Grafiks

Latvijā pieaug pieprasījums pēc krievvalodīgiem darbiniekiem, sevišķi finansēs

45
(atjaunots 10:36 18.04.2018)
Krievu valodas zināšana ir trešā izplatītākā prasība Latvijas darba devēju vakancēs.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pieprasījums pēc krieviski runājošiem darbiniekiem Latvijā gada laikā pieaudzis par 9%. Krievu valodas zināšanu prasība atrodama 73% jauno vakanču sludinājumos, it sevišķi augstu tiek vērtētas krievu valodas zināšanas finanšu un apdrošināšanas nozarē, raksta avīze Dienas Bizness.

Nodarbinātības valsts aģentūra kopā ar GfK Custom Research Baltic veica pētījumu, kura gaitā noskaidrojies, kā mainīsies darba tirgus, cik jaunas vakances parādīsies un cik darbavietas izzudīs, kas nonāks darbinieku štata samazināšanas ietekmē, un kam būs lielāka darba izvēle.

Bizness grasās paplašināties

Aptauja, kurā piedalījās 3535 uzņēmumi, liecina, ka šogad bizness grasās paplašināties. Jaunas darbavietas gatavi piedāvāt 14% no visiem Latvijas darba devējiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi plāno šogad izveidot vairāk nekā 12 tūkstošus jaunu darbavietu. Salīdzinot ar 2017. gadu, darbavietu skaits pieaugs: toreiz bija plānots izveidot ap 8 tūkstošiem darbavietu.

Uzņēmēji lielākoties skaidro paplašināšanās plānus ar pieaugušo preču un pakalpojumu pieprasījumu. Visvairāk tas attiecas uz celtniecības nozari Latvijā. Taču celtniecības sektors vispozitīvāk attiecas pret viesstrādnieku piesaistīšanu — lielākoties no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas.

Visbiežāk darba devēji Latvijā meklē kvalificētus strādniekus un amatniekus (25% no kopējā jauno darbavietu skaita). Tālāk seko tirdzniecības un pakalpojumu nozares vecākie speciālisti un darbinieki. Šogad palielināsies pieprasījums pēc lauksaimniecības un zivsaimniecības vadītājiem un kvalificētiem strādniekiem, mašīnu operatoriem.

Lielākā daļa aptaujas dalībnieku kompānijas (87%) neplāno mainīt šogad darbinieku skaitu, tikai 4% uzņēmumu grasās samazināt darbinieku skaitu — kopumā 4084 darbavietas.

Visvairāk darbinieku skaita samazināšana skars lielās kompānijas. 35% gadījumu skaita samazināšanas iemesls ir ražošanas samazināšana. Vēl viens iemesls ir ražošanas automatizēšana, par to pateica katrs piektais aptaujātais. Visvairāk tas skars lielus pārstrādes nozares pārtikas produktu, metālu un elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmumus.

Prasmes

Visbiežāk darba devēji prasa no darba meklētājiem latviešu valodas zināšanas. 87-89% vakanču valsts valodas zināšanas ir vai nu obligāta, vai arī vēlama. Nozares, kurās pieprasa latviešu valodas zināšanas, ir tirdzniecība, pakalpojumu nozare, valsts pārvalde, izglītība, medicīna, kultūra. Nozares, kurās latviešu valodas zināšanas netiek tik stingri prasītas, ir celtniecība, pārstrādes rūpniecība, lauksaimniecība.

Otra nepieciešamā prasība darbiniekam ir komunikācijas prasmes.

Trešā pēc minējumu biežuma prasība ir krievu valodas zināšanas, no norādījuši 73% jauno vakanču sludinājumos. Pētījumā tiek atzīmēts, ka pieprasījums pēc krievu valodas zināšanām, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 9%.

Visbiežāk krievu valodas zināšanas pieprasa tādās nozarēs kā ūdens apgāde, tirdzniecība, pakalpojumi, veselības aprūpe, sociālā aprūpe, māksla, kultūra, atpūta. It sevišķi augstu krievu valodas zināšanas tiek vērtētas finanšu un apdrošināšanas nozarē. Vismazāk krievu valoda nepieciešama lauksaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā.    

45
Pēc temata
Latvijai vairs neizdosies pārdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas
Deputāts: pakalpojumu nozarē jāprot komunicēt vairākās valodās
Baltijas mikrouzņēmumi saņems no ES kredītus par kopējo summu vairāk nekā 100 milj. eiro
Eksperts: Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādā nemaz, nekā strādā par mazu algu

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns