Latvijas karavīri

Desmitiem miljonu aizsardzībai: Latvija turpinās audzēt militāro budžetu

56
(atjaunots 14:34 15.04.2018)
Panākt un apdzīt: Latvijas aizsardzības budžets ik gadus palielināsies, un līdz 2021. gadam pieaugs vairāk nekā par 50 miljoniem eiro.

RĪGA, 14. aprīlis — Sputnik. Valdības lēmums par bāzes izdevumiem nosaka: Latvijas aizsardzības budžets 2019. gadā pieaugs par 12,3 miljoniem eiro, informē Baltnews.lv.

Ministru kabinets atbalstījis Aizsardzības ministrijas pamata izdevumu palielināšanu par 12,369 miljoniem eiro 2019. gadā, par 14,309 miljoniem eiro – 2020. gadā, un par 53,532 miljoniem eiro – 2021. gadā, lai nodrošinātu 2% iekšzemes kopprodukta aizsardzības nozarei.

Tagad Aizsardzības ministrijai divu mēnešu laikā jāiesniedz Finanšu ministrijā informācija par izdevumu plānveida palielināšanu konkrētiem pasākumiem un programmām.

Iepriekš ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", kas nosaka: valsts uzņēmusies saistības palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2%, lai tādējādi izpildītu NATO prasības aizsardzības budžeta.

Latvijas aizsardzības sektora kopējais budžets 2018. gadā sastāda 567 miljonus eiro – par 126,8 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Panākt un apsteigt

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis iepriekš informēja, ka budžetā paredzētie aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP nav robeža, un Latvijai nāksies ieguldīt šajā jomā vēl vairāk, ja Latvija vēlas iet kopsolī ar modernajām tehnoloģijām un zināšanām. Lēmumu par aizsardzības budžetu palielināšanu līdz 2% IKP Latvija, Igaunija un Lietuva pieņēma jau 2016. gada beigās Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā. Vēlāk, kad ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss norāja Eiropas valstis par nepietiekamu NATO finansējumu, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apsolīja, ka valsts aizsardzības budžets tiks palielināts jau 2018. gadā.

NATO budžeta pieaugumu kritiski vērtē Krievija. Valsts pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš pavēstīja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju un ieskaitīs organizācijas budžetā 2% IKP, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzu nauda var aiziet cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzvēra, ka Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā vērsta uz placdarma izveidi spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

56
Pēc temata
ASV aizsardzības ministrs: Eiropai jātērē vairāk naudas
ASV un NATO ieguldīja Latvijas aizsardzībā simtiem miljonu eiro
Kalniņš: Krievija vēlas stiprināt savu aizsardzības spēku, savukārt Latvijas ekonomiku – stiprināt nevēlas
Latvija pievienojusies Eiropas Savienības aizsardzības līgumam
Bergmanis: 2% IKP aizsardzībai nav maksimums

Rīgā guļ tonnām atkritumu: kas vēl nav noslēdzis līgumu

3
(atjaunots 14:05 03.06.2020)
Dažas fiziskas un juridiskas personas kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav noslēgušas līgumus par atkritumu izvešanu.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus Rīgā noslēguši 85% klientu. Labāk process ritējis fiziskajām personām, aktīvākie bija iedzīvotāji Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā, kur līgumi ir teju visiem, stāsta Latvijas Radio.

Jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība Rīgā stājās spēkā 20. maijā. Tā paredz, ka turpmāk pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi "Clean R", "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide", kurā apvienojušās kompānijas "Lautus" un "Pilsētvides serviss".

Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva
© Sputnik / Юлия Грант

Daudziem rīdziniekiem atkritumu apsaimniekotājs ir mainījies. Piemēram, Jāņa Medena gružus Pudiķa ielā izved ne vairs "Clean R", bet gan "Eco Baltia vide". Jaunā kompānija norunātajā datumā izvedusi šķirojamos atkritumus, bet sadzīves kopējo gružu konteiners iztukšots dienu pēc norunātā laikā. Taču rīdzinieks ir neziņā, vai par dalītajiem atkritumiem tiešām būs jāmaksā.

Kompānija "Eco Baltia vide" paskaidroja, ka Pudiķa ielas namsaimniekam par šķiroto atkritumu izvešanu nebūs jāmaksā, jo tos gan noteiktajā grafikā, gan ārpus tā savāc bez maksas.

Arī "Clean R" informēja, ka šķirotos atkritumus visiem klientiem izved par velti. Jaunos līgumus noslēguši ap 90% klientu, un rādītājs esot vērtējams kā apmierinošs.

Tomēr tonnām rīdzinieku mēslu izvesti vēl netiek. To apliecināja Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Liels skaits privātmāju un juridisko personu vēl nav noslēgušas attiecīgos līgumus, pārsvarā – tie privātmāju īpašnieki, kuru atkritumi tiek izvesti reti, un uzņēmumi, kam Rīgā ir tikai oficiālā adrese, bet ne telpas, savukārt citi šajā laikā darbu apturējuši, līdz ar to atkritumus nemaz neradot. Taču šur tur atkritumi krājas.

Rīgas dome aicināja galvaspilsētas namu apsaimniekotājus problēmu gadījumos tās risināt pašiem, nevis mudināt iedzīvotājus vērsties pie atkritumu kompānijas, jo, pirmkārt, tas ir apsaimniekotāja pienākums, bet, otrkārt, skaitliski liels sūdzību skaits kavē to apstrādi.

Iepriekš vēstīts, ka strīdi par atkritumu apsaimniekošanu lika pamatu Rīgas domes atlaišānai. Galvaspilsētas vadība plānoja uzticēt uz 20 gadiem atkritumu izvešanu AS "Tīrīga", taču Konkurences padome darījumu aizliedza un lika pagarināt pašreizējos atkritumu apsaimniekošaas līgumus, savukārt valdība izsludināja ārkārtas situāciju Rīgā līdz decembrim un vēlāk pagarināja līdz marta vidum.

Tikai 5.martā Rīgas dome un Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrija vienojās par atkritumu izvešanas noteikumiem, lai to apsaimniekošana atsāktos agrākajā režīmā. Tomēr tagad ir skaidrs, ka pāreja nav bijusi gluda.

3
Tagi:
atkritumu izvešana, Rīga
Pēc temata
Pagaidu saimnieki gatavojas darbam Rīgas domē: ko pateica jaunais "mērs"
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas
Twitter

"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma

11
(atjaunots 11:48 03.06.2020)
Nacionālpatrioti atkal ir satraukti. Šoreiz "pa ādu" dabūjusi telekomunikāciju kompānija "Tet", kas uzdrošinājusies publicēt sociālajos tīklos reklāmu krievu valodā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Mononacionālas valsts atbalstītāji nesēž rokas klēpī salikuši – viņi modri seko latviešu valodas lietojumam valstī, pareizāk sakot, tam, kā tiek aizliegta krievu valoda. Aizliegt taču ir daudz vieglāk nekā stiprināt savu dzimto latviešu valodu.

Sakarā ar krievu valodas ļaunprātīgu lietošanu nacionālpatriotu uzmanība atkal pievērsusies telekomunikāciju kompānijai "Tet". Šoreiz par valodas jautājumu satrauktos sociālo tīklu apmeklētājus aizkaitinājusi uzņēmuma reklāma krievu valodā. Starp citu, "Tet" reklāmas tvītā bija pieļauta gramatiska kļūda – izmantots nepareizs lietvārda locījums, tomēr komentētājus satrauca cits jautājums.

​"Sakiet, VVC, vai tas ir normāli, ka Latvijas uzņēmums Latvijā komunicē svešvalodā, kas nav neviena no ES oficiālajām valodām? Pie kam, šis nav privāts uzņēmums, uzņēmuma kontrolpakete pieder Latvijas valstij. Kad sāks ievērot Satversmē noteikto?" bija sašutis Twitter lasītājs Nodus Gordius. Acīmredzot viņš atgādināja par skandalozo, 2014.gadā pieņemto Satversmes preambulu.

