Radioaktivitātes dozimetrs. Foto no arhīva

Salaspils kodolreaktors tiks nojaukts

121
(atjaunots 15:16 15.04.2018)
Salaspils kodolreaktora nojaukšana un tā apkārt teritorijas piesārņojuma izmeklēšanas darbi izmaksās vairāk nekā 4 miljonus eiro.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludina konkursu Salaspils kodolreaktora likvidēšanai. Piedāvājumus varēs iesniegt līdz 11. maijam, vēsta Baltnews.lv.

1961. gadā uzceltā atomreaktora likvidācija izmaksās 4,576 miljonus eiro. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas, kompānijai, kura iegūs tiesības reaktora nojaukšanai, būs jālikvidē tas 60 mēnešu laikā pēc uzvaras tenderī.

Kodolreaktora likvidācijas darbi Salaspilī ietver būves un tai pieguļošo komunikāciju demontāžu, pieguļošās teritorijas un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeņa izpēti, atkritumu utilizēšanu, teritorijas sanācijas un apzaļumošanas rekomendāciju izstrādi. Likvidācijas process ievilcies

Reaktora teritorijas kopējā platība sastāda 4,2 hektārus. Reaktora rekonstrukcija tika veikta no 1973. līdz 1974. gadam, savukārt 1998. gadā tas tika apturēts, un kopš tā laika norisinās likvidācijas process.

Urāna stieņi tika izvesti apglabāšanai uz Krieviju, taču palika reaktora katls un metāliskie tilpumi ar radioaktīvo ūdeni, kurš iepriekš tika izmantots reaktora dzesēšanā, vēl 2014. gadā ziņoja Mixnews.lv.

Latvijas Universitātes eksperti atzīmēja, ka šie tilpumi jebkurā brīdī var sākt tecēt, kas izraisīs ekoloģisku katastrofu. Valdība plānoja pabeigt kodolreaktora demontāžu līdz 2015. gadam, taču ekonomisko problēmu un finansējuma trūkuma dēļ, darbi tā arī netika pabeigti.

Salaspils reaktora teritorija ir unikāla, jo šeit var strādāt ar augsto enerģiju avotiem un pētīt radioaktīvo starojumu un tā mijiedarbību ar materiāliem un dzīviem organismiem, kas varētu kļūt par pamatu jaunu medikamentu un enerģijas iegūšanas tehnoloģiju izstrādāšanai.

121
Pēc temata
Norvēģijā slēgts kodolreaktors pēc radiaktīvā joda noplūdes
Irāka lūgusi kodollielvalstu atbalstu kodolreaktora būvdarbiem
"Tianžas 2" AES reaktorā Beļģijā konstatēts liels skaits plaisu

Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem

3
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.

Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.

"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.

Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.

Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.

"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.

"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.

3
Tagi:
bērni, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Eksperimentālā" Eirovīzija: konkurss notiks ar skatītājiem
manavakcina.lv

"Определитесь. Ir viņi mūsu krievi vai nē?": polittehnologs par vakcināciju Latvijā

18
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Polittehnologs Jurģis Liepnieks izsmej paradoksālo situāciju ap vakcinācijai veltīto informatīvo avīzi, ko iespējams laist klajā vienīgi latviešu valodā.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Ziņas par to, ka vakcinācijai pret Covid-19 veltītā informatīvā avīze tiks izplatīta vienīgi latviešu valodā, radījusi neizpratni atsevišķu Latvijas elites pārstāvju vidū. Izrādījies, ka ar "sarežģītajiem" iedzīvotāju slāņiem (proti, krievvalodīgajiem) saziņu sakārtot neļauj viņu pašu pieņemtie likumi. Paradoksālā situācija radījusi kritikas un izsmiekla vētru sociālajos tīklos. Piemēram, polittehnologs Jurģis Liepnieks smējās par tiem, kuri 30 gadus darījuši visu iespējamo, lai ignorētu krievvalodīgos iedzīvotājus.

"Smieklīgi. 30 gadus tiek darīts viss, lai ignorētu Latvijas krievus, diskreditētu visus viņu politiķus, organizācijas, un visādi izslēgtu krievu valodu no saziņas. Pēkšņi izrādās – esošie pašu pieņemtie un gadiem pastiprinātie likumi neļauj izdod vakcinācijas avīzi. Sašutums! – rakstīja polittehnologs Jurģis Liepnieks savā lapā Twitter un piebilda: - Te gribas teikt - определитесь. Ir mums viņi vajadzīgi vai nav? Ir viņi MŪSU krievi vai nē?"

​Tomēr komentētāju viedokļi dalījās – dažs apgalvoja, ka neviens krievus nav ignorējis, citi norādīja, ka avīze vispār nav vajadzīga nekādā valodā, trešie piekrita autoram.

