Grafiks

Latvijā pieaug pieprasījums pēc krievvalodīgiem darbiniekiem, sevišķi finansēs

45
(atjaunots 10:36 18.04.2018)
Krievu valodas zināšana ir trešā izplatītākā prasība Latvijas darba devēju vakancēs.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pieprasījums pēc krieviski runājošiem darbiniekiem Latvijā gada laikā pieaudzis par 9%. Krievu valodas zināšanu prasība atrodama 73% jauno vakanču sludinājumos, it sevišķi augstu tiek vērtētas krievu valodas zināšanas finanšu un apdrošināšanas nozarē, raksta avīze Dienas Bizness.

Nodarbinātības valsts aģentūra kopā ar GfK Custom Research Baltic veica pētījumu, kura gaitā noskaidrojies, kā mainīsies darba tirgus, cik jaunas vakances parādīsies un cik darbavietas izzudīs, kas nonāks darbinieku štata samazināšanas ietekmē, un kam būs lielāka darba izvēle.

Bizness grasās paplašināties

Aptauja, kurā piedalījās 3535 uzņēmumi, liecina, ka šogad bizness grasās paplašināties. Jaunas darbavietas gatavi piedāvāt 14% no visiem Latvijas darba devējiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi plāno šogad izveidot vairāk nekā 12 tūkstošus jaunu darbavietu. Salīdzinot ar 2017. gadu, darbavietu skaits pieaugs: toreiz bija plānots izveidot ap 8 tūkstošiem darbavietu.

Uzņēmēji lielākoties skaidro paplašināšanās plānus ar pieaugušo preču un pakalpojumu pieprasījumu. Visvairāk tas attiecas uz celtniecības nozari Latvijā. Taču celtniecības sektors vispozitīvāk attiecas pret viesstrādnieku piesaistīšanu — lielākoties no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas.

Visbiežāk darba devēji Latvijā meklē kvalificētus strādniekus un amatniekus (25% no kopējā jauno darbavietu skaita). Tālāk seko tirdzniecības un pakalpojumu nozares vecākie speciālisti un darbinieki. Šogad palielināsies pieprasījums pēc lauksaimniecības un zivsaimniecības vadītājiem un kvalificētiem strādniekiem, mašīnu operatoriem.

Lielākā daļa aptaujas dalībnieku kompānijas (87%) neplāno mainīt šogad darbinieku skaitu, tikai 4% uzņēmumu grasās samazināt darbinieku skaitu — kopumā 4084 darbavietas.

Visvairāk darbinieku skaita samazināšana skars lielās kompānijas. 35% gadījumu skaita samazināšanas iemesls ir ražošanas samazināšana. Vēl viens iemesls ir ražošanas automatizēšana, par to pateica katrs piektais aptaujātais. Visvairāk tas skars lielus pārstrādes nozares pārtikas produktu, metālu un elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmumus.

Prasmes

Visbiežāk darba devēji prasa no darba meklētājiem latviešu valodas zināšanas. 87-89% vakanču valsts valodas zināšanas ir vai nu obligāta, vai arī vēlama. Nozares, kurās pieprasa latviešu valodas zināšanas, ir tirdzniecība, pakalpojumu nozare, valsts pārvalde, izglītība, medicīna, kultūra. Nozares, kurās latviešu valodas zināšanas netiek tik stingri prasītas, ir celtniecība, pārstrādes rūpniecība, lauksaimniecība.

Otra nepieciešamā prasība darbiniekam ir komunikācijas prasmes.

Trešā pēc minējumu biežuma prasība ir krievu valodas zināšanas, no norādījuši 73% jauno vakanču sludinājumos. Pētījumā tiek atzīmēts, ka pieprasījums pēc krievu valodas zināšanām, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 9%.

Visbiežāk krievu valodas zināšanas pieprasa tādās nozarēs kā ūdens apgāde, tirdzniecība, pakalpojumi, veselības aprūpe, sociālā aprūpe, māksla, kultūra, atpūta. It sevišķi augstu krievu valodas zināšanas tiek vērtētas finanšu un apdrošināšanas nozarē. Vismazāk krievu valoda nepieciešama lauksaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā.    

45
Pēc temata
Latvijai vairs neizdosies pārdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas
Deputāts: pakalpojumu nozarē jāprot komunicēt vairākās valodās
Baltijas mikrouzņēmumi saņems no ES kredītus par kopējo summu vairāk nekā 100 milj. eiro
Eksperts: Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādā nemaz, nekā strādā par mazu algu
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

1
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

1
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

8
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

8
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"