Sadusmoto vecāku gājiens - protesta akcija Rīgā

Ķīlis: skolu reformu Latvijā īsteno klauni ar vidēja līmeņa intelektu

98
(atjaunots 14:34 15.04.2018)
Latvijas bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā neuzskata par reformu.

RĪGA, 14. aprīlis — Sputnik. Latvijas bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis asi kritizēja mazākumtautību skolu reformu Latvijā – faktiski tās rezultātā tiek likvidētas mācības krievu un citās valodās.

"Pārvest skolas uz latviešu valodu – tā nav reforma. Tas ir Marsela Prusta aprakstītā cilvēka marasms, kurš meklē pazaudēto laiku. Tāda pāreja ir īsti murgi. Es saprotu, ka ir drusciņ infantili diskutēt ar pašreizējo ministru, taču tas ir murgs. Tas ir XIX gadsimts. Kad skolas parādījās, bija viena valoda, viss vienā valodā. Tas ir neiespējami," – paziņoja Ķīlis Latvijas radio 4 programmā "Atklāts jautājums".

Viņš pats, ministra postenī būdams, centies bremzēt bilingvālās izglītības likvidāciju, uzsvēra Ķīlis.

Pašreizējās valdības politiku izglītības jomā viņš nodēvēja par klaunādi.

"Tā ir klaunāde. Politiska klaunāde. Viņi taču pārsvarā ir klauni, nenopietni cilvēki. Atvainojiet, to esmu teicis un saku joprojām. Tie ir nenopietni cilvēki. Cilvēki ar intelektu zem simta (zemāks par vidējo – red.)," – norādīja Ķīlis.

Bijušais ministrs uzskata, ka situāciju mainīt varētu tikai jauna valdība.

"Līdz vēlēšanām vēl seši, septiņi mēneši. Nu, cilvēks aizies, un viss (..) Reformas būs, taču pamatīgas un nopietnas reformas. Tā taču nav reforma. (..) Es ļoti ceru, ka cilvēki ar stāžu aizies paši vai viņus vienkārši izmetīs. Lai viņi ietu strādāt vai saņemtu savu lielo pensiju. Visi. Ja būs 30-40% jaunu cilvēku, būs kaut kāda cerība, ka vismaz tiks saprātīgi noraidītas idiotiskas idejas. Viena no tādām idejām ir latviešu valoda visās skolās un citu valodu likvidācija," – noteica Ķīlis.

22. martā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis pasludināja attiecīgos likumu grozījumus.

Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020./21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi, organizētas vairākas protesta akcijas. Vecāki pauda bažas par izglītības kvalitāti, ko pēc reformas īstenošanas saņems viņu bērni: bažas rada pedagogu trūkums, kuri varētu ātri pāriet no mācību procesa krievu valodā pie apmācībām latviski.

Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Viņu starpā aptuveni 250 tūkstoši ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc republikas neatkarības deklarācijas palika valstī, taču viņu priekšteči nav dzīvojuši republikā pirms 1940. gada, un viņiem ir atņemtas pamata tiesības. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču krievu valodai nav piešķirts pat reģionālas valodas statuss.

Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumus likvidēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai.

98
Pēc temata
Mamikins prāto, kā sodīt Šadurski par "pārlieku toleranci"
Avotiņš par skolu reformu: bērni kļuvuši par preci politiskajā tirgū
Šadurskis: Putins brien pa sniegu, un viņam ļoti nepatīk skolu reforma Latvija
Skolu reforma liks latviešu bērniem sākt runāt krieviski