Telekomunikāciju uzņēmuma pārstāvji pateicās par jautājumu un paskaidroja savu viedokli.

"Sveiki, paldies par jautājumu. Šis ir piedāvājums biznesa klientiem – kā zinām, ne visi biznesmeņi Latvijā ir latvieši, citi nāk, piemēram, no NVS reģiona valstīm. Reklāmas tiek tēmētas sociālā tīkla uzstādījumos –ja jums tā rādās, visticamāk, ikdienā internetā daudz lasiet krieviski," atbildēja "Tet".

​Līdzīgu atbildi saņēma arī pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane – arī viņa nespēja paiet garām tik "kliedzošai" reklāmai Twitter.

"Es jau vienreiz jums pajautāju: kāpēc šis paziņojums ir krieviski? Mums jau ir iestājusies divvalodība?" sašuta Elita Veidemanu.

​Telekompānijas atbilde viņai nepatika, un publiciste turpināja savu domu.

​"Tas nav svarīgi, vai es lasu krieviski. Runa ir par jums, nevis par mani. Ka biznesmeņi ir ne tikai latvieši, tad lai viņi meklē tulkus. Krievu valoda nav ES oficiālā valoda, un Latvijā ir valsts valoda ir latviešu. Lūdzu, ievērojiet Valsts valodas likumu," uzstāja Veidemane.

​Viņai mēģināja iebilst pat citi komentētāji – viņi izkaidroja reklāmas darbības algoritmu sociālajos tīklos.

"Ir gan svarīgi, tādēļ jūs redzat šo tvītu (noķerta). Jums šķiet, ka labāk biznesam (tāpēc arī slikti ka valsts) neko nepārdot, ja nav latviski un latviešiem? Viņi tvītotu arī mandarīnā, ja būtu pieejama auditorija šeit. Un tam nav nekāda sakara ar valsts valodu, tikai bizness," publicisti pie prāta vest mēģināja Rihards Staņkovs, tomēr viņa bija nelokāma.

​"Es varu un drīkstu lasīt jebkurā valodā. Arī krievu. un krievu valodu pārvaldu pilnībā, starp citu. Bet uzņēmumam ir jāievēro Valsts valodas likums," turpināja Veidemane.

​Savukārt lietotājs Nodus Gordius savu verbālo dueli ar uzņēmumu "Tet" noslēdza ar aicinājumu pārtraukt Latvijā lietot krievu valodu.

"Jūsu uzņēmuma menedžmenta uzstādījums ir biznesu veidot ar pieliektu muguriņu? Jūsu arguments neiztur kritiku, jo  starptautiskā biznesa valoda ir angļu valoda. Sāciet ievērot Satversmi un pārstājiet Latvijā lietot krievu valodu!" uzrakstīja Nodus Gordius.

​Atgādināsim, ka telekomunikāciju kompānija "Tet" jau iepriekš nokļuvusi latviešu valodas kaismīgo aizstāvju redzeslokā.

Nesen ar Nacionālās apvienības pārstāvi Edvīnu Šnori (politiķi, kurš slavu guvis ar citātu par "krievu utīm) gadījās kuriozs – politiķis apvainojās uz "Tet" automātisko atbildētāju, kurš uzstājīgi turpināja sarunu ar viņu krievu valodā.

11
Tagi:
Elita Veidemane, krievu valoda, LTAB
Pēc temata
"Kur esam? Krievijā?" publiciste sašutusi par pareizticīgo baznīcu Jūrmalā
"Latviski nesaprot": ārsts ir šokēts – pacients ar galvas traumu nerunā latviski
Slēdzam ciet "Bobjor TV", bet mērs runā krieviski: Veidemane kaunina patriotus