"Pa ko cepiens. Latvju valstiskuma pamats ir naids, tad - pret vāciem, tagad - pret krieviem. Ar to ari pa skuju taku ejam. Bezcerīgi," uzskata Ojārs Bojārs.

​"Mūsu krievi mums ir vajadzīgi, bet ja viņi arī paši vēlas būt “mūsu krievi”, tad slaveno avīzi droši var saņemt un lasīt latviešu valodā!" uzskata Mārtiņš Jansons.

​"Vakcinācijas avīzi VISPĀR nevajag izdot ne latviešu, ne krievu valodā. Tā ir tāda pat nauda izmešana kā vakcinācijas birojs. Fakcinācijas birojs un fakcinācijas avīze," viedokli pauda Dzintra Simsone.

​Asu diskusiju raisīja arī žurnālista Kārļa Arāja tvīts – viņu pārsteidza Valsts valodas centra uzstājība, kura lēmums nosaka – avīzes krievu valodā nebūs.

"Par vakcinācijas avīzi letanews.lv vēsta, ka VVC pie vainas, ka nebūs avīze arī Rus valodā. Mums ir kopiena, kur skepse pret vakcināciju ir ļoti augsta, bet informēt viņus nedrīkst...." Kārlis Arājs bija ļoti pārsteigts.

​Žurnālista tvītu pavadīja pat stihiska zibakcija ar lūgumiem "Latvijas Pastam" atsūtīt iedzīvotājiem avīzi krievu valodā. Tās pamatā ir salīdzinoši nesenie likuma grozījumi, kas liedz Latvijas Pastam piegādāt iedzīvotājiem jebkādus informatīvos materiālus krievu valodā, ja vien cilvēks nav to īpaši palūdzis.

Diskusijā iesaistījās pat pats "Latvijas Pasts".

"Vēršam uzmanību, ka Latvijas Pasts var piegādāt materiālus jebkurā valodā, taču nevaram zināt un mums nav jāzina, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks, tāpēc mūsu ieteikums Vakcinācijas birojam šā jautājuma risināšanai bija veidot vienu avīzi divās valodās," situāciju komentēja "Latvijas Pasts".

​Sašutumu par to, ka nav iespējams izdot avīzi krievu valodā, pauda arī citas sabiedrībā pazīstamas personas.

"Murgs. LTV7 ziņu no rudens TV nav, citu vietēju programmu televīzijā vietējiem krieviem nav, avīzes gandrīz izmirušas, vakcīnu skepse augsta: bet krieviski  vakcinācijas avīzi piegādāt nevar, jo...JO? Mums vajag pūļa imunitāti vai kā?" bija sašutusi redaktore un žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Kā mēs plānojam sasniegt pūļa imunitāti, ja nevar nieka informatīvu avīzi drukāt abās valodās, lai sasniegtu ~40% iedzīvotāju? Es saprotu, ka valsts valoda ir viena. Pirms 10 gadiem būtu kliegusi, ka krieviski nevajag. Šobrīd es saprotu, ka jāuzrunā cilvēks tam saprotamā valodā!" rakstīja Aina.

​"Super ideja par avīzi tikai latviešu valodā. Nebūs mums pūļa imunitātes, dzīvosim mūžīgos ierobežojumos un tad gan tie krievi redzēs. Šahs un mats, Vaļas tante no kaimiņu mājas, nebūs tad viņai citas iespējas, ka vien Straumēnus no galvas citēt," sarkastiski atzīmēja politikas un vēstures zinātniskā pētniece Una Bergmane.

​"Vakcinācijas komunikācija krievu valodā ir zilonis trauku veikalā, ko kļūst grūti ignorēt.Taču atgādināšu,ka valsts nedrīkst ar iedzīvotājiem komunicēt RU arī par tik jutīgām tēmām kā seksuālā&reproduktīvā&psihiskā veselība, vēža skrīnings. Tas ir taisns ceļš uz sabiedrības veselības nevienlīdzību," vēl virkni ignorētu problēmu iezīmēja Ilzes Viņķeles bijusī asistente un VM darbiniece Marta Krivade.

​"Atvainojiet, vai godātais premjera kungs tikai nule nonācis līdz šai sensacionālajai atklāsmei?" nosmīnēja mūzikas žurnālists un kritiķis Edgars Raginskis par Kariņa repliku – sak, par vakcīnām vajagot runāt arī krieviski.

​Atgādināsim, ka informatīvo avīzi, kas veltīta vakcinācijai, plānots izplatīt no maija vidus vienīgi latviešu valodā. Saziņa ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem par vakcināciju nav īsti gluda, piemēram, nesen sociālajā reklāmā krievu valodā sabiedriskajā transport tika pieļauta kļūda, un tā aicināja cilvēkus vakcinēties, lai apciemotu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu.

18
Tagi:
vakcinācija, krievvalodīgie, latviešu valoda
Pēc temata
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem