālā
Sputnik / Дмитрий Дубинский

Tāpat Latvijā uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba emigrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvija reģionā darbu uzsākuši koordinatori — viņu uzdevums ir sakaru izveidošana ar latviešiem, kuri dzīvo ārzemēs, lai noskaidrotu, kādas ir viņu vajadzības un problēmas, kuras traucē atgriezties dzimtenē. Un turklāt pēc iespējas palīdzēt šiem cilvēkiem. Visu projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Pirmās pārrunas ar aizbraukušajiem latviešiem parādīja, ka visbiežāk cilvēkus atbaida no atgriešanās Latvijā grūtības ar cienīga darba meklējumiem, dzīvesvietas jautājums un bērnu izglītības jautājums. Savukārt dažiem par asu kļūst arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau ir aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angļu valodā. Tādēļ arī darba vietas izvēlē interesējas par tādām kompānijām, kur nepieciešams strādāt angļu valodā.    

139
Pēc temata
Prombraukušie latvieši ir pārsteigti par izdevumiem viņu mājās saukšanai
Ekonomikas ministrs: aģenti palīdzēs ar atgriešanos aizbraukušajiem no Latvijas
Aizbrauci no Latvijas – maksā par bezmaksas viesabonēšanu
Saber Strike

Autovadītāji lūgti uzmanīties: uz ceļiem būs militārā tehnika

6
(atjaunots 07:55 09.05.2021)
Šodien daži ceļi var būt daļēji slēgti militārās tehnikas kustības maršrutā. Latvijas Bruņotie spēki lūdz ar izpratni uztver īslaicīgās neērtības.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nedēļas nogalē organizē militārās tehnikas pārvietošanu maršrutā Liepāja-Lielvārde un Lielvārde-Ainaži. Par to liecina informācija NBS lapā Twitter.

​Ziņots, ka kolonnas pavadīs kara policija vai Pārvietošanās koordinācijas centrs. Autovadītāji lūgti neiespiesties kolonnās un nemēģināt tās apdzīt. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana tiks rūpīgi fiksēta. Iespējami īslaicīgi ierobežojumi uz ceļiem, kas iekļauti maršrutā.

Bruņotie spēki atvainojās par radītajām grūtībām un lūdza ar izpratni uztvert īslaicīgās grūtības.

6
Tagi:
militārā tehnika, Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt
Bez darba palikušos iedzīvotājus aicina armijā: 900 eiro uz rokām un NATO sporta zāle
Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības
"Latvija nav policejiska valsts": IeM vadītājs ir pret armijas patrulēšanu ielās

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

36
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

36
